Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, līdz šī gada aprīļa beigām finanšu krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem nodarījuši zaudējumus vairāk nekā 2,4 miljonu eiro apmērā, turklāt krāpnieku metožu arsenāls kļūst arvien plašāks – iedzīvotāju finanšu dati tiek medīti gan e-pastā, gan interneta pārlūkprogrammās, kā arī ar sociālo tīklu un īsziņu starpniecību. Bankas “Citadele” drošības eksperti sniedz padomus, kas palīdzēs izvairīties no iekļūšanos krāpnieku lamatās.

Pagājušā gada 1.janvāris nāca ar gadu gadiem gaidīto prieka ziņu: sabiedriskie mediji iziet no reklāmu tirgus! Spriests par to ir ticis bez gala, kaimiņzemju piemēru daudzināšana, ka Igaunijā tāda kārtība esot jau divus gadu desmitus, pagalam apnikusi. Atbrīvojoties no komercreklāmu devēju naudas paralizējošā tvēriena, mūsu sabiedriskais Latvijas Radio un aumež sabiedriskā Latvijas Televīzija izpeldēs neredzēti augstas kvalitātes ūdeņos.

Latvijas kā salīdzinoši nelielas valsts viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ikvienā tautsaimniecības nozarē ir cilvēkresursu trūkums, ar kuru turpmākajos gados sastapsimies arvien biežāk. Šādā situācijā “cilvēks – galvenā vērtība” no saukļa iegūst pavisam reālas aprises un pat lielākajiem skeptiķiem nākas atzīt, ka tieši ļaudis – speciālisti, sava aroda profesionāļi, – kā arī prasme atrast pielietojumu to prasmēm un zināšanām, ir ikvienas sekmīgas uzņēmējdarbības pamatā.

Pandēmijai rimstoties un sākoties atvaļinājumu sezonai, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par to, kur pavadīt vasaras brīvdienas. Iedzīvotāju skaits, kas vasarā plāno apmeklēt ārvalstis, salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir dubultojies, liecina aptauju dati, – pagājušajā vasarā 19% Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumu pavadīja ārvalstīs, bet šovasar to plāno darīt teju puse jeb 45% respondentu, turklāt 8% plāno ceļot ārpus Eiropas Savienības, savukārt 30% iedzīvotāju dod priekšroku iekšzemes tūrismam. Visaktīvāk ceļojumus šovasar plāno 18–24 gadus veci jaunieši (33%) un pieaugušie vecumā no 55 līdz 65 gadiem (30%).