Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti. Bet saražot probiotikas palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp – fermentēti produkti.
Drēgnā rudens dienā vai aukstā ziemas vakarā nav nekā omulīgāka par rāmi sprakšķošu kamīnu vai krāsni, kas izstaro mājoklī tīkamu siltumu. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj papildu siltuma avotu iegūt, arī uzstādot mājoklī dažādus sildītājus. Šogad par alternatīviem siltuma avotiem gaidāmās ziemas un lielo apkures izmaksu gaidās domā daudzi.
Valsts ir pieņēmusi likumu, kas domāti, lai daļēji kompensētu tos izdevumus, kas cilvēkiem radīsies energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma rezultātā. Labklājības ministrija ir apkopojusi daudzos cilvēku jautājumus par šo kompensācijas mehānismu pielietojumu un būtību.
Arvien tumšākie rudens rīti un neierastā slodze pēc garā vasaras brīvlaika liek par sevi manīt uzstājīgāk. Atteikšanās līst ārā no gultas un ēst brokastis, lūgumi ļaut neapmeklēt vismaz pirmo stundu un citi skolēnu untumi daudzās ģimenēs pamazām sāk kļūt par ikdienas paradumiem. Te var palīdzēt fiziskās aktivitātes. Pat ja tā ir tikai izstaipīšanās, vēl esot gultā.
Valsts policijas (VP) izmeklēšanas laikā Latvijā atklāts vērienīgs “naudas mūļu” tīkls, kurā, iesaistot vairāk nekā 90 cilvēkus, galvenokārt jauniešus vecumā no 16 līdz 20 gadiem no Latvijas un Vācijas, izkrāpts vairāk nekā pusmiljons eiro. Lai pasargātu sevi no iekļūšanas noziedzīgā rūpalā, par to pat nezinot, banka Citadele apkopojusi biežākās vervēšanas metodes.
Vecākiem ir būtiska loma bērnu finanšu pratības veidošanā, tādēļ prasmi rīkoties ar naudu ieteicams attīstīt jau no bērnības. Kā pakāpeniski vairot bērna zināšanas par un ap naudas jautājumiem – skaidro Jekaterina Ziniča, Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā.
Kaut arī Latvijā iestājies rudens, dienvidu zemēs valda vasarīgs laiks, un daudzi labprāt steidz to izmantot. Tūrisma sezona Turcijas un Grieķijas kūrortos pamazām noslēdzas, bet Ēģiptē un Kanāriju salās viss tikai sākas. AAS “Balta” dati liecina, ka līdz ar ievērojamu ceļošanas intensitātes pieaugumu strauji pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kopējais ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību apjoms dubultojies, un būtisks pieaugums joprojām vērojams ar Covid-19 riskiem saistītajās atlīdzībās, kas trīskāršojušās.
Latvijas Žurnālistu asociācija pirms nedēļas publiski aicināja ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neizvairīties no priekšvēlēšanu debatēm. Dažas dienas vēlāk, sarunā ar "Delfi" žurnālisti, valdības vadītājs atturību skaidroja ar "Jaunās vienotības" (JV) valdes lēmumu nepiedalīties debatēs, kurās piedalās Aivars Lembergs kā "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) premjera amata kandidāts, kā arī ar repliku par Jāņa Dombura vadītajiem raidījumiem. Kariņš pastāstīja, ka vairākas reizes nedēļā runājot ar presi, viņa intervijas parādoties avīzēs un žurnālos.
Automašīna, iespējams, ir veiksmīgākais patēriņa produkts pasaules vēsturē. Personīgie auto, ir statusa simbols sabiedrībā, kas ir ērti pieejams, turklāt tas ļauj autovadītājam ātri un patstāvīgi mērot lielus un mazus attālumus, gan pilsētās, gan ārpus tām. Ar katru desmitgadi visā pasaulē palielinās automašīnu pārdošanas apjomi. Saskaņā ar “Bloomberg NEF” aplēsēm šī tendence 2036. gadā sasniegs maksimumu, kad pasaulē būs nedaudz vairāk nekā 1,5 miljardi automobiļu, tostarp vairāk nekā 250 miljoni tikai Eiropas Savienībā (ES) vien.
Par vienu no Latvijas Bērnu labklājības tīkla rīkotā diskusiju cikla ”Vai dzīve ārpus lielajām pilsētām ir turīgo ģimeņu privilēģija?” tēmām tika izraudzīta izglītība – viens no svarīgākajiem un plašākajiem jautājumiem, kurā, no vienas puses, katrs jūtas pareizās atbildes zinošs, bet, no otras puses, gadu desmitiem vezums lāga nekust uz priekšu, jo nav īstas skaidrības, kur tad tā priekša ir. Uz sarunu bija saaicinātas dažādas iesaistītās puses, lai aktualizētu izaicinājumus, ar kādiem sastopas ārpus lielajām pilsētām dzīvojošās ģimenes ar bērniem, dalītos jau esošajā pieredzē un meklētu iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai.
Ko darīt, ja sabiedrībai ir vajadzība, bet valstij nav naudas tās īstenošanai? Daudzās Eiropas un OECD valstīs atbilde ir meklējama privātajā sektorā: publiskā un privātā partnerība (PPP) ir sevi pierādījusi kā abpusēji izdevīgu ilgtermiņa sadarbības modeli, kurā valsts pārvaldes un privātās struktūras kļūst par partneriem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Vienkāršoti runājot, tā paver iespēju attīstīt publiskā sektora infrastruktūru par privātā sektora līdzekļiem. PPP tiek veiksmīgi īstenota tādās jomās kā izglītība, transporta infrastruktūra, pakalpojumi, veselības aprūpe u.c. Arī Latvijas veselības aprūpē tas būtu veids, kā atrisināt virkni problēmu.
