Gan mūsu darbībām, gan izvēlēm ir ietekme uz vidi un klimatu. No mums ir atkarīgs, vai tā būs pozitīva vai negatīva. Tiek lēsts, ka aptuveni 17% katras mājsaimniecības ietekmi uz vidi veido neilgtspējīgs pārtikas patēriņš. Vienkārši pieci principi palīdzēs šo apjomu samazināt.
VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) pārvaldībā esošais Salaspils kodolreaktors 26.septembrī svin 61 gada pastāvēšanu, kopš tas oficiāli iedarbināts 1961.gadā.
Tuvojoties ziemai, dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ar sirdi delnā” uzsākusi līdzekļu vākšanas akciju “Dāvāsim siltumu opīšu sirsniņām”, lai iegādātos vairākas energoefektīvās un siltinātās mājiņas suņiem – senioriem. Strauji pieaugot elektrības rēķiniem, biedrība ar bažām gaida ziemu, vienlaikus saprotot, ka gados vecākie dzīvnieki nevar uzturēties ārā vai neapkurinātās telpās, tāpēc aicina ikvienu līdzcilvēku sniegt savu atbalstu, lai dzīvnieki spētu izturēt šo un arī nākamās ziemas.
Oktobris tradicionāli ir mēnesis, kad līdz ar rudens tumšā laika iestāšanos pieaug auto sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” KASKO atlīdzību pieteikumu dati. Lielākā daļa negadījumu notiek, saskrienoties ar stirnām, un vidējā atlīdzība par automašīnai nodarītajiem zaudējumiem šogad ir ap 2250 eiro, bet lielākā – 18 300 eiro pēc sadursmes ar alni, kad auto kļuvis nelietojams.
Lai samazinātu izmaksas, mājokļu īpašnieki šogad plāno samazināt enerģijas patēriņu, kā arī izvērtē iespējas padarīt savu mājokli energoefektīvāku, secināts “SEB bankas” veiktajā aptaujā. Tomēr vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka viņiem nav nekādu iespēju samazināt energoresursu patēriņu un izmaksas.
Lielie elektrības un gāzes rēķini likuši cilvēkiem jau savlaicīgi sākt domāt par iespējām ietaupīt energoresursus. Vismazākās manevra iespējas ir iedzīvotājiem, kas saņem centralizētos komunālos pakalpojumus, savukārt privātmāju īpašnieki cenšas pāriet uz citiem apkures veidiem.
Ko darīt, ja sabiedrībai ir vajadzība, bet valstij nav naudas tās īstenošanai? Daudzās Eiropas un OECD valstīs atbilde ir meklējama privātajā sektorā: publiskā un privātā partnerība (PPP) ir sevi pierādījusi kā abpusēji izdevīgu ilgtermiņa sadarbības modeli, kurā valsts pārvaldes un privātās struktūras kļūst par partneriem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Vienkāršoti runājot, tā paver iespēju attīstīt publiskā sektora infrastruktūru par privātā sektora līdzekļiem. PPP tiek veiksmīgi īstenota tādās jomās kā izglītība, transporta infrastruktūra, pakalpojumi, veselības aprūpe u. c. Arī Latvijas veselības aprūpē tas būtu veids, kā atrisināt virkni problēmu.
Vai esat saskārušies ar situāciju, kad sniedzot informāciju, kas saistīta ar organismam nepieciešamajām minerālvielām, vitamīniem ikdienā vai zāļu lietošanu, par īstu jūsu sabiedroto kļūst farmaceits. Farmācijas zinātņu doktore Inga Urtāne un “Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Ieva Virza savas profesijas svētkos 25.septembrī ikvienam atgādina – ja iegriezīsies aptiekā ar savu jautājumu vai problēmu – tu sastapsi profesionāli!
Iespējams, jūsu zobu tīrīšanas tehnika nav mainījusies gadiem. Bet vai tā patiešām ir nevainojama? Vai tīrāt pietiekami ilgi, pareizā virzienā un ar pareizo zobu pastas daudzumu?
Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti. Bet saražot probiotikas palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp – fermentēti produkti.
Drēgnā rudens dienā vai aukstā ziemas vakarā nav nekā omulīgāka par rāmi sprakšķošu kamīnu vai krāsni, kas izstaro mājoklī tīkamu siltumu. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj papildu siltuma avotu iegūt, arī uzstādot mājoklī dažādus sildītājus. Šogad par alternatīviem siltuma avotiem gaidāmās ziemas un lielo apkures izmaksu gaidās domā daudzi.
