Maija priekšpēdējā nedēļā vidusskolas beidzējiem ir plānots eksāmens ķīmijā. Saskaņā ar Valsts izglītības un satura centra apkopoto statistiku par iepriekšējo mācību gadu eksāmenu ķīmijā rakstīt izvēlējās septītā daļa vidusskolas beidzēju jeb 14% topošo absolventu*. Piedāvāju četrus padomus, kā efektīvi sagatavoties ķīmijas eksāmenam. Šis špikeris noderēs, gatavojoties arī citiem eksāmeniem!
Pieņemu, ka pēdējā laikā daudz tiek runāts par Eirovīzijas dziesmu konkursu. Katram ir kāds viedoklis, un tas ir labi, ka mēģinām to formulēt, tādējādi bagātinot cits citu.
Maijs Latvijā šogad ir netipiski silts un jau ir aizvadīti pirmie pērkona negaisi. Spēcīgs pērkona negaiss Latviju varētu sasniegt arī tuvākajās stundās – par to dzelteno brīdinājumu izplatījis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Lai šī dabas parādība nepārsteigtu nesagatavotus, AS "Sadales tīkls" atgādina par drošības pasākumiem, kas negaisa laikā jāievēro ārā un mājoklī.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks šā gada 8. jūnijā. Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā ir jāievēl deviņi deputāti.
Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast – kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt? Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?
Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti – un saņemti – četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitus. Katru dienu.
Mobilais telefons daļai no mums ir kļuvis teju par dabisku rokas pagarināju. Viedierīcēs "iegrimst" visi – gan bērnudārznieki un seniori, gan intelektuālā un fiziskā darba darītāji.
Iedot draugam savu bankas karti vai izņemt naudu cita vietā un par to nopelnīt 50 vai 100 eiro? Ne vienam vien jaunietim šāds nieka darbiņš šķiet ārkārtīgi vilinošs. Taču Valsts policija brīdina, ka ar vieglu naudu, kura tiks ātri vien iztērēta, tiek nopelnīta arī kriminālatbildība un, visticamāk, ieraksts par sodāmību uz visu mūžu, kas nākotnē apgrūtinās iespēju atvērt kontus bankā, saņemt kredītus, iegūt kāroto izglītību vai ieņemt labi apmaksātu amatu.
Teicienam “Es dzīvoju no algas līdz algai” parasti ir negatīva pieskaņa, jo tas it kā norāda uz nespēju uzkrāt un nepilnībām finanšu pratībā. Taču uz šo teicienu var paskatīties arī no citas puses – tas, ka mēneša beigās kontā vairs nav naudas, iespējams, liecina nevis par finansiālām problēmām, bet par spēju ārkārtīgi precīzi plānot un disciplinēti sadalīt ienākumus.
Krīzes, kļūdaini lēmumi, neprasmīga komunikācija, nekonsekventas prakses, konkurentu nomelnojoši paziņojumi, dažādi ārēji apstākļi – ir tikai daļa no klupšanas akmeņiem, kas var aptumšot un pat nopietni apdraudēt uzņēmuma vadītāja un sekojoši – visa biznesa reputāciju. Šādas situācijas prasa nekavējošu rīcību, kompleksu risinājumu un dažādu speciālistu iesaisti, tostarp, arī tiesību ekspertu.
Bērniem, kuri dzimuši pēdējā desmitgadē, dabiski ir liela interese par tehnoloģijām un viedierīcēm. Ātra piekļuve informācijai, prasmju attīstība, socializēšanās, radošums un digitālā pratība ir tikai dažas no daudzajām priekšrocībām, ko piedāvā tehnoloģijas. Izmantojot tehnoloģijas kā mācību un izaugsmes instrumentu, mēs – vecāki un pedagogi – varam sagatavot bērnus nākotnei, kurā tehnoloģiju pratība būs ļoti būtiska.
