20.gadsimta izskaņā, kas sakrita ar PSRS sabrukumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas kļuva par sabiedrības sociālo attīstību virzošo spēku pasaulē, ievadot informācijas laikmetu. Esam piedzīvojuši transformāciju, kuras ietvaros no viena TV kanāla un vienas radiostacijas mums ir pieejami simtiem TV un radiokanālu. Savu vietu un lomu nozīmīgi ir ieņēmuši ziņu portāli, būtiski paplašinājies preses izdevumu klāsts, ja raugāmies iknedēļas žurnālu virzienā.

Ar drošību internetā ir saistīti dažādi pārkāpumi – privātuma un datu aizsardzības pārkāpumi, bērnu pavedināšanas mēģinājumi un nereti arī kibermobings jeb vienaudžu emocionāla pazemošana interneta vidē. Tas skar ne tikai bērnus, bet pēdējā laikā – arī pedagogus. Praksē nākas saskarties ar nepatīkamiem gadījumiem, kad jaunieši ir fotografējuši vai filmējuši savus skolotājus, lai pēcāk viņus attēlotu izķēmotā veidā un savus “garadarbus” ievietotu internetā un izsmietu.

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem, - cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par "lāču tirgu" akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr. Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Jebkuras sabiedrības vēsturē ir posmi, kad cilvēkiem, kā saka, rokas, kājas pa gaisu un ļaudis pamanās gan sev nervus pamatīgi pabojāt, gan ar citiem kārtīgi saplēsties. Ja paveramies uz Latviju, tad objektīvu iemeslu tam nav trūcis. Vispirms pandēmija, par kuru viedokļi krasi atšķīrās. Šobrīd ekonomiskā krīze (ja saucam lietas īstajos vārdos) un ģeopolitiskā nervozitāte. Un vēl pilnai laimei – Saeimas vēlēšanas.