Kādā oktobra vakarā ievēroju, kā nelielie kukainīši, kas līdz galam nav sapratuši, ka vasara ir beigusies, izmisīgi meklē jebkuru siltuma avotu. Tā tie pieplaka pie drēbēm un dažādiem no iekštelpām iznestiem priekšmetiem, mēģinot paglābties no arvien aukstākajiem laikapstākļiem. Līdzīgi ir tautu dzīvē: pavasariem un vasarām seko rudens un ziema. Latviešu tautas vēsturē pavasari un vasaras ir īsi – periodiskas atmodas un nacionālas vienības mirkļi iepretim apspiestības desmitgadēm.

Lai karotu ar “krievu pasauli”, Ukrainai vajag vairāk ieroču, vairāk automašīnu un vairāk naida. Fokusēta, precīza, uz krievu iebrucējiem vērsta naida. Naids visefektīvāk spēj motivēt karavīrus frontē un politiķus parlamentu zālēs. Ja cilvēki Ukrainā pagurs un iestāsies apātija, nākamie “krievu pasaules” ceļā būsim mēs. Tāpēc arī Latvijas iedzīvotājiem ir jākrāj naids, lai X stundā būtu ko likt pretī iebrucējam. “Ogres Vēstis” uz Ukrainas frontes zonu devās Ogres mēra Helmaņa vadītās brīvprātīgo grupas sastāvā – nogādāt automašīnas.

Par ko tu gribi kļūt, kad izaugsi? Mūsdienās viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu var arī nebūt. Gan tāpēc, ka pasaules sniegtās iespējas ir bezgalīgi plašas, gan tāpēc, ka darba tirgus mainās tik strauji, kā nekad, un prasmes, kas vajadzīgas šodien, jau rīt var kļūt liekas. Kā darba tirgu ietekmē tehnoloģijas un kāpēc nemitīgi mācīties ir svarīgāk, nekā apgūt vienu profesiju uz mūžu?

Aizvien pieaugošās vardarbības novēršanai skolās kā viens no risinājumiem tiek ieteikts dot tiesības skolas direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, kādos gadījumos skolēns mācās attālināti, kamēr ar viņu un viņa ģimeni strādā visas iesaistītās puses.