Latvija pietiekami efektīvi nepārstrādā atkritumus – šāds viedoklis ir vairākumam aptaujāto (74%) iedzīvotāju, liecina biedrības “Cleantech Latvia” un kompānijas “Norstat” veiktais pētījums.
1998. gada 19. jūnijā Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība un Latvijas Profesoru asociācija rīkoja sanāksmi "Pēdējo mēnešu norises Latvijā un mūsu pašcieņa". Šajā sanāksmē vēstures zinātņu doktors profesors Heinrihs Strods (1925–2012) nolasīja referātu, kas vēlāk tika publicēts "Latvijas Vēstnesī". Teksta pirmajā rindkopā minētie 3. marta notikumi ir atsauce uz nesankcionētu krievu pensionāru piketu 1998. gadā pie Rīgas domes, kurā piedalījās aptuveni 2000 cilvēku. Piketā notika grūstīšanās un mēģinājums izkliedēt pūli, kas izraisīja Latvijas un Krievijas attiecību saasināšanos. Krievija piemēroja ekonomiskās sankcijas pret Latviju, lai gan oficiāli to noliedza.
Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr tieši pirmā soļa speršana jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.
Šķita, ka postmodernisma laikmets ir visu atrisinājis, ka humānisms ir aizstājis kristīgo ticību un pietiks ar iestāšanos par zero waste un klimata pārmaiņu novēršanu. Taču pandēmija un karš ir pierādījuši, ka tie nedz sniedz atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem, nedz dod iespēju rast mieru šajos grūtajos laikos, sarunā secina Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests, teoloģijas zinātņu doktors Ilmārs Tolstovs.
Saskaņā ar starptautiskā sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Edelman” ikgadējā Uzticības barometra pētījuma datiem mūsdienu sabiedrības uzticība dažādām institūcijām turpina sarukt. Visvairāk cilvēki šobrīd uzticas uzņēmējdarbībai (61%). Sabiedrība sagaida daudz aktīvāku uzņēmēju iesaisti dažādu pilsonisko problēmu risināšanā. Tikmēr valdībai un medijiem uzticība turpina sarukt. Bažas par viltus ziņu izmantošanu kā manipulatīvu ieroci sasniegušas līdz šim augstāko slieksni – 76%. “Edelman” Uzticības barometrs ir ikgadējs uzticamības pētījums, kurā šogad piedalījās 36 000 respondentu no 28 valstīm.
Noslēdzies kārtējais mācību gads, kad varam atskatīties uz paveikto un izvērtēt – kas izdevies, bet kas vēl jāuzlabo. Kā stāsta vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, mācības var gūt gan vecāki, gan skolotāji.
Baudot pirmo karstuma vilni šovasar, jāatceras, ka pārlieku ilga uzturēšanās saulē var ne tikai saasināt dažādas veselības problēmas, bet var iegūt arī saules vai karstuma dūrienu. Ar ko atšķiras saules un karstuma dūriens, kā no tiem izvairīties un kā rīkoties, ja tomēr tas iegūts?
Cilvēka organisms šķidrumu nevar uzkrāt tā, kā tas izdodas, piemēram, kamielim, tādēļ mums ūdens jāuzņem regulāri. Lai arī ūdens nesatur barības vielas, tomēr tas ir nepieciešams ikvienu ķermeņa funkciju veikšanai, tostarp gremošanai, barības vielu transportēšanai un ķermeņa temperatūras regulēšanai, kā arī citiem daudziem ķīmiskiem procesiem.
Svētkus vajag baudīt – drīkst ēst to, ko sirds kāro, bet jāatceras, ka gastronomiska svinēšanai nedrīkstētu ieilgt uz vairākām dienām. Tāpēc kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” uztura speciālistes Diāna Jakuboviča un Ilze Lutere atgādina, kas jāņem vērā līgotājiem, lai pēc svētkiem izdotos ātri atgriezties pie veselīgiem uztura paradumiem.
Tā nu tas tiešām ir, ka dažas dienas pirms Jāņiem un arī tūliņ pēc saulgriežiem, aptiekās tiek meklēti līdzekļi toksikozei, ko izraisa pārmēru liels alkohola patēriņš. Rādās, ka blakus Jāņu sieram, šašlikam un alus sešpakai iepirkuma grozā tikpat līgani ieguļas arī kāds medikaments, kas palīdzēs tikt galā ar nevēlamu simptomātiku. Taču mēs, mediķi, atgādinām, ka labāk par medikamenta iegādi ir pārzināt riskus un ievērot mērenību.
Lai gan Līgo dienu un Jāņus šogad sagaidām ļoti saspringtā laikā, “Rīgas Apriņķa Avīze” novēl, lai svētkus spējam nosvinēt ar patiesu prieku un pateicību par visu mums dāvāto: savu zemi un valsti, savu ģimeni un mīļajiem cilvēkiem, bērniem, mazbērniem un radu bērniem. Ar īpašu pateicību par dāvāto dzīvību un mieru, kas šogad atkal un atkal domās liek atgriezties pie kaimiņu zemes Ukrainas, kur jau ceturto mēnesi noris nežēlīgs karš.
