Direktoriem vajadzīgs atbalsts tāpat kā skolēniem un skolotājiem Apriņķis.lv
- Autors: Zane Ozola, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja
Foto - publicitātes
Nesen medijos tika publicēts raksts par Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka skolas direktors lielā mērā ietekmē skolēnu sasniegumus. Vienlaikus pētījumā runāts arī par to, ka mainās direktora loma – no autoritatīva uz atbalstošu vadītāju. Skolas direktora loma mūsdienās patiešām ir mainījusies, jo skolēni, vecāki un pedagogi no direktora sagaida ne tikai profesionālu un strukturētu skolas vadīšanu, bet arī vizionēšanu un virzīšanos uz jauniem mērķiem. Tieši tāpēc jānodrošina atbalsta iespējas arī pašiem direktoriem, lai viņi var mācīties, augt un veiksmīgi pildīt lomu, kas no viņiem tiek sagaidīta.
Gan nopietni konkursi, gan pretendentu trūkums
Skolu tīkla optimizācija, digitalizācija, pandēmija un citas pārmaiņas radījušas situāciju, kurā no skolas direktora tiek sagaidīts ļoti daudz. Direktoram jābūt gan pārmaiņu vadītājam, gan atbalsta plecam, iedvesmotājam un iespējotājam. Jāspēj pieņemt arī nepopulāri lēmumi, tostarp, par cilvēku maiņu skolas vadības vai pedagogu komandā. Mūsdienās skolu direktorus rūpīgi atlasa nopietnos konkursos, apzinoties, ka no direktora ir atkarīga skolas darba kvalitāte, taču ir novērojams liels pretendentu trūkums. Bet gadījumos, kad ir pretendenti, ne vienmēr ir atbilstošas prasmes un pieredze.
Ja skolā ir vairāk nekā 1000 skolēnu, divtik vecāku, vairāk nekā 100 pedagogu, vairākas skolas ēkas dažādās vietās, plaša sporta teritorija, mācību satura reforma valsts mērogā un klases ar multilingvāliem skolēniem, tad skolas direktoram nepieciešamas tādas pašas prasmes kā liela uzņēmuma vadītājam: prasme strādāt komandā, komunikācijas prasmes augstākajā līmenī, finanšu pratība utt.
Kur varētu rasties ideālais skolas vadītājs, kurš spēj gan vizionēt, gan strukturēti plānot, gan ātri realizēt idejas? Daudzi vadītāji izaug savā skolas vidē, un tas ir visiem ērti, ja labs pedagogs izaug par labu direktoru, tomēr šādi gadījumi nenosedz visas vajadzības. Realitātē mēs sastopamies ar skolas direktoru vakanču pieaugumu visā valstī. Lai to risinātu, ir nopietni jāstrādā pie dabiskā līderības gēna attīstības, kā arī jāskaidro skolas direktora nozīme un ietekme.
Tādi paši izaicinājumi kā uzņēmējiem
Saprotot, cik svarīgi ir stiprināt skolu direktoru institūciju, Neatkarīgā izglītības biedrība jau pirms vairākiem gadiem nodibināja gan Direktoru klubu, gan izveidoja īpašu mentoringa programmu izglītības iestāžu vadītājiem, kuras ietvaros notiek pieredzes apmaiņa ar uzņēmumu vadītājiem. Tieši privātais sektors un nevalstiskās organizācijas var kalpot par spēcīgu atbalstu skolu direktoriem, to apliecina arī minētās iniciatīvas.
Skolu direktori ikdienā lielā mērā saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem kā lielu uzņēmumu vadītāji. Ja, domājot par uzņēmējiem un organizāciju vadītājiem, mēs aizvien vairāk apzināmies, ka viņiem var būt nepieciešams mentors, tad gadījumā ar skolu direktoriem par to mēdzam aizmirst. Bet direktoriem tas ir vajadzīgs, un tieši uzņēmumu vadītāji var kļūt par šo atbalsta plecu, daloties pieredzē, pārmaiņu vadības receptēs un mehānismos.
Strukturēts mentorings ir viena no iespējām, ko valstiskā mērogā izmantojam par maz, taču, sadarbojoties valsts, pašvaldību un privātajam sektoram, to varētu realizēt salīdzinoši ātri. Arī strukturēta jeb plānota direktoru savstarpēja tīklošanās valsts līmenī pagaidām nav realizājusies. Ir novērojamas atsevišķas nevalstiskas iniciatīvas, kas apvieno direktorus jaunu mērķu sasniegšanai. Taču mūsdienās ir iespējams radīt ne tikai sadarbības klātienes platformu, bet arī digitālu risinājumu un vienuviet apkopot visu direktoram nepieciešamo: gan dokumentāciju, gan aktuālo jautājumu risināšanas vietu.
