Viesturs Ķerus: Vecu mežu iznīcināšana ir neprāts
Runājot līdzībās, mēs šobrīd noskatāmies, kā ar buldozeriem tiek nolīdzināta Vecrīga, lai vietā uzbūvētu lielveikalus. Kāpēc?
Runājot līdzībās, mēs šobrīd noskatāmies, kā ar buldozeriem tiek nolīdzināta Vecrīga, lai vietā uzbūvētu lielveikalus. Kāpēc?
Inflācija un augstās energoresursu cenas, vājš globālais pieprasījums rūpniecībā un procentu likmju kāpums šogad ir negatīvi ietekmējis Latvijas ekonomiku, un Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais novērtējums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas IKP šī gada trešajā ceturksnī ir sarucis par 0,1 %, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP ir pieaudzis par 0,6 %.
Neatkarīgi no tā, vai mums patīk, vai ienīstam piedzīvot bailes, bet kā sabiedrība mēs tās noteikti cienām un baiļu svinēšanai veltām veselus svētkus – Hellovīnu. Es domāju, ka bailes var būt tikpat vecas kā dzīvība uz Zemes. Tā ir fundamentāla, dziļi saistīta reakcija, kas attīstījusies bioloģijas vēsturē, lai aizsargātu organismus pret to integritātes vai eksistences apdraudējumu. Bailes var būt tik vienkāršas kā ezīša saraušanās kamoliņā, vai tik sarežģītas kā eksistenciāla trauksme cilvēkam.
Mūsdienu lauku ainavu nereti papildina moderna, jaudīga tehnika, bez kuras nav iedomājama lauksaimnieka ikdiena. Diemžēl tā piesaista ne tikai profesionāļu, bet arī garnadžu skatienus. Ja pašu kombainu aizdzīt var arī nebūt tik vienkārši, tad navigācijas iekārtas, ar kurām aprīkota lauksaimniecības tehnika, gan ir viegli aiznesamas līdzi, ja netiek pienācīgi pieskatītas.
“Teikšu tieši – pasaulē ir haoss!” Un šo vārdu teicējs starptautiska mēroga pasākumā ir mūsu Valsts prezidents. Zinām, ka cienījamais politiķis ar skaļiem izsaucieniem nemēdz mētāties, bet nu jaušams, ka Edgars Rinkēvičs tīri cilvēciski ir satriekts par zvērībām, kas patlaban darās karstajos punktos Ukrainā, Izraēlā, Pakistānā un vēl daudz kur citur.
Ne viens vien gada tumšākajos, vēsākajos mēnešos nonāk depresīvā stāvoklī. Vēršoties pēc palīdzības pie ārsta, bieži vien tiek izrakstīti antidepresanti. Ja ir medikamenti, tad sagaidāms arī uzlabojums, taču problēma ir tā, ka ne visiem pietiek uzņēmības zāles lietot, un nereti pietrūkst arī izpratnes, kādēļ ir svarīgi godprātīgi sekot noteiktajam terapijas kursam.
Vairāku darbību veikšana paralēli jeb “multitaskings” ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – diemžēl arī autovadītājiem. Taču šķietami nekaitīgie ikdienas ieradumi var būtiski apdraudēt savu un citu drošību ceļu satiksmē.
Matemātikas zināšanas ir neaizstājamas ne vien skolas laikā, bet arī turpmākajā dzīvē. Lai veicinātu bērna izpratni par matemātiku, ieteicams rosināt bērnu skaitļot un rēķināt jau no mazotnes. To var darīt ar rotaļām un praktiskiem piemēriem. Kā veicināt matemātikas apguvi bērnudārza un pirmo klašu vecumā?
Katrs ceturtais Latvijas jaunietis vismaz reizi nedēļā vai biežāk skolā piedzīvo apcelšanu vai novēro, kā skolas biedri apceļ citus, liecina “Samsung” “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja. Izskaust bulingu skolās nav izdevies, un eksperti uzskata, ka situācijas uzlabošanā jāsadarbojas gan pedagogiem, gan mentālās veselības speciālistiem, gan vecākiem.
Katru gadu 31.oktobrī miljoniem cilvēku atzīmē Helovīnu, pārģērbjoties par raganām, velniem un dēmoniem. Šajā dienā bērni dodas no mājas uz māju, saģērbušies kostīmos un izsaucoties: “Triks vai kārums!” Šos svētkus mēdz asociēt ar kristīgo baznīcu, bet vai tam ir pamats un kā ir patiesībā? Un tomēr, vai šie svētki ir tik nekaitīgi kā izskatās? Kā šie svētki ir radušies un veidojušies? Un kāda ir šo svētku būtība?
Kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) atbalstījusi 1,2 miljonu eiro piešķiršanu pētījumam “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai”, un, tā kā “mūsu uzdevums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt tiem praktisku atbalstu”, tam Kultūras ministrija paredzējusi 2,6 miljonus eiro. Savukārt nauda nav atradusies nedz filmai par latviešu leģionāriem, nedz gleznotāja Vilhelma Purvīša muzejam, nedz Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.