Šorīt tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” dalījās ievērības cienīgās atziņās, kuras tiesībsargājošajām institūcijām noteikti derētu izmeklēt.
Par Patricillas Mackles Anglijā pavadītajiem pieciem dzīves gadiem var uzrakstīt romānu. Iespējams, viņa, būdama divu grāmatu autore, to kādreiz izdarīs pati, bet šoreiz teic, ka reizēm uz savu dzīvi ir svētīgi paraudzīties ar citu acīm. Mūsu saruna būs par svešumā piedzīvoto, to, kāpēc viņa aizbrauca, kāpēc atgriezās un – pats galvenais – vai šeit paliks, kas ir īpaši svarīgi, jo atgriezās viņa kopā ar vīru un divām meitām, kurām ir dubultpilsonība. Mūsu saruna būs arī par to, ko Latvija spēj vai nespēj piedāvāt, lai savus pilsoņus šeit paturētu.
Fiziskā un finanšu drošība, kā arī kopējā ģeopolitiskā situācija ir daži no aspektiem, kas sekmējuši Latvijas iedzīvotāju augošo interesi par īpašumu iegādi vai īri ārvalstīs. Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas iedzīvotāju interese par nekustamajiem īpašumiem ārvalstīs, atkarībā no galamērķa, pieaugusi aptuveni piecas līdz desmit reizes. Populārākie galamērķi ir Spānija, Ziemeļkipra, kā arī Dubaija, liecina nekustamo īpašumu pakalpojumu uzņēmuma “Astra Property” dati.
Pēdējos divos gados Covid-19 pandēmijas pārvietošanās ierobežojumu rezultātā samazinājās auto zādzību skaits, tomēr jau kopš vasaras vidus situācija palēnām atkal pasliktinās, liecina AAS “Balta” statistika par šogad nozagtajiem auto. Apdrošinātāja dati rāda, ka pēdējos trīs mēnešos auto zādzību skaits ir pieaudzis aptuveni divas reizes un novērotas arī jaunas zādzību tendences.
Lai arī Latvijas darba tirgus ir mērogā ļoti mazs – uz konkrētai nozarei raksturīgu profesiju vai nepieciešamo kompetenču kombināciju var atrast tikai dažus atbilstošus potenciālos kandidātus visā valstī kopumā – tomēr mūsu valsts darba tirgus ir ar lielu izaugsmes potenciālu, jo ir sevi pierādījis kā stabilu un nelokāmu pat vissmagākajos apstākļos.
Pieaugot saspīlējumam kaimiņzemēs un informācijai par iespējamiem draudiem cilvēku drošībai, ir ļoti būtiski neapjukt stresa situācijās, kā arī zināt, ko darīt, un spēt palīdzēt gan sev, gan līdzcilvēkiem. Īpaši tas attiecas uz mazāk aizsargātajām cilvēku grupām – bērniem un senioriem.
Vecāki aicina deputātus neizslēgt no Izglītības likuma bērnu tikumiskās audzināšanas aizsardzību, jo īpaši, ņemot vērā pēdējās nedēļas notikumus publiskajā telpā, ko lielā mērā izraisījusi diskusija LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, iztirzājot tematu par dzimuma maiņu pusaudžiem un koalīciju 14.Saeimā.
Valsts ekonomiskais uzplaukums un sabiedrības labklājība ir apstākļi, par kuru radīšanu ir atbildīga visa sabiedrība kopumā. Lai katra nākamā paaudze dzīvotu labāk nekā iepriekšējā, katrai nākamajai paaudzei ir jābūt mazliet gudrākai par saviem vecākiem. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratībā gribētos redzēt uzlabojumus, bet diemžēl skolu mācību programmās par finansēm iekļauta fragmentāra un nepietiekama informācija, ar kuru ir par maz, lai jaunieši pēc skolas prastu pārvaldīt savas finanses. Te būtu vajadzīga gan aktīvāka skolu un valsts iesaiste, gan pašu vecāku dalība naudas lietās drošas un gudras jaunās paaudzes veidošanā.
Daudzi vecāki ir ievērojuši, ka viņu bērni labprāt skatās video, kuros tiek spēlēta kāda populāra spēle un spēlētājs vienlaicīgi aktīvi komentē katru veikto gājienu. Šādas interneta vidē populāras personas ir iesauktas par "geimeriem jūtuberiem" vai "geimeriem influenceriem". Parasti viņi pulcē daudz sekotāju, tostarp, bērnus un jauniešus, kas interesējas par tiešsaistes spēlēm, un arī paši aizraujas ar spēļu spēlēšanu “Minecraft”, “Twitch”, “Roblox”, “Fortnite” un citās platformās.
Apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" veiktais drošības indeksa pētījums* liecina - lai gan Latvijas iedzīvotāju drošības izjūta pēdējo astoņu gadu laikā ir pakāpeniski pieaugusi, kopējais drošības indeksa rādītājs joprojām ir negatīvs (-5 punkti), norādot uz sabiedrības uztraukumu dažādās jomās. Lielākās bailes šogad ir par valsts stabilitāti un drošību, kā arī veselību, bet iedzīvotāji vismazāk uztraukušies par fizisko drošību un kriminogēno situāciju.
Lielākā atkarību problēma Latvijā ir alkoholisms, tā uzskata 51% iedzīvotāju, kas piedalījās tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktajā aptaujā. Par nākamo lielāko atkarību problēmu tiek uzskatītas narkotikas, uz to norādīja 13% aptaujāto, 11% par lielāko atkarību problēmu uzskata azartspēles, 10% - smēķēšanu un 6% - datorspēles. Vēl 9% bija grūtības sniegt atbildi, informē Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrībā (LIAB).
