Menu

 

Ar siltumu pret saaukstēšanos. Kas un kad darāms?

Sen zināms, ka dažādas sildošas procedūras saaukstēšanās slimības laikā var palīdzēt ātrāk atlabt. Tiesa, ir svarīgi saprast, vai ķermeņa daļu, piemēram, kāju, krūšu, muguras sildīšana, ir piemērota konkrētajā gadījumā. Ja ir, tad izvēlētais “sildelements” ir jāprot arī pareizi lietot. Tikai tad var cerēt sasniegt vēlamo veseļošanās efektu.

Lasīt vairāk...

Kibercīņā drošība sākas ar katru lietotāju

Ikviena viedierīce vai dators bez pietiekamas uzmanības tā aizsardzībai vispirms ir apdraudējums tiešajam lietotājam, bet pēc tam – arī valsts un sabiedrības drošībai kopumā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski palielinājies kiberuzbrukumu skaits, kas tiek vērsti pret Latvijas interneta lietotājiem.

Lasīt vairāk...

Sauss vai mitrs klepus: Kā efektīvi ārstēt atšķirīgus klepus veidus?

Klepus ir viens no izplatītākajiem elpceļu saslimšanu simptomiem, nereti izraisot ne vien sāpes un diskomfortu, bet arī traucējot naktsmieru un ikdienas gaitas. Lai klepu sekmīgi ārstētu, nepieciešams noskaidrot tā cēloni, kā arī piemērot atbilstošu terapiju atkarībā no klepus veida un izpausmēm. Kā pareizi ārstēt elpceļu slimību izraisītu klepu un kas jāņem vērā, lai ātrāk atveseļotos?

Lasīt vairāk...

Svētku un pasākumu rīkošana: fokuss uz ilgtspēju un zaļo domāšanu

Piepūšamo balonu kalni un salūts kā neatņemama svētku sastāvdaļa pakāpeniski paliek pagātnē. Aizvien biežāk cilvēki gan privātajos, gan korporatīvajos pasākumos izvēlas dabai draudzīgākus un zaļākus risinājumus – salūtu var aizstāt ar gaismu šovu mūzikas pavadībā, plastmasas un griezto ziedu vai meiju rotājumus ar nomātiem augiem podos u.tml. Arī pasākumu un svētku saturā aizvien vairāk ienāk lietas ar pievienotu vērtību – vieslekcijas, izglītojošas meistarklases un radošas kopā darbošanās. Arī digitālie risinājumi ir šeit uz palikšanu, palīdzot taupīt gan laiku, gan līdzekļus.

Lasīt vairāk...

Apdrošinātājs: Gada tumšajā laikā mājoklis no zagļiem jāsargā īpaši rūpīgi

Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu par gandrīz 20 % palielinājies ERGO pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits saistībā ar trešo pušu prettiesisku rīcību jeb zādzībām, laupīšanu un vandālismu nekustamajos īpašumos. Savukārt atlīdzību summas pieaugums minētajos riskos bijis vēl krietni lielāks – kopējais zaudējumu apjoms 2022. gadā dubultojies.

Lasīt vairāk...

Astoņi kritēriji ceļā uz medaļu par veselīgu dzīvesveidu

Daudzi no mums no visas sirds pūlas piekopt veselīgu dzīvesveidu, mēģinot ievērot diētu, vingrot (ak, cik grūti to darīt regulāri!) vai ierobežot veselībai kaitējošus paradumus. Taču, pat skaidri nospraužot mērķus un apņemoties darīt to, par ko zinām, ka vajadzētu darīt, un nedarīt to, par ko zinām, ka nevajadzētu darīt, vairums joprojām cenšas meklēt superreceptes veselības uzlabošanai, lai apietu vai vismaz saīsinātu šos sarežģītos, grūti izpildāmos ceļus.

Lasīt vairāk...

Aptauja Ropažos. Ar kādām sajūtām šogad sagaidāt valsts svētkus?

18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena – ikvienam latvietim ir nozīmīga diena, gan dzīvojot šeit, savā tēvzemē, gan atrodoties ārpus Latvijas teritorijas. Šī diena ir viens no nozīmīgajiem latviešu neatkarības simboliem, kas ir ierakstīts dziļi mūsu sirdīs pateicībā par to, ka dzīvojam brīvā un neatkarīgā valstī, un atceroties  tos cilvēkus, kas ar neatlaidību, cerību, sapņiem un savām asinīm panāca, ka sapnis par brīvību kļūst par īstenību.

Lasīt vairāk...

Pēteris Strautiņš: Jābūvē labāki pamati darba tirgum

Darba meklētāju īpatsvars ir pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, vēsta šodien publiskotie darbaspēka apsekojuma dati. Tas ir pretēji ierastajam sezonālo svārstību ritmam, parasti tieši jūlijā –septembrī bezdarbs ir vismazākais. 3. ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,9%, par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā aprīlī – jūnijā. Situācija ir labāka nekā pirms gada, kad darbu meklēja 7,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Lasīt vairāk...

Skolēni internetā izsmej cits citu un pedagogus. Kā rīkoties skolām?

Aizvadītā mēneša laikā “Drossinternets.lv” ziņojumu līnijā ir strauji pieaudzis ziņojumu skaits par skolotāju apcelšanu virtuālajā vidē. Jaunieši mēdz veidot skolu kontus “Instagram”, kur ievieto mēmes, jokus un diemžēl arī privātu un aizskarošu informāciju gan par skolas biedriem, gan arī par skolotājiem. Izvērtējot saņemtos ziņojumus, ne vienmēr varam runāt par likumpārkāpumiem, jo pārsvarā skolēnu izveidotajos sociālo mediju kontos tiek publicēti joki, nereti  ‒ gaumīgi un smieklīgi. Tomēr ir arī rupji, aizvainojoši un privātumu pārkāpjoši ieraksti, attēli, video un komentāri. Tāpēc skolotājiem ir vērts zināt, kā rīkoties, ja ir pārkāptas robežas.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.