Mūsu tik svarīgais un lielākais orgāns – āda – nonāk tiešā saskarē ar apkārtējo vidi. Ja vasarā īpaši svarīgi sargāt to no saules ultravioleto staru iedarbības, tad tagad – ziemā – parūpēties par to, lai āda ir gatava salam un vējam ārā un bieži vien pārlieku sausam gaisam iekštelpās.
Lai arī šogad Latvijā varam baudīt patiesi skaistu un balti sniegotu ziemu, nav noslēpums, ka šī ir sezona, kurā īpaša uzmanība jāpievērš drošībai un veselībai, lai ziemas prieku baudīšana nepārvērstos neplānotos izdevumos, ilgstošā ārstēšanā vai vēl ļaunāk – traģēdijā. Apledojumi uz ceļu segumiem un ietvēm, apgrūtinātas redzamības braukšana, krītošas lāstekas un kūstoši sniegi uz ēku jumtiem – šie ir apstākļi, kas neizbēgami padara bīstamāku pārvietošanos kā autovadītājiem, tā kājāmgājējiem.
Rīgas un Pierīgas mežos ir dabas daudzveidība un vērtības, kas reti sastopamas lielu pilsētu un to tuvumā esošajos mežos. Un mēs tās ļoti rūpīgi sargājam! Īpaši pirms Ziemassvētkiem var gadīties, ka “Rīgas mežos” kāds noskatījis savu svētku eglīti, vēlas to tīši vai netīši, bet nelegāli nocirst, vai pat “sarunāt” ar mežsargu to iegūt pretlikumīgi. Šādos gadījumos kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) “Rīgas meži” ir strikti: “Par kukuli egli nedabūsi!”
Ja vien nedzīvojam ļoti nomaļā vietā, apkārtējā vide ir skaņu pārpilna un dažādi trokšņi ielaužas arī mūsu mājokļos. Lido lidmašīnas, garām traucas automašīnas, notiek remontdarbi, koku zāģēšana, zāles pļaušana, suņu riešana, cilvēku čalošana. Pārlieku skaļi trokšņi var izraisīt dažādas veselības problēmas, un šis nelabvēlīgais vides stāvoklis ikdienu ietekmē miljoniem cilvēku. Uzņēmuma “Velux” veiktais "Veselīgo māju barometrs 2022" liecina, ka trokšņainā vidē, ko rada kaimiņi, ielu trokšņi, mājas konstrukcija u.c. skaņas avoti, Latvijā dzīvo 13% iedzīvotāju.
Šonedēļ Saeimā apstiprināta jaunā valdība, kuras sastāvs nu ir paplašināts ar vēl vienu ministriju. Tās atbildības lokā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kāds vien šobrīd iedomājams – enerģētika. Jaunas ministrijas izveide, lai pārvaldītu attiecīgo jomu, uzliek lielu atbildību tās ministram, ņemot vērā krīzi, kuru izraisījis karš Ukrainā.
Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.
Tikko iegādāts viedtālrunis izslīd no rokām un saplīst vai rīta kafija uzlīst uz datora. Tās ir tikai dažas no ikdienas neveiksmēm, ar kurām reizēm sastopamies, sabojājot garastāvokli visai dienai. Šajos gadījumos nav spēkā ražotāja garantija, jo ierīces sabojājusies nevis ražotāja, bet pircēja vainas dēļ. Lai izvairītos no neparedzētiem finansiāliem zaudējumiem, arvien vairāk banku un apdrošināšanas sabiedrību piedāvā maksājumu kartē jau automātiski iekļautu pirkumu apdrošināšanu.
Vēl nav pieklususi un varbūt vēl kādu brīdi sabiedrībā burbuļos domapmaiņa par Krievijas TV kanālu “Dožģ”, kam Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nupat anulējusi apraides atļauju. Iemesls – vairākkārtēji brīdinājumi par dažādiem pārkāpumiem, tostarp par to, ka Krievijas okupantu spēkus Ukrainā “Dožģ” žurnālists saucis par “mūsu armiju” un mudinājis atbalstīt viņus ar sadzīvei kaujas laukā nepieciešamo.
Līdz ar pirmajiem sniega puteņiem, nereti attopamies situācijā, kad uzticamais dzelzs rumaks ir ticis ieputināts. “Gjensidige Latvija” ir apkopojusi padomus, kā visveiksmīgāk tikt ārā no ieputinātās vietas un pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ uz ceļa.
Pirmssvētku laikā, kad cilvēki vairāk iepērkas un ziedo aktivizējas arī krāpnieki. “Luminor” novērojumi liecina, ka iedzīvotāji saņem arvien vairāk krāpnieku sūtītas ziņas un kārdinošus piedāvājumus dāvanu iegādei, kas it kā sūtītas atpazīstamu un iecienītu zīmolu vārdā. Noziedznieki var izmantot upura neuzmanību, kad steigā var netikt pievērsta uzmanība būtiskām drošības un maksājuma detaļām.
Izvēloties viltotus skaistumkopšanas produktus, cilvēki var iedzīvoties nopietnās ādas problēmās un ne tikai, brīdina eksperti. Eiropols šogad pavasarī publicētajā risku izvērtējuma pārskatā secinājis, ka viltotas kosmētikas, šampūnu, pat zobu pastu un veļas pulveru tirdzniecība joprojām ir aktuāla tendence. Turklāt visbiežāk viltojumi tiek iegādāti tiešsaistē.
