Vai spēsim līdzsvarot digitālos un tradicionālos mācīšanās veidus? Apriņķis.lv
- Autors: Vita Mārtiņsone, “Skolas Vārda” mācību līdzekļu izstrādes grupas vadītāja
Foto - publicitātes
Somiju bieži vien uzlūkojam kā labās prakses piemēru izglītībā, cenšoties kopēt un Latvijā ieviest dažādus Somijā izmantotus risinājumus. Viens no piemēriem ir kompetencēs balstīta mācīšanās, jo Somijā jau sen uzsvars ir uz prasmju un kompetenču, ne tikai zināšanu apguvi, arī skolotāju profesijas prestiža celšana, iekļaujošā izglītība u. c. Mācoties no valsts, kas daudzos izglītības topos un reitingos ir augšgalā, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai labās prakses piemērus, bet arī kļūdas, turklāt tās neatkārtot. Viens no tādiem jautājumiem ir izglītības digitalizācija: kopš 2018. gada Somijas izglītības iestādes strauji virzījās uz tradicionālo grāmatu aizstāšanu ar datoriem, taču pērn secināts, ka bez iespiestajiem mācību līdzekļiem skolēnu rezultāti pasliktinās.
Pilnīga digitalizācija pasliktina koncentrēšanos
Rīhimeki pilsētā, kas atrodas vien 70 km no Somijas galvaspilsētas, vietējās skolu pārvaldes pērn pārtrauca elektronisko mācību materiālu izmantošanu, uzsverot, ka skolēni, kuri sešus gadus nebija izmantojuši iespiestos mācību līdzekļus, demonstrēja sekmju pasliktināšanos. Gan pedagogi, gan vecāki norādīja, ka bērniem ir vieglāk koncentrēties un atcerēties informāciju no grāmatām, nevis no ekrāniem. Secināts arī, ka pilnīga digitalizācija pasliktina koncentrēšanos, sekmē aizmāršību un paviršu pieeju uzdevumiem, turklāt bērni uzdevumus mēdz izpildīt steigā, lai spēlētu datorspēles vai lietotu sociālos medijus.
Pārspīlētā digitalizācija un paļaušanās tikai uz digitālajiem rīkiem tiek minēti kā vieni no iemesliem, kāpēc ir pasliktinājušies Somijas rezultāti OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA). Piemēram, pērn matemātikā Latvija ir strauji pietuvojusies Somijai: Somija ierindojas 20. vietā, bet Latvija — 21. vietā. Somija atsaucas arī uz Zviedrijas pieredzi: valdība atzinusi, ka digitalizācija kaitējusi lasītprasmei, un pašlaik iegulda iespiesto grāmatu iegādē.
Somija pārvērtē pārāk straujo digitalizāciju
Ziņu aģentūra “Reuters” jau pērn ziņoja, ka Somija pārvērtē pārāk straujo digitalizācijas ieviešanu skolās. Pēc vairākiem gadiem, kad izmantoti datori un digitālie mācību materiāli, Somijā pieaug pārliecība, ka neierobežota digitalizācija kaitē skolēnu mācību rezultātiem un labsajūtai. Skolotāji novēro, ka bērni kļūst pavirši un novēršas, un arī paši skolēni jūt, ka, darbojoties ar grāmatām, ir vieglāk koncentrēties, lasīt un saglabāt veselīgākus paradumus.
Vide, kurā abas pieejas viena otru papildina
Latvijai savlaicīgi jāņem vērā Somijas pieredze un jāizvēlas līdzsvarota pieeja, kurā digitālie rīki tiek izmantoti kā palīgs, nevis vienīgais mācību līdzeklis. Izglītības uzdevums nav izvēlēties starp grāmatām vai ekrāniem, bet gan radīt tādu vidi, kurā abas pieejas viena otru papildina. Skolotājiem tas nozīmē iespēju gudri kombinēt iespiestos un digitālos mācību materiālus, pielāgojot tos dažādiem mācību mērķiem un skolēnu vajadzībām. Vecākiem — veidu, kā veicināt veselīgus mācīšanās paradumus mājās, nodrošinot gan laiku darbam ar datoru, gan — grāmatām un darba burtnīcām. Bet valsts līmenī tas nozīmē nepieciešamību rūpīgi vērtēt jaunās reformas un investīcijas, lai izvairītos no pārspīlētas paļaušanās uz vienu risinājumu.
Atzinīgi vērtējams fakts, ka jau šogad Izglītības un zinātnes ministrija ir radusi 5,5 miljonus eiro papildfinansējuma iespiesto mācību līdzekļu iegādei, tomēr vienlaikus jāraugās tālākā nākotnē un paralēli mācību procesa digitalizācijai jāatceras par tradicionālajiem mācību līdzekļiem un to pieejamības veicināšanu. Somijas piemērs skaidri apliecina — ja digitalizācija kļūst par pašmērķi, rezultāti var pasliktināties. Latvijai ir iespēja mācīties no šīs pieredzes un izvēlēties gudru ceļu, kurā digitālā un tradicionālā izglītība veido harmonisku līdzsvaru.