Zigmārs Atvars: Vai pārmaiņām būt?
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Zigmārs Atvars
- Komentāri
Šajā informācijas pārbagātības laikmetā cenšamies izvērtēt to, kam veltīt savu laiku, jo visu nav iespējams ne noskatīties, ne izlasīt vai noklausīties.
Šajā informācijas pārbagātības laikmetā cenšamies izvērtēt to, kam veltīt savu laiku, jo visu nav iespējams ne noskatīties, ne izlasīt vai noklausīties.
Lai arī kā gribētos, visu nopirkt nav iespējams, jo naudu nevar tērēt bezgalīgi. Bērniem gan šī izpratne veidojas tikai ar laiku – atšķirt vajadzības un vēlmes ir jāmācās. Zinot, kas ir obligāti nepieciešams, bet no kā var atteikties, cilvēks definē prioritātes. Taču dzīve bez vēlmju piepildīšanas arī būtu ļoti skumja. Kā palīdzēt bērnam apgūt naudas plānošanu, lai pietiktu gan vajadzībām, gan vēlmēm?
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju saskaras ar dažādu vitamīnu un vērtīgu mikroelementu trūkumu – par D vitamīnu ir runāts daudz, taču bieži mēs nepelnīti aizmirstam Omega-3. “Omega-3 deficītu var novērst, divreiz nedēļā apēdot apmēram 200 gramus zivis, vēlams, treknas. Taču pētījumi rāda, ka Latvijā vairums cilvēku regulāri neēd pat tik nelielu daudzumu zivju. Alternatīva ir zivju eļļa. Taču es pati esmu pārliecinājusies par to, ka ne visas aptieku plauktos esošās zivju eļļas ir vērts pirkt. Lūk, ieteikumi, kam būtu jāpievērš uzmanība, lai nenopirktu “tukšumu”.
Vai jums ir bijusi reize, kad ārsts izrakstījis pagatavojamas zāles? Izrādās, zāļu gatavošanas aptiekā iespēja var būt noderīga ne tikai šādā situācijā. Zāļu gatavošana aptiekā ļauj ārstiem un farmaceitiem pielāgot zāļu formu un devu, padarot tās piemērotākas konkrētam pacientam, kā arī aizstāt rūpnieciski gatavotu medikamentu, kas kāda iemesla dēļ nav pieejams.
Braukšanas apstākļi ziemā mēdz būt sarežģīti, izaicinoši un arī potenciāli bīstami. 85% autovadītāju jūtas nedroši, vadot automobili ziemas skarbajos laikapstākļos – visbiežāk bažas rada apledojuši ceļi un bailes, ka citi satiksmes dalībnieki varētu zaudēt kontroli pār saviem automobiļiem, liecina “Goodyear” veiktā aptauja.
Septembrī Saeimas namā notika konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”, kuras mērķis bija “identificēt aktuālākās bērnu un jauniešu psihoemocionālās veselības problēmas un diskutēt par iespējamiem risinājumiem”. Redakcijas uzmanību piesaistīja atbalsta centra “Tilts” vadītāja Kaspara Prūša runa paneļdiskusijā. “Tilts” palīdz ģimenēm, kas uzņem bērnus no bērnunama. Kopā ar diviem pašu bērniem Kaspara ģimene audzina arī adoptētu dēlu – “foršu puiku”, kā viņš vienmēr uzsver.
Ievērojamu vecāku bērniem jaunībā vislielākais šķērslis ir pārvarēt savu vecāku vārda uzliktos pārbaudījumus, kas iespējami plašā emocionālā amplitūdā – no vēlmes attaisnot uzvārdu līdz vēlmei to pāraugt jaunā līmenī.
Labi zinām, ka sezonālā vīrusa infekcija jeb, kā to ierasts dēvēt, saaukstēšanās ir slimība, kas tipiski izpaužas ar sāpošu kaklu, iesnām, klepu. Visbiežāk saaukstēšanās ir nekaitīga – nerada sekas ilgtermiņā, taču tā nav vienmēr, tādēļ ir svarīgi izvairīties no saslimšanas un arī zināt, ka rīkoties, ja tomēr vīruss jūs ir “noķēris”.
Pret mutes dobuma higiēnu vajadzētu izturēties tikpat rūpīgi, cik vispārējo ķermeņa kopšanu. Mutes dobuma iekaisumus un citas ar to saistītas saslimšanas var savlaicīgi novērst, ja ievēro svarīgākos higiēnas pamatprincipus. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, kas ir biežāk pieļautās kļūdas mutes dobuma kopšanā, kā arī dalās ar ieteikumiem, kas jāievēro, lai varētu lepoties ar veselīgiem zobiem.
Oktobra nogalē visās Latvijas skolās būs rudens brīvlaiks. Produktīvi un pārdomāti pavadīts brīvlaiks nozīmē iespēju atvilkt elpu no skolas ikdienas un ar jaunu enerģiju atgriezties pie mācībām. Vienlaikus tā ir iespēja pavadīt laiku jēgpilni un pārdomāti. Brīvlaiks ir lietderīgs arī pirmsskolu audzēkņiem, īpaši, ja ģimenē aug arī skolas vecuma brāļi vai māsas.
Gandrīz pusi jeb 46% Latvijas iedzīvotāju līdz ar rudens sezonas sākšanos visvairāk satrauc maksājumi par siltumenerģiju. Salīdzinoši mazāku sabiedrības daļu uztrauc arī citi izdevumi, t.sk. par elektroenerģiju, degvielu, pārtiku un kredīta maksājumiem, liecina "Luminor" bankas veiktā iedzīvotāju aptauja*. Tās dati liecina, ka tikai 4% respondentu neuztrauc maksājumu veikšana.