Sieviešu finanšu uzvedība – starp neziņu, piesardzību un vēlmi nodrošināt ģimenes nākotni
- Autors: Linda Šablinska, “SEB bankas” Finanšu pratības mentore

Latvijas sievietes joprojām ir piesardzīgas finanšu jautājumos — viņas retāk iegulda, biežāk izjūt nedrošību par nākotni un bieži vien neizveido uzkrājumus, kas ļautu pārvarēt neparedzētas situācijas, liecina “SEB bankas” jaunākās aptaujas dati.
Vairāk nekā puse sieviešu (56%) atzīst, ka viņām nav pietiekama finanšu uzkrājuma, lai segtu ikdienas izdevumus ienākumu zuduma gadījumā – daļai nav uzkrājuma vispār, bet citām tas pietiktu mazāk nekā vienam mēnesim. Un lai gan katrai ceturtajai sievietei (26%) ir izveidots finanšu “drošības spilvens”, kas ļautu segt trīs līdz sešu mēnešu izdevumus gadījumā, ja tiek zaudēts ienākuma avots, šie rādītāji ir zemāki nekā vīriešu vidū (33%), kas norāda uz dzimumu atšķirībām finanšu stabilitātē.
Turklāt sievietes biežāk nekā vīrieši atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā bija nepieciešamība sākt tērēt uzkrājumu, tādējādi “drošības spilvens” palika plānāks – uz šo noradīja 39% sieviešu un 32% vīriešu.
Sievietēm finanšu drošība nereti ir lielāks izaicinājums — gan zemāku ienākumu, gan karjeras pārtraukumu dēļ. Mēs biežāk uzņemamies rūpes par citiem (arī aptaujas rezultāti rāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši krāj, piemēram, bērnu nākotnei un ģimenes atvaļinājumiem), taču īstā finanšu drošība sākas ar rūpēm par sevi. Pat 5-10% no ienākumiem, regulāri novirzīti uzkrājumos, var būtiski stiprināt un uzlabot finansiālo drošību un neatkarību. Un tas, savukārt, nozīmē brīvību pieņemt lēmumus, nevis gaidīt, kad kāds tos pieņems viņu vietā. Uzkrājumi ir instruments, ar kuru sieviete iegūst pārliecību par savu nākotni.
No ieguldījumiem attur zināšanu trūkums
Ieguldījumu jomā situācija ir vēl izteiktāka. 87% sieviešu neiegulda nevienā no finanšu instrumentiem — akcijās, fondos, ETF vai obligācijās. Tikai 7% sieviešu iegulda akcijās, 5% — investīciju fondos, bet ETF un obligācijas izvēlas vien 3%. Turklāt vairāk nekā puse sieviešu (55%) iegulda ne vairāk kā 50 eiro mēnesī, un tikai 7% spēj atvēlēt ieguldījumiem virs 300 eiro mēnesī.
Vienlaicīgi starp vīriešiem bez ieguldījumiem finanšu instrumentos ir 76% aptaujāto, toties tie, kuri investē, atvelē šim mērķim lielākas summas, piemēram, 18% – virs 300 eiro mēnesī.
Galvenie iemesli, kāpēc sievietes neiegulda, ir saistīti ar finansiāliem ierobežojumiem un zināšanu trūkumu: 49% sieviešu norāda, ka viņām nav brīvu līdzekļu, 32% atzīst, ka neko nesaprot no ieguldīšanas, bet 23% uzskata, ka drošāk ir turēt naudu norēķinu kontā vai krājkontā. 18% baidās no riskiem un uzsver, ka ieguldījumi negarantē peļņu.
Tomēr pozitīvi, ka no sievietēm, kuras šobrīd neinvestē, katrā piektā būtu gatava to sākt darīt tuvākajā nākotnē. Sākot rūpīgāk plānot budžetu, visbiežāk ir iespēja izbrīvēt līdzekļus, ko novirzīt uzkrājumā un arī ieguldījumos, lai liktu šai naudai strādāt. Spert pirmos soļus ieguldījumu pasaulē palīdz dažādi automatizēti rīki, piemēram, “SEB Roboinvestors”. Un noteikti jāizmanto iespējas, ko sniedz bankas un citi eksperti, lai izglītotos.