E-komercija ir kā dzīvs organisms, kas nemitīgi mainās, attīstās un paplašinās, arvien neatlaidīgāk piedaloties pircēju ikdienā. Līdz ar tehnoloģiju attīstību uzņēmējiem rodas jaunas iespējas nodrošināt izcilu iepirkšanās pieredzi, ko čaklākie arī steidz izmantot. Kādas tendences tad sagaidāmas e-komercijā 2023. gadā, kādiem risinājumiem ir vērts pievērst uzmanību, lai mazliet apsteigtu laiku, nevis censtos to panākt?
Krāšana nenoliedzami prasa disciplīnu, kas, iespējams, atbaida daļu iedzīvotāju no finanšu uzkrājumu veidošanas vai ambiciozu mērķu izvirzīšanas. Taču to var padarīt vieglāku un interesantāku, ieviešot dažādus spēles elementus. Ievērojot dažādus spēles noteikumus, līdz gada beigām iespējams uzkrāt līdz pat 1456 eiro. Iedvesmai iesakām piecus veidus, kā krāšanu pārvērst spēlē un padarīt aizraujošāku.
Komunikācijas metode "mēs zinām vislabāk un tāpēc mēs jums tagad pateiksim, kā darīt" vairs nav efektīva, pirms sabiedrībai ko diktēt, ir jāmēģina tā saprast. Valsts pārvaldē un arī privātajā sektorā parādās satraukums par to, kā labāk komunicēt ar sabiedrību. Pēdējos gados īpaši palielinājusies polarizēšanās - vienlaikus pastāv pretēju viedokļu un stipru pārliecību sadursmes, kas līdztekus dažādai komunikācijas kanālu pastāvēšanai sekmē sabiedrības fragmentāciju.
Pēdējo pāris mēnešu laikā mājokļu tirgu var raksturot kā filmu “slow motion” režīmā. Darījumi notiek, taču dažādos segmentos ļoti atšķirīgos tempos. Pircēji un pārdevēji katrs cer uz izmaiņām cenu korelācijās sev vēlamajos virzienos – pārdevēji uz kāpumu, pircēji kritumu. Tomēr būtiskas svārstības cenās nav vērojamas – arī decembrī, kad vairums saņēmuši rēķinus par novembri un apzinās paredzamās izmaksas. Decembra nozīmīgākie jaunumi – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas, izvairoties no inflācijas sekām, brīvos līdzekļus investē nekustamajos īpašumos.
Novembris Latvijas rūpniecībā bija ļoti sekmīgs mēnesis. Apstrādes rūpniecībā saražots par 5,1% vairāk nekā pirms gada, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - par 2,6% vairāk, kas ir ļoti straujš kāpums šādā griezumā. Parasti nepieminu enerģētiku, jo tās līknes visbiežāk virza laikapstākļi, kas neko interesantu par ekonomiku nepavēsta. Tā ir arī šoreiz, taču notiekošais tik spilgti ilustrē principu, ka nevar nepieminēt. Gada pirmajos 11 mēnešos kopumā enerģētikā izlaide samazinājās par 12,4%, bet novembrī gada griezumā kāpa par 6,1%. Novembrī kritums bija tikai ieguves rūpniecībā - par 18% gan gada, gan mēneša griezumā, bet šī nozare kopējo ainu daudz ietekmēt nevar.
Pandēmija ir neatgriezeniski mainījusi darba tirgu, kļūstot par katalizatoru tādiem procesiem kā pārejai uz attālinātu darbu un hibrīddarbu un saasinot cīņu par talantiem. Līdztekus tam mūsu dzīvē aktīvi ienāk mākslīgais intelekts un procesu automatizācija, to nosaka uzņēmumu vajadzība strādāt efektīvāk. Kādas tendences valda darba tirgū, un ko sagaidīt no 2023.gada?
Jaunais gads atnācis ar vairākām pārmaiņām iedzīvotāju atalgojumā un pensijās. Minimālā alga Latvijā no līdzšinējiem 500 eiro ir pieaugusi līdz 620 eiro mēnesī. Palielināta ir pirmsskolas izglītības pedagogu atlīdzība – zemākā samaksa par darba algas likmi paaugstināta no 970 eiro līdz 1070 eiro. Paaugstināts arī pensionēšanās vecums, un šogad tas ir 64 gadi un 6 mēneši. Bet kāds aizvadītais 2022. gads šķita iedzīvotājiem?
Aizgājušā gada nogale nāca ar tehnoloģisku sensāciju, kas pārsteidza daudzus Latvijā, proti, runa ir par plaši brīvpieejā lietojamo mākslīgā intelekta programmu openai.com. Droši vien programmētāju, IT speciālistu vidē tā nav ne sensācija, ne jaunums, taču domāju, ka pirmo reizi plašāka ļaužu kopa sāka tā reāli aptvert, kādu revolucionāru apvērsumu var radīt mākslīgā intelekta ienākšana mūsu ikdienā.
Lai mazinātu izmaksas par elektroenerģiju, vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju aizvadītajā gadā savā mājsaimniecībā kā vienu no risinājumiem ieviesa ikdienas elektrības patēriņa samazināšanu, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Vienlaikus vairāk nekā katrs piektais aptaujātais atzīst, ka līdz šim enerģijas izmaksu samazināšanai nav darījis neko, bet liela daļa neplāno ieviest enerģijas taupības risinājumus arī nākotnē vai nav par to līdz šim domājuši.
Likumus izsludina Satversmē noteiktajos termiņos, publicējot tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (“vestnesis.lv”). Cik šo tiesību aktu izsludināts pērn? Kuri ir visvairāk skatītie jaunie likumi? Kas ir visgarākais vai visīsākais? Kāds ir visgarākais likuma nosaukums? Kurš ir visvairāk grozītais likums vai bijis spēkā visīsāko laiku? Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" apkopojis desmit faktus par likumiem 2022. gadā.
Mode ir ieņēmusi lielu lomu cilvēku ikdienā, kā arī mūsdienās tirdzniecības vietas paver plašas iespējas izvēlēties piemērotāko katrai gaumei. Tajā pašā laikā modes industrija ir otrs lielākais piesārņotājs pasaulē tūlīt aiz naftas rūpniecības, turklāt pieaugot ražošanas apjomam, pieaug arī ietekme uz planētu.
