Jau pēc dažām dienām svinēsim Ziemassvētkus, vēl pēc laiciņa – sagaidīsim Jauno gadu. Daudzi no mums šajā laikā steidz gādāt svētku dāvanas saviem draugiem, ģimenei un tuviniekiem. Diemžēl joprojām ir daļa cilvēku, kuriem šķiet, ka jauka un mīļa dāvana varētu būt suns vai kaķis – lai dāvanas saņēmējam nebūtu vientuļi, lai bērniem būtu rotaļu biedrs u.tml.
Ikvienas nopietnākas saslimšanas sekmīgai izārstēšanai ir nepieciešama agrīna diagnostika. 40 gadi ir tas vecuma slieksnis, kad kompleksa savas veselības pārbaude var laikus atklāt kādas kaites iedīgļus un tos veiksmīgi novērst. Būsim godīgi pret sevi – mūsu organisms ar gadiem noveco un dažādas veselības likstas sāk “lipt” klāt arvien biežāk.
Vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju dod priekšroku pašu cirstai vai pirktai dzīvai eglītei, liecina iedzīvotāju aptauja. Tāpat aptaujas dati liecina, ka 6% Latvijas iedzīvotāju izvēlas videi ļoti draudzīgu pieeju, proti, rotā egli, kas aug ārā pie mājas. Ceturtā daļa jeb 25% iedzīvotāju iegādājušies mākslīgo egli, savukārt nedaudz vairāk par desmito daļu jeb 13% aptaujāto iztiek bez svētku egles.
Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā. Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt iespēju dēļ, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības.
Par lietainā telekanāla apturēšanu kabeļapraidē izrunāts ir viss, krustu šķērsu un vēl kūleņiem apkārt, visi fakti izklāstīti un tūkstoš reižu pārspriesti, visas kartes ar krievu Krimu izpētītas, puisīšu – slepkavu un izvarotāju – žēlotāji savu porciju atbalsta no Latvijas Žurnālistu asociācijas saņēmuši, tēma jāslēdz. Apmēram tādiem vārdiem es centos atrunāties no augsti godātās "Rīgas Apriņķa Avīzes" redaktores aicinājuma tomēr dažus vārdus par šo uzrakstīt, un cita starpā šai sarunā man paspruka atmiņu ainiņa no jaunības, kad reiz bez "varbūt" un "bet tomēr" salamājos ar savu māti. Sekoja redaktores rīkojums: tieši to arī uzraksti! Lai notiek.
Jēdziens “taisnīgs atalgojums” primāri saistās ar atšķirībām starp atalgojumu vīriešiem un sievietēm, taču patiesībā tas ietver daudz vairāk. Taisnīgs atalgojums apliecina, vai visiem darbiniekiem ir vienādas iespējas un atalgojuma aprēķināšanā visiem tiek piemēroti vienlīdzīgi principi. Ja uzņēmums nav skaidri noteicis, pēc kādiem principiem tiek noteikts atalgojums, ir lielas iespējas netaisnībai un favorītismam.
Gada sirsnīgākajā mēnesī gribas būt siltumā, izdaiļot mājokli ar lampiņu virtenēm, gatavot našķus un iepriecināt apkārtējos. Šīm ērtībām svarīga elektrība, un, augot vajadzību sarakstam, aug arī tās patēriņš. Jo vairāk un jaudīgākas elektroierīces lietojam, jo būtiskāk pārliecināties gan par pašu elektropreču, gan arī elektroinstalācijas tehnisko stāvokli un pareizu lietojumu. Kam pievērst uzmanību?
Kopš bērnības atceros vecāsmātes Lidijas stāstīto par mācībām pamatskolas klasēs padomju okupācijas laikā. Dzimusi 1942. gadā, viņa pieredzēja pēckara gadu izglītības sistēmu. Ņemot vērā tā laika cilvēku atmiņas par neatkarīgo Latviju un aktīvu nacionālo partizānu pretošanās kustību, okupācijas vara tiecās audzināt jauno paaudzi par īsteni ticīgiem komunistiem šķietami elementārā veidā – noturot politiskās audzināšanas stundas, kur valda nevis domas brīvība, bet partijas diktāts, kur ir viens “pareizais” un pārējie “buržuāziskie”, “fašistiskie” jeb “kaitīgie” uzskati.
Jautājām sastaptajiem – vai no Krievijas šurp atbēgušie žurnālisti un citu profesiju pārstāvji ir “labie krievi”?
Mūsdienās bieži runā par vardarbību skolā un par ētiskuma trūkumu. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskā institūta zinātnieku komanda tikko veikusi pētījumu par skolēnu (9 līdz 14 gadu vecumā) morālo izaugsmi ar mērķi palīdzēt gan bērniem, gan skolotājiem, gan vecākiem skatīties caur attīstošu un pozitīvu prizmu uz jauniešu uzvedības jautājumiem: kā kļūt par labākiem cilvēkiem?
Mūsu tik svarīgais un lielākais orgāns – āda – nonāk tiešā saskarē ar apkārtējo vidi. Ja vasarā īpaši svarīgi sargāt to no saules ultravioleto staru iedarbības, tad tagad – ziemā – parūpēties par to, lai āda ir gatava salam un vējam ārā un bieži vien pārlieku sausam gaisam iekštelpās.
