Vasarā, īpaši jūlijā un augustā, vērojams straujš dažādu nelaimes gadījumu un tajos gūto traumu skaita pieaugums, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” atlīdzību pieteikumu dati. Jūlijs šajā ziņā ir gada bīstamākais mēnesis – pērn nelaimes gadījumu daudzums, salīdzinot ar ziemas mēnešiem, jūlijā palielinājies vairāk nekā par 50%, bet ar bērnu traumatismu saistīto atlīdzību pieteikumu skaits pat trīskāršojies.
Vasara ir laiks, kad visbiežāk pavadām brīvo laiku ārpus sava mājokļa vai arī karstajā laikā turam vaļā logus un durvis. Šī iemesla dēļ īpašumos pastiprināti sāk uzdarboties zagļi. Kopš gada sākuma Valsts policija Latvijā reģistrējusi jau aptuveni 700 zādzības, tāpēc “Gjensidige Latvija” sagatavojusi padomus, kā pasargāt savu mājokli no nevēlamiem garnadžu apciemojumiem.
Līdz 14.Saeimas vēlēšanām, kuras norisināsies šā gada 1. oktobrī, sestdienā, ir atlikušas mazāk nekā 100 dienas. Tiesības piedalīties vēlēšanās būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, lai uz nākamajiem četriem gadiem ievēlētu 100 parlamenta deputātu. Kā līdz šim, vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, kā arī būs iespēja balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējams nobalsot vēlēšanu iecirknī klātienē. Tāpat vēlētāji ārvalstīs varēs izmanot iespēju balsot pa pastu.
Lai noskaidrotu zināšanas par ilgtspēju un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, trijās augstskolās Latvijā, Somijā un Vācijā tika veikta studentu un mācībspēku aptauja. Tās rezultāti liecina, ka tikai 39% respondentu ir zināšanas par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, taču dziļāka izpratne par ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi – vien 9% aptaujāto.
Kopš kara sākuma Ukrainā politologs Andis Kudors ir publicējis vairākus viedokļa rakstus, kuros analizē gan to, no kurienes mūsu informatīvajā telpā nereti izriet izplatītie naratīvi, gan asi kritizē Krievu Pareizticīgās baznīcas nostāju kara jautājumā. Pirms vairākiem mēnešiem viņš ieguva Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendiju, tāpēc jau kādu laiku dzīvo Vašingtonā un ir Džordža Vašingtona universitātes viespētnieks. Jau vairākus gadus viņš pēta Krievijas ārpolitikas iniciatīvas Latvijā un raksta par to grāmatu, kas varētu būt sagaidāma pēc gada. Sarunā ar Andri Kudoru par karu un par meliem informatīvajā laukā, un par to, kā saglabāt skaidru galvu un izpratni par pamatvērtībām.
Straujais cenu kāpums un Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis lielu uztraukumu par situāciju Latvijas ekonomikā. Patērētāju noskaņojums jūnijā Latvijā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada, un šobrīd tas ir pat sliktāks nekā Covid-19 pandēmijas sākumā.
Jūnijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas trīs gadu laikā paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Lai gan šobrīd ir daudz mazākumtautību ģimeņu, kuras apzināti saviem bērniem izvēlas mācības tieši latviešu valodā, ne visi apzinās, ka latviešu valodas pilnvērtīga apguve pozitīvi ietekmēs bērnu un jauniešu nākotnes iespējas. Lai bērniem un jauniešiem atvieglotu valodas apguvi, noteikti vērts pielietot daudzveidīgas metodes, piemēram, apmeklēt teātra izrādes, rīkot latviešu filmu vakarus vai kopīgi skatīties interesantus TV raidījumus latviešu valodā.
Var virknēt dažādas mācības, piemēram, baidies vilka, mežā neej, gribi dzīvot mierā, gatavojies karam, visus par draugiem neiemantosi, pret lauzni nav paņēmiena, drošākais aizsardzības līdzeklis – ņemt kājas pār pleciem, un tā tālāk un bezgalīgā tālumā…
Ekstremālā karstuma dēļ Latvijā ir izsludināts sarkanais brīdinājums. Ar dienvidu vējiem Latvijā ieplūst aizvien karstākas gaisa masas, pūš lēni vēji, mākoņu ir maz, un lietus nelīst. Arī otrdien vietām Latvijā gaisa temperatūra pēcpusdienas stundās paaugstināsies līdz +33 grādiem, savukārt nakts stundās dažviet pat nepazemināsies zem +20 grādiem, tādējādi Latvijā šajās dienās valdīs ekstremāls karstums.
Līgošanai un jāņošanai pa vidu tomēr ne mazums piesaukts arī karš, pandēmija, cenas un, protams, kā mēs to visu pārcietīsim, kā rudeni un ziemu pārlaidīsim. Pašam vēl ar alus kausu rokā un vaiņagu galvā nācies visādos skaidrojumos mesties par dažu labu medijos saceltu troksni vai arī vienu otru pilnīgu noklusējumu. It kā jau trauksmainā laika dienišķās raizes tik skaistajos svētkos nāktos turēt iespējami nostāk, tak šoreiz arī cauri līksmībai uzjundī kaut kas no traģiskā, kaut kas no nomācošās neziņas, nule medijos izskanējušā paredzējuma: būs katastrofa. Bet vispārējā jautrība domās liek atslābināties un pārlikt: johaidī, izturēsim! Un galu galā var uzraut kādreiz skandētu melodiju: "Ak, nabadzība, nabadzība, iepūt man…"
Latvija pietiekami efektīvi nepārstrādā atkritumus – šāds viedoklis ir vairākumam aptaujāto (74%) iedzīvotāju, liecina biedrības “Cleantech Latvia” un kompānijas “Norstat” veiktais pētījums.
