Katrs ceturtais Latvijas jaunietis vismaz reizi nedēļā vai biežāk skolā piedzīvo apcelšanu vai novēro, kā skolas biedri apceļ citus, liecina “Samsung” “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja. Izskaust bulingu skolās nav izdevies, un eksperti uzskata, ka situācijas uzlabošanā jāsadarbojas gan pedagogiem, gan mentālās veselības speciālistiem, gan vecākiem.
Katru gadu 31.oktobrī miljoniem cilvēku atzīmē Helovīnu, pārģērbjoties par raganām, velniem un dēmoniem. Šajā dienā bērni dodas no mājas uz māju, saģērbušies kostīmos un izsaucoties: “Triks vai kārums!” Šos svētkus mēdz asociēt ar kristīgo baznīcu, bet vai tam ir pamats un kā ir patiesībā? Un tomēr, vai šie svētki ir tik nekaitīgi kā izskatās? Kā šie svētki ir radušies un veidojušies? Un kāda ir šo svētku būtība?
Kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) atbalstījusi 1,2 miljonu eiro piešķiršanu pētījumam “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai”, un, tā kā “mūsu uzdevums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt tiem praktisku atbalstu”, tam Kultūras ministrija paredzējusi 2,6 miljonus eiro. Savukārt nauda nav atradusies nedz filmai par latviešu leģionāriem, nedz gleznotāja Vilhelma Purvīša muzejam, nedz Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.
Rudenī un ziemā mūsu ikdiena ievērojami mainās - dienas kļūst īsākas un tumšākas, laiks auksts un mitrs. Kā šie ārējie apstākļi ietekmē mūsu organismu? Kā tumšajā gada periodā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, emocionālo pašsajūtu, veselīgu miegu, atbilstošu uzturu un kustību prieku?
Naktī uz svētdienu, 29.oktobri, atkal būs jāpagriež pulksteņa rādītāji. Lai arī mūsdienās lielākajai daļai viedo ierīču pulkstenis pārregulējas automātiski, tiem, kas izmanto arī klasiskos pulksteņus, vajadzēs pagriezt rādītājus par stundu atpakaļ. Pāreja uz ziemas laiku notiek pulksten četros naktī no sestdienas uz svētdienu. Viedpulksteņos, viedtālruņos, viedtelevizoros, datoros, planšetēs un citās «gudrajās» ierīcēs tas notiks automātiski.
Darba algas Latvijā turpina augt, reģistrētais bezdarbs ir noslīdējis gandrīz līdz 5 % un inflācija strauji samazinās. Tomēr pēdējo divu gadu laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par vairāk nekā 25 %. Līdz šim iedzīvotāju ienākumu pieaugums nav spējis turēt līdzi inflācijai, un tas šogad atspoguļojas salīdzinoši vājos tirdzniecības rādītājos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, šī gada septembrī samazinājās par 4,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis ir otrs lielākais kritums mazumtirdzniecībā šogad, un domājams, ka trešajā ceturksnī arī visa Latvijas ekonomika kopumā būs mīnusos.
Pēdējā laikā arvien biežāk “SEB bankā” saņemam informāciju no klientiem, kuri norāda, ka krāpnieki, kuri zvana pa telefonu, runā latviski. Pēdējā laika tendence – klientu iebiedēšana ar to, ka viņu dati kļuvuši zināmi trešajām personām, tāpēc steidzami jārīkojas un jāpasargā sava nauda, pārskaitot to uz drošu kontu.
Līdz ar pirmo sniegu palielinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, kā arī “Ergo” auto tehniskā atbalsta dienesta izsaukumu biežums. Lai ziemas iestāšanās autovadītājiem un satiksmei kopumā nekļūtu par izaicinājumu, jāatceras par auto sagatavošanu aukstajai sezonai, laicīgu ziemas riepu maiņu un laikapstākļiem atbilstošu braukšanas stilu.
Izpratne par biedējošu un bērnu vecumam neatbilstošu saturu gadu gaitā ir mainījusies – daudzas ainas, kas mums bērnībā kādreiz šķita neiedomājamas, šobrīd ir jau ierastas. Diemžēl daudzi mūsdienu bērni ir pieraduši pie vardarbības un cita vecumam neatbilstoša satura internetā.
Kādā oktobra vakarā ievēroju, kā nelielie kukainīši, kas līdz galam nav sapratuši, ka vasara ir beigusies, izmisīgi meklē jebkuru siltuma avotu. Tā tie pieplaka pie drēbēm un dažādiem no iekštelpām iznestiem priekšmetiem, mēģinot paglābties no arvien aukstākajiem laikapstākļiem. Līdzīgi ir tautu dzīvē: pavasariem un vasarām seko rudens un ziema. Latviešu tautas vēsturē pavasari un vasaras ir īsi – periodiskas atmodas un nacionālas vienības mirkļi iepretim apspiestības desmitgadēm.
Lai karotu ar “krievu pasauli”, Ukrainai vajag vairāk ieroču, vairāk automašīnu un vairāk naida. Fokusēta, precīza, uz krievu iebrucējiem vērsta naida. Naids visefektīvāk spēj motivēt karavīrus frontē un politiķus parlamentu zālēs. Ja cilvēki Ukrainā pagurs un iestāsies apātija, nākamie “krievu pasaules” ceļā būsim mēs. Tāpēc arī Latvijas iedzīvotājiem ir jākrāj naids, lai X stundā būtu ko likt pretī iebrucējam. “Ogres Vēstis” uz Ukrainas frontes zonu devās Ogres mēra Helmaņa vadītās brīvprātīgo grupas sastāvā – nogādāt automašīnas.