Nedrīkstam aizmirst arī par dibinātāja lomu skolas attīstībā. Veicot skolu dibinātāju aptauju, savulaik konstatējām, ka absolūts vairākums dibinātāju uzskata, ka skolas vīzija un stratēģiskais plāns ir galvenokārt direktora kompetence. Šāda nostāja parādījās gan pašvaldību, gan privātajā sektorā. Tas liecina par nespēju pāriet no vertikāla vadības stila uz horizontālu. Dibinātājiem jāmaina domāšana un jāraugās uz skolas attīstības plānošanu kompleksi, fokusējoties uz sadarbību un savstarpēju atbalstu, nevis kontroli un uzraudzību.
Skolas direktoram ir vajadzīga stipra vadības komanda
Nenoliedzami, skolas direktoram ir jābūt cilvēkam – orķestrim, tomēr viena lieta ir visu zināt, otra lieta – visu darīt pašam, tāpēc direktors mūsdienās nevar darboties bez spēcīgas komandas. Protams, izglītības iestādes vadītājs pieņem gala lēmumu, bet veiksmīgs ikdienas darbs nav iedomājams, ja katrs vadības komandas loceklis skaidri nezina savu lomu un uzdevumus.
Ikviena vadītāja panākumu atslēga ir komanda, uz kuru var paļauties un kas darbojas saskaņoti kā zobrati. Tikai tad direktors var veltīt laiku stratēģiskiem jautājumiem, inovāciju plānošanai, kā arī darbam ar skolēniem, par ko jau iepriekš uzvirmojusi plaša diskusija. Taču, lai direktoram būtu šāda komanda, nepieciešamas prasmes darbinieku atlasē un arī nomaiņā. Ir jāprot izdarīt to cieņpilni. Un arī šādas prasmes direktori var mācīties no uzņēmumu vadītājiem.
Konkrētu mērķu definēšana un rotācija
Ir arī daudzas citas lietas, ko izglītības iestāžu vadībā var aizgūt no biznesa vides – piemēram, konkrētu sasniedzamo mērķu definēšanu noteiktam periodam. Piesaistot uzņēmumu vadītājus, akcionāri parasti vienojas par konkrētiem mērķiem, kas vadītājam jāsasniedz, iesaistoties organizācijas attīstībā. Jāmin arī skolu dibinātāju atbildību vizionēšanā, jo uzņēmumu valdes, īpašnieki un akcionāri bieži iesaistās šādu stratēģiju izstrādē.
Ja biznesa vidē tiek izmantots rotācijas princips, kad vadītājs pēc kāda perioda maina uzņēmumu, kurā strādā, skolu vidē šis risinājums nepelnīti palicis novārtā, jo parasti izsauc negatīvas emocijas. Protams, mums ir izglītības iestādes, kuras pat 30 gadus veiksmīgi vada viens un tas pats direktors, vienlaikus esot atvērts pārmaiņām. Tomēr visi būtu ieguvēji, ja šis talantīgais vadītājs būtu vadījis vairākas skolas un atstājis tajās savu pozitīvo pienesumu. Rotācija, piemēram, ik pēc septiņiem vai astoņiem gadiem, nodrošinātu gan pieredzes apmaiņu, gan svaigu skatu no malas un jaunu pieeju ikvienai skolai.
Mūsdienu skolas direktora ietekme uz skolēnu sasniegumiem ir neapstrīdama – to apliecina gan pētījumi, gan ikdienas pieredze skolās. Tieši direktora spēja vadīt pārmaiņas, iedvesmot pedagogus un veidot atbalstošu vidi nosaka, vai skolā valdīs kultūra, kurā skolēni un arī skolotāji jūtas droši, motivēti un ieinteresēti. Tāpēc būtiski ir ne tikai prasīt no direktoriem arvien vairāk, bet arī sniegt viņiem iespēju mācīties, dalīties pieredzē un saņemt atbalstu. Tikai tā iespējams nodrošināt, lai skolas vadītājs kļūtu par patiesu izaugsmes katalizatoru – gan skolotājiem, gan skolēniem.