Zāļu viltotāji spēlē gan uz šķietamu izdevīgumu, gan uz cilvēku izmisumu. Līdzīgi, kā ar viltojumiem citās jomās, zāles vilto tāpēc, ka īsts medikaments potenciālam pircējam ir pārāk dārgs vai nav pieejams.
Strauji tuvojas Līgo svētki un šogad gaidāmas četras brīvas dienas pēc kārtas. Ņemot vērā svinēšanas paradumus, aicinu sabiedrību būt atbildīgiem un sēsties pie stūres tikai tad, kad visas svinēšanas sekas ir pārvarētas. Riskus svētku laikā rada ne tikai autovadītāji, kuri sēžas pie stūres reibumā, bet arī iereibuši kājāmgājēji vai velosipēdisti, kā arī šoferi, kuri nelieto alkoholu, bet ikdienā nebrauc ar auto un svētku reizē ir spiesti sēsties pie stūres.
Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, līdz šī gada aprīļa beigām finanšu krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem nodarījuši zaudējumus vairāk nekā 2,4 miljonu eiro apmērā, turklāt krāpnieku metožu arsenāls kļūst arvien plašāks – iedzīvotāju finanšu dati tiek medīti gan e-pastā, gan interneta pārlūkprogrammās, kā arī ar sociālo tīklu un īsziņu starpniecību. Bankas “Citadele” drošības eksperti sniedz padomus, kas palīdzēs izvairīties no iekļūšanos krāpnieku lamatās.
Pagājušā gada 1.janvāris nāca ar gadu gadiem gaidīto prieka ziņu: sabiedriskie mediji iziet no reklāmu tirgus! Spriests par to ir ticis bez gala, kaimiņzemju piemēru daudzināšana, ka Igaunijā tāda kārtība esot jau divus gadu desmitus, pagalam apnikusi. Atbrīvojoties no komercreklāmu devēju naudas paralizējošā tvēriena, mūsu sabiedriskais Latvijas Radio un aumež sabiedriskā Latvijas Televīzija izpeldēs neredzēti augstas kvalitātes ūdeņos.
Latvijas kā salīdzinoši nelielas valsts viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ikvienā tautsaimniecības nozarē ir cilvēkresursu trūkums, ar kuru turpmākajos gados sastapsimies arvien biežāk. Šādā situācijā “cilvēks – galvenā vērtība” no saukļa iegūst pavisam reālas aprises un pat lielākajiem skeptiķiem nākas atzīt, ka tieši ļaudis – speciālisti, sava aroda profesionāļi, – kā arī prasme atrast pielietojumu to prasmēm un zināšanām, ir ikvienas sekmīgas uzņēmējdarbības pamatā.
Pandēmijai rimstoties un sākoties atvaļinājumu sezonai, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par to, kur pavadīt vasaras brīvdienas. Iedzīvotāju skaits, kas vasarā plāno apmeklēt ārvalstis, salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir dubultojies, liecina aptauju dati, – pagājušajā vasarā 19% Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumu pavadīja ārvalstīs, bet šovasar to plāno darīt teju puse jeb 45% respondentu, turklāt 8% plāno ceļot ārpus Eiropas Savienības, savukārt 30% iedzīvotāju dod priekšroku iekšzemes tūrismam. Visaktīvāk ceļojumus šovasar plāno 18–24 gadus veci jaunieši (33%) un pieaugušie vecumā no 55 līdz 65 gadiem (30%).
Jauns apģērbs sagādā daudz prieka, bet par to, kas notiek ar lieko, to izmetot atkritumos vai šķirošanas konteinerā, vairums cilvēku galvu īpaši nelauza. Kāpēc tomēr ieteicams šķirot tekstilu, un kas ar to notiek tālāk? Latvijas Zaļais punkts ļauj ieskatīties no modes izgājušā džempera piedzīvojumos kopš brīža, kad nolemjat no tā šķirties.
Turpinoties aktīvai tūrisma sezonai un ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, kā arī sniegtās konsultācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz noderīgus ieteikumus saistībā ar kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja izvēli, ceļojumu apdrošināšanu un aviopasažieru tiesībām.
Neatkarīgi no tā, vai vasarā lielākā daļa dienas tiek pavadīta aktīvi vai mazkustīgi, ikvienu cilvēku var skart viena no vasaras aktuālākajām problēmām – kāju tūska. Turklāt reizēm piepampušas kājas var būt pirmais signāls par kādu citu saslimšanu. Kas veicina kāju tūskas veidošanos vasarā un kā to novērst?
Latvijas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas apkaimē ir viegli uzsākt dažādas aktivitātes kopā ar kaimiņiem, atzīst, ka viņu vispārējā laimes sajūta ir vidēji par 26% augstāka nekā pārējiem, liecina Latvijas lielākā nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” mātesuzņēmuma “Bonava” sešās Eiropas valstīs veiktā aptauja. Labas kaimiņattiecības var būtiski pozitīvi ietekmēt cilvēku labklājību, bet sociālo barjeru pārvarēšana un dažādu kopīgu aktivitāšu īstenošana vairo laimes un drošības sajūtu.
Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā. Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.
