Starptautiskās kompānijas “Deloitte” 2022. gadā veiktais pētījums atspoguļoja, ka aptuveni 70% organizāciju vadītāju ir saskārušies ar izdegšanu un apsver iespēju mainīt darbu, lai mazinātu tās riskus. Arī kompānijas “Kantar” 2023. gada pētījums apliecina – pēdējā gada laikā salīdzinoši biežāk izdegšanu darbā ir piedzīvojuši tieši vadītāji.
Aizgājušai slavenībai veltītā klipā skan lēna, žēlīga mūzika, skaudri vārdi pauž zaudējumu… ekrānā tumši tērpies vīrs izdzied savas bēdas. Ne tik skatuviski, bet arī mums pārējiem šādas sajūtas nav gluži svešas. Nāves pieredzei var iezīmēt divas plaknes: šķiršanās no citiem un neizbēgamā miršana pašiem.
Vairāk nekā puse jeb 60% iedzīvotāju uzskata, ka dzīves kvalitāte Latvijā ir diezgan laba, liecina "Eirobarometra" aptauja. Apmierinātība ar dzīves kvalitāti Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropā.
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana pret janvārī kāpa par 1,2%, bet tas ir vājāk, nekā varētu gaidīt pēc tāda apjomu sarukuma iepriekšējā mēnesī, jo šādas svārstības, jo īpaši gadu mijā, mēdz noteikt sakritības un nejaušības, kuru ietekme ātri gaist. Cerēsim uz tālākiem uzlabojumiem martā, jo nozares noskaņojuma rādītāji un eksporta tirgu jaunākās tendences ļauj uz to cerēt. Taču februārī kritums gada griezumā joprojām bija 5%.
Pēdējie divi gadi Latvijas rūpniecībā nav bijuši viegli, un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, arī šī gada februārī Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinājās kritums, ražošanas apjomiem samazinoties par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Dēļ inflācijas, augstajām energoresursu cenām un vājā ārējā pieprasījuma, ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš 2022. gada janvāra ir sarukuši par 10 %.
Pavasarī atdzimst ne vien daba, bet arī cilvēks: dienām kļūstot aizvien garākām un uzziedot pirmajiem pavasara ziediem, cilvēks piedzīvo psiholoģiskas pārmaiņas. Daudziem pavasaris nes cerību par kaut kā jauna sākumu, bet dažiem sagādā grūtības pielāgoties jaunajam ritmam un sajūtām.
Krāpnieki, aizvien meklējot jaunus veidus, kā ietekmēt potenciālos upurus, lai izkrāptu naudu, savās shēmās arvien biežāk izmanto psiholoģiskas metodes ar dziļu izpratni par cilvēku uzvedību un emocijām jeb tā saukto sociālo inženieriju.
“SEB bankas” pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav. Turklāt sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka. Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.
Pērn novembrī ārsts un bijušais deputāts Pēteris Balzāns tika apbalvots ar augstāko pašvaldības apbalvojumu – “Goda novadnieks”. Taču medicīna un politika ir tikai daļa no viņa raibās dzīves – viņš strādājis arī par izvadītāju bērēs, bijis Ziemassvētku vecītis, pēc daudziem gadiem uzzinājis, ka viņam ir dēls. Pēteri Balzānu augstu novērtē gan bijušie kolēģi, gan novadnieki, kurus viņš ikdienā satiek Ādažu ielās. Paviesojāmies pie Balzāna kunga, lai uzzinātu vairāk par viņa dzīvesgājumu.
1.aprīlis daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēts kā joku diena, kad pieņemts stāstīt jokus, jautrus atgadījumus vai izjokot vienam otru. Vai joki un humors ir iederīgi arī darba vietā? Vai tas palīdz saliedēt komandu un uzturēt pozitīvu klimatu organizācijā, vai varbūt jokiem ir daudz lielāka un nopietnāka ietekme?
Katrs darba meklētājs zina, ka veiksmīga intervija ir pirmšķirīgs faktors, lai nodrošinātu sev kāroto amatu un karjeras izaugsmi. Darba intervijas mēdz būt izaicinošs pārbaudījums, tāpēc nepieciešams pārliecinoši sagatavoties, lai izceltos citu kandidātu vidū.
