Režisors Gatis Šmits Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis izrādi “(r)evolūcija” pēc mūsdienu domātāja un vēsturnieka Juvāla Naosa Harari grāmatas motīviem. Izrāde ironiskā noskaņā stāsta par transhumānismu un globālo politiku. Arī režisors Gatis Šmits ir domātājs un nebaidās publiski runāt par lietām, par ko vairums izvēlas paklusēt. Un viņš nelieto “WhatsApp”. Nepajautāju, vai tā ir protesta forma.
Energoefektivitāte ir viens no tiem terminiem, ar kuriem mūsdienās sastopamies ik uz soļa – un ne velti! Domājot par ilgtspējīgiem risinājumiem un gudru dabas resursu izmantošanu bez energoefektivitātes neiztikt. Šajā rakstā skaidrojam, kas ir energoefektivitāte mājoklī un kāpēc tā ir tik būtiska!
Inflācija Latvijā joprojām pārsniedz 20 %, tomēr kopš jūlija inflācija ir stabilizējusies un nākamā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā sāks mazināties. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada novembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 21,8 % lielākas nekā pērn. Inflācijas stabilizēšanās gan nenozīmē, ka cenas Latvijā vairs neaug un novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,1 %.
No Latvijas iedzīvotājiem 40% sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus iegādājas specializētos kosmētikas veikalos, 39% lielveikala kosmētikas nodaļā, bet 27% šos līdzekļus ikdienā pērk aptiekā un tikpat arī mājsaimniecības un kosmētikas preču veikalos, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja.
Aizvien jaunas izmaiņas skar izglītības sistēmu Latvijā, un nule Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs vairs nemācīt krievu valodu kā otro svešvalodu.
Cilvēku ikdienas paradumi izraisa tādas vides problēmas kā klimata pārmaiņas, augsnes erozija, gaisa un ūdens kvalitātes pasliktināšanās un citas. Biežāk tiek runāts par aizvien pieaugošā preču patēriņa, transporta izmešu, atkritumu nešķirošanas un ēdiena izmešanas negatīvo ietekmi uz mūsu planētu, tomēr arī daudzu citu cilvēka rīcību rezultātā tiek veicināta vides piesārņotība. “Samsung” “Solve for Tomorrow” ideju konkursa eksperti izceļ piecus ikdienas paradumus, kas atstāj būtiskus nospiedumus mūsu ekosistēmā, un kā to mainīt.
Novembra izskaņā pēc sadursmes ar vilcienu Dobelē dzīvību zaudēja pusaudzis. Šādi gadījumi liek atkal no jauna uzdot jautājumu – ko mēs varam darīt, lai šādas traģēdijas nenotiktu? Viena no iespējām ir vēlreiz atgādināt savām atvasēm par drošību sliežu tuvumā.
Sniegam krājoties uz ielām un ceļa nomalēs, kā arī vadot auto snigšanas laikā, drošība kļūst vēl svarīgāka. Šogad koplietošanas auto Rīgā un Jūrmalā kļuvuši pieejamāki, un arvien vairāk pilsētnieku izvēlas šo pakalpojumu, īpaši aukstajā laikā, jo brauciens ir komfortabls. Koplietošanas automašīnas ir sagatavotas ziemas sezonai, taču tagad ikvienam autovadītājam pašam “jāpārslēdzas” no vasaras uz ziemas braukšanas režīmu.
Nogaidīšanas periods jeb nosacīts miera stāvoklis – tā varētu kopumā pavisam koncentrēti raksturot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā dabā, kad pirms lielas vētras viss pieklust, it kā pieplok zemei un sagatavojas lielajam brāzienam, arī biznesa vide uzvedas līdzīgi.
39% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši medijos faktu pārbaudes materiālus, kur žurnālisti veic dažādu publiskajā telpā pieejamu (piemēram, politiķu vai kādu citu cilvēku izteiktu, vai sociālajās saziņas platformās izplatītu) izteikumu pārbaudi un cenšas noskaidrot, vai attiecīgie apgalvojumi atbilst patiesībai un nav melīgi, maldinoši vai neprecīzi. 84% no tiem aptaujas dalībniekiem, kuri faktu pārbaudes materiālus ir pamanījuši, tos vērtē kā noderīgus. Šāds secinājums izriet no biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" (LMĒP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu. Pētījumā secināts, ka 39% aptaujāto šādus materiālus ir pamanījuši, 47% tos pamanījuši nav, un vēl 14% ir bijis grūti sniegt atbildi.
Daudzpakalpojumu uzņēmuma "Tele2" un "Norstat" veiktā aptauja liecina, ka 80% Latvijas iedzīvotāju kaitina, ka cilvēki publiskās vietās savā telefonā skaļi - bez austiņām - klausās mūziku vai skatās video. Aptuveni 15% respondentu šādās situācijās ir reaģējuši un aizrādījuši tiem, kas tā dara.
