Menu
 

Eksperts: Izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam

Foto - publicitātes

Tehnoloģiju integrēšana izglītības procesā sniedz virkni būtisku priekšrocību – palīdz labāk izprast tēmu, priekšmetu, uzlabot sadarbību un komunikāciju, attīstīt radošumu un kritisko domāšanu. Tehnoloģijas ir arī iespēja vecākiem kļūt par daļu no mācību procesa. Svarīgi saprast, ka izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam, bet gan individuālu pieeju un sagatavošanos 21.gadsimta dzīvei un profesijām. Tieši tehnoloģijas ir atslēga, lai padarītu izglītību pieejamu ikvienam.

Lasīt vairāk...

Mārtiņš Āboliņš: Šogad nav pamata Latvijas ekonomikā gaidīt izaugsmi

Foto - arhīvs

Latvija ekonomikā pērnā gada pēdējos mēnešos bija vērojama neliela izaugsme, tomēr šogad Latvijas ekonomikā nav pamats gaidīt pieaugumu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2022. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP palika nemainīgs salīdzinājumā ar 2021. gada nogali, savukārt salīdzinājumā ar 2022. gada 3. ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,3 %.

Lasīt vairāk...

Māris Opincāns: Investīcija kvalitatīvā dzīvoklī vai privātmājā – ar pieaugošu vērtību

Foto - publicitātes

Mājokļu tirgus Latvijā turpina augt, – lai arī lēnākā, piesardzīgākā tempā, taču šogad tirgū ienāks vairāki agrāk attīstīti dzīvokļu nami, kas papildinās piedāvājumu t.s. jauno projektu segmentā. Tajā aizvien valda liels pieprasījums. Dzīvoklis kvalitatīvā un energotaupīgā ēkā ir kļuvis par pievilcīgu ilgtermiņa investīciju, tāpēc arī mājokļu kreditēšanas portfelis turpina augt.

Lasīt vairāk...

Sociālantropologs: Daļa sabiedrības cīņā ar Krieviju ir gatava kļūt tāda pati

Foto - arhīvs

Gandrīz gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā redzams, ka daļai Latvijas krievu joprojām ir zināma identitātes krīze, bet vienlaikus var vērot, ka daļa sabiedrības, aktīvi iestājoties pret Krievijas agresiju, ir gatava kļūt tāda pati kā agresīvā kaimiņvalsts, intervijā aģentūrai LETA atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Lasīt vairāk...

Jānis Dimants: Kas un kad ņems galu, un kam tik velnišķīgi veicas

Foto - no privātā arhīva

Ar daudziem gana solīdiem pasākumiem Rīgā, arī dažviet laukos, mūsu Ulbrokā pat ļoti skaisti, aizkustinoši aizvadīta 1991. gada barikāžu piemiņas nedēļa. To dienu līdzdalībniekus žurnālistus pēc divu gadu pārtraukuma sakarā ar pandēmijas trakumiem pagājušo piektdien pats Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns tika aicinājis atkal pabūt kopā. Un bijām ar’, tiesa, nedaudz paretinātā sastāvā. Gadiņi dara savu...

Lasīt vairāk...

Septiņi soļi stresa vadības apguvei

Foto - publicitātes

Lielākā vai mazākā mērā ikdienā stresu izjūt ikviens. Stress var būt noderīgs – palīdzēt koncentrēties aktīvai rīcībai, mobilizēt iekšējos resursus iespējami labāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, sportā vai kādā citā svarīgā pārbaudījumā. Taču satraukums par karu, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes summējas krietnā stresa devā, ko šajos ziemas mēnešos izjūt daudzi. Un pārāk spēcīgs stress mēdz radīt pretējo efektu, turklāt, piedzīvots ilgtermiņā, tas var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai.

Lasīt vairāk...

Daudz alkohola, urīnceļu infekcijas, nierakmeņi un citi iespējamie iemesli fizioloģiskās funkcijas traucējumiem

Foto - publicitātes

Aptiekā nākas dzirdēt vaicājam – vai būtu padoms, kāpēc tualete jāapmeklē biežāk nekā citiem? Joki jokiem, bet, ja "mazā vajadzība" kļūst tik spiedīga, ka sāk ietekmēt ikdienas aktivitātes, tad ir vērts pievērst šim jautājumam vairāk uzmanības. Kāds ir “vidējais pacients”, kuru sāk nogurdināt pārlieku bieža vajadzība urinēt? “Lai gan gribas iedomāties to no vecāka gadagājuma, šāda problēma var rasties jebkurā vecumā un tās iemesli var būt gan viegli koriģējami gad veselībai īpaši bīstami.

Lasīt vairāk...

Aptauja. Cik bieži mēdzat lasīt, un ko tieši lasāt?

Foto - Ritvars Raits un pixabay.com

Pērn pētījumu centrs “SKDS” atkārtoja tradicionālo grāmatu pirkšanas un lasīšanas mērījumu, kurā konstatēts, ka kopš 2019. gada Latvijā ļoti strauji ir mazinājusies gan grāmatu pirkšana, gan lasīšana. Aktīvākie grāmatu pircēji ir cilvēki ar augstāko izglītību un tie, kas nav zemāko ienākumu kategorijās, un sievietes ir krietni aktīvākas pircējas nekā vīrieši.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.