Decembris Latvijai un visai Eiropas civilizācijai ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, lai ģimenes lokā pie pušķotas eglītes Ziemassvētku vakarā skaitītu pantiņus, dziedātu dziesmiņas vai kā citādi radoši iepriecinātu sanākušos, dotu un saņemtu dāvanas. Lai arī neliela daļa tā sauktās latviskās dzīvesziņas un ieražu kopēju nenogurstoši atkārto, ka Ziemassvētki izriet no ziemas saulgriežiem, lielais vairums, kaut nosacīti, turpina svinēt Jēzus Kristus dzimšanas svētkus pēc kristīgās tradīcijas. Apgalvojums par ziemas saulgriežiem nav pilnīgi nepareizs, jo nav ziņu, ka Jēzus tik tiešām būtu dzimis 24. decembrī, un tieši ziemas saulgriežu laiks senatnē tika pieņemts, kā vieglāk iezīmēt Jēzus dzimšanu vēl nesen bijušo pagānu kalendārā.

Pirmie Ziemsvētki – Dieva Dēla dzimšanas diena – bija tik vienkārša, tik parasta un reizē visu pasauli pārveidojoša un cilvēka prātam tik neaptverama. Dieva Dēls ienāca mūsu pasaulē vienkārši un necili. Viņa pirmā guļas vieta bija lopu silītē kūtī: Viņš tur guļ savu vecāku mīlēts un aprūpēts un Dieva godības un miera apstarots. Betlēmes silīte izstaro mieru, dziļu pazemību, līdzjūtību, mīlestību. Betlēmes silīte nav savienojama ar ienaidu, ar ieroču žvadzināšanu, ar sava pārākuma sludināšanu.

Ziemassvētki ir vieni no gada skaistākajiem svētkiem, visai ģimenei sanākot kopā un godinot tradīcijas. Daudzās ģimenēs svarīga tradīcija ir kopīgas svētku vakariņas vai pusdienas pie skaisti klāta galda, ko ar nelielu ieguldījumu un fantāziju var padarīt par īstu mākslas darbu, radot neaizmirstamu svētku noskaņu.

Lai svētku prieku neaizēnotu raizes par sabojātu mājokli, svecītes eglītē nepārvērstos bīstamās liesmās, lampiņas neradītu īssavienojumu un svētku salūts nenodarītu kaitējumu tā vērotājiem, apdrošināšanas sabiedrība “Ergo” aicina svētkus svinēt atbildīgi un atgādina par galvenajiem drošības pamatprincipiem.