Kas skolēnu vecākiem jāzina par mākslīgā intelekta vadlīnijām? Apriņķis.lv
- Autors: Liene Valdmane, Latvijas Drošāka interneta centra izglītības darba vadītāja
Foto - publicitātes
Mākslīgais intelekts (MI) ir ienācis mūsu dzīvē strauji, nebaidīšos teikt – pat pārāk strauji, jo nav paspēts izvērtēt, saprast un lēnām iepazīt. Viena no jomām, kur par MI rīku izmantošanu ir pietrūkušas visu iesaistīto pušu sarunas, ir izglītība, jo īpaši skolas vide.
Mūsu jaunā paaudze ir iemācījusies itin veikli rīkoties ar “ChatGPT” un citiem rīkiem, taču pedagogu vidū ir jūtama ne tikai fascinācija ar visu jauno – ir skolotāji, kuri kategoriski noliedz MI iesaisti izglītības procesā, minot argumentus gan par šo rīku radītajiem riskiem skolēnu domāšanas attīstībā, attieksmē pret zināšanām kopumā, kā arī citiem ētikas un drošības riskiem.
Protams, ir vērojamas arī bailes, kas noraidošo attieksmi tikai pastiprina. Taču fakts paliek – MI rīki izglītības procesā ir klātesoši, tāpēc pēc skolēnu un skolotāju lūguma Latvijas Drošāka interneta centra vadībā ir izstrādātas vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai skolās. To izstrādē iesaistījās skolotāji, eksperti, kas strādā izglītības jomā ar šīm tēmām, pētnieki un arī skolēni.
Vadlīnijas pēc būtības ir impulss diskusijām un pamats skolas noteikumu izstrādei par MI lietošanu mācību darbā. Lielos vilcienos raksturojot vadlīniju saturu, var teikt, ka skolēni drīkst lietot mākslīgā intelekta rīkus, taču ar ierobežojumiem – skolām būtu jāļauj tos izmantot kā palīgu mācībās, taču nekādā gadījumā MI rīkus nedrīkst izmantot, lai radītu atbildes pārbaudes darbos.
Vecākiem der zināt, ka MI lietošanas priekšnosacījums ir kritiskā domāšana, medijpratība, informācijas un digitālā pratība, kā arī nostiprinātas vērtības – atbildība un godīgums.
Pirmkārt, tas ir akadēmiskais godīgums – skolēni nedrīkst iesniegt MI ģenerētu saturu kā savu darbu bez atbilstošas norādes. Bieži vien gan bērniem. gan pieaugušajiem ir kārdinājums ar MI palīdzību iegūto rezultātu uzskatīt par savu, tāpēc būtiski ir izskaidrot bērnam izglītības mērķi un skolēna lomu tā sasniegšanā, kā arī plaģiātisma jēdzienu, aicinot mākslīgo intelektu izmantot kā partneri konkrētam atbalstam, nevis kā savu aizstājēju mājas darbu pildīšanai, neuzņemoties atbildību par savām zināšanām.
Otrkārt, bērniem ir jāmācās kritiski izvērtēt MI sniegto informāciju – ir jāpārliecinās, ka tā nav kļūdaina un neobjektīva. To bērns var paveikt tikai tad, ja pats ir zinošs, prot pārbaudīt informāciju, kā arī saprot MI rīku darbības principus. Tāpēc vecākiem ir svarīgi ar bērniem pārrunāt tādus jautājumus kā tehnoloģiju attīstība, kopā noskatīties kādu filmu par šo tēmu, pastāstīt, ko jaunu katrs ir dzirdējis, izmēģinājis, iepazīt kopā MI rīkus.
Jautras sarunas var veidoties, iesaistot tajās arī tērzēšanas robotu. Kopā pavadīts laiks sniegs dziļāku izpratni par tehnoloģiju pasauli, kā arī stiprinās pārliecību par MI kā rīku, necilvēciskojot to un neradot ilūziju par labāko draugu vai gudrāko ģimenes locekli.
Treškārt, tāpat kā sociālo tīklu lietošanai, arī MI rīkiem ir noteikti vecuma ierobežojumi. Piemēram, lai izmantotu ļoti populāro “ChatGPT”, lietotājam jābūt vismaz 13 gadus vecam, un vecāku vai likumīgā aizbildņa piekrišana ir obligāta skolēniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem.
Tāpat vecāku atbildība ir pārzināt izglītības iestādes MI izmantošanas noteikumus un veicināt savas atvases izpratni par to, kad un kā drīkst izmantot MI mācību procesā un ārpus tā. Protams, daudzās skolās MI izmantošanas noteikumi vēl nav izstrādāti, taču tas ir tikai laika jautājums.
Aicinām izlasīt MI izmantošanas vadlīnijas, lai papildinātu savas zināšanas un izpratni par MI radītajām iespējām un riskiem izglītībā, kā arī savu atbildību par bērnu izglītību, lai pēc gadiem mēs nedzirdētu skaudru secinājumu “šī ir paaudze, ko uzaudzināja mākslīgais intelekts”.