Obligātā pirmsskolas izglītība Vācijā tiek uzsākta piecu gadu vecumā. Līdz tam vecāki var brīvprātīgi izvēlēties, no kāda vecuma bērnam uzsākt pirmsskolas gaitas. Lai gan vecāku maksājums par pirmsskolu var būtiski atšķirties, atkarībā no reģiona, vecāku ienākumiem un pirmsskolas veida, lielākā daļa bērnu apmeklē pirmsskolu jau krietni pirms obligātā vecuma, turklāt, arī agrīna pirmsskola ir izplatīta prakse.
Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē, – lai gan šo saslimšanu izpausmes galvenokārt kļūst jūtamas vecumdienās, to pazīmes ir pamanāmas daudz agrāk. Pieredzējušiem ārstiem šodien talkā nāk mākslīgais intelekts un tehnoloģijas, kas ārstēšanu padara daudz efektīvāku.
Eiropas Zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt ES ekonomiku efektīvāku, kā arī cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgažu laikā nozīmē visaptverošas un dziļas pārmaiņas praktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs. Ilgtspēja uzņēmumu un cilvēku ikdienā kļūs par dzīvesveidu (daudziem – jau ir kļuvusi), proti, visi mūsu lēmumi, izvēles un soļi tā vai citādi tiks skatīti caur ilgtspējas prizmu. Tik apjomīgas pārmaiņas nenotiek ātri un vienkārši. Kaut vai tāpēc, ka ilgtspējīguma līmeni ir grūti izmērīt, novērtēt.
Ir situācijas, kuru gaitu mainīt ir sarežģīti, bet ir gadījumi, ko varam ietekmēt samērā viegli. Tas attiecas uz elektroierīču saglabāšanu darba kārtībā negaisa laikā, lai pēc tā varētu netraucēti izmantot gan internetu, gan lietot dažādās sadzīvē izmantojamās elektropreces.
Mūsdienās plaši tiek diskutēts par tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā un to, kā veicināt bērnu un jauniešu izpratni par jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu. Vienlaikus ir skaidrs – tehnoloģijas mūsu dzīvēs ir uz palikšanu, tostarp mācību procesā, sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajiem izglītības līmeņiem, bet no mums pašiem ir atkarīgs, kā tās pielietosim – vai tehnoloģijas būs veids, kā panākt, lai bērns ir kluss un netraucē pieaugušos, vai arī instruments, lai mācītos, izzinātu pasauli un interesanta piedzīvojuma veidā iegūtu jaunas zināšanas un prasmes?
Daudzi vecāki priecājas par iespēju rīkot saviem bērniem lielas un greznas dzimšanas dienas balles, kas pāraug teju festivālos. Lai gan ballīšu rīkošana var būt aizraujoša, tā var arī radīt izaicinājumus, pārpūli un stresu ne tikai vecākiem, bet arī bērniem. Vai tiešām maziem bērniem ir nepieciešamas grandiozas balles un kādas ir iespējamās alternatīvas, lai izbaudīt bērna svētkus, nesagādājot galvassāpes sev un citiem?
XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos piedalīsies 40 560 dalībnieku: 454 kori ar 15 870 dalībniekiem, 695 deju kolektīvi ar 16 879 dalībniekiem, 66 pūtēju orķestri ar 2097 dalībniekiem, 580 citu nozaru kolektīvi ar 5714 dalībniekiem, kā arī 88 diasporas kolektīvi ar 2587 dalībniekiem.
Latvijas rūpniecībā turpinās neliela lejupslīde un šogad kopumā izaugsme nav gaidāma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar 2022.gada maiju šī gada maijā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā samazinājās par 8,8%, savukārt apstrādes rūpniecībā izlaide saruka par 7,7%.
Pašas krievu pasaules radītu sentenču netrūkst. Piemēram – Krieviju var pieņemt, nepieņemt, mīlēt, nīst, tikai ne izskaidrot. Arī par kārtīga šīs pasaules iemītnieka dabu gana smiets: ka tik mīlēt, ienīst, ciest, tikai ne kārtīgi strādāt, un, ja pie rokas vēl laba čarka, gurķītis, vobla, ko tad vēl vairāk?
“Ja mēs dzīves sniegtās iespējas izmantojam, nevis izniekojam, mēs satiekam jaunus cilvēkus, mācāmies arī sirmā vecumā, draudzējamies un veidojam patīkamu un labvēlīgu vidi sev un apkārtējiem,” saka Vija Brikmane, pensionāru biedrības “Sigulda” vadītāja.
Kuras veselības problēmas visbiežāk varētu sagādāt rūpes Dziesmu un deju svētku, kā arī citu vasaras festivālu un notikumu laikā gan dalībniekiem, gan koncertu apmeklētājiem? Kā rīkoties, ja kāda no tām nomāc? Profesionālus ieteikumus svētku nedēļā atgādina Dziesmu un deju svētku dalībniece deju ansamblī “Madara”, “Mēness aptieka” farmaceite Ieva Virza.
