Daugavas krastu iedzīvotāji ir nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kā arī AS “Latvenergo”, paužot sašutumu par ūdenslīmeņa pazemināšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē tieši peldsezonas laikā.

Iepazīstoties ar jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, daudzi izglītības nozares profesionāļi cerēja, ka beidzot tiks rasts ilgtspējīgs risinājums, kas balstīts izglītības kvalitātē un vienlīdzīgās iespējās visiem skolēniem. Tomēr, iepazīstoties ar grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, nākas secināt, ka šobrīd virzītais regulējums vairāk šķiet kā birokrātisks eksperiments, nevis mērķēts atbalsts skolēniem un pedagogiem. Jo īpaši tas attiecas uz tālmācību, taču ne tikai – būtiski tiek ietekmēti arī skolu vadītāji un vispārējās izglītības iestādes kopumā. Jāuzsver, ka šie grozījumi tiek virzīti steidzamā kārtā vasaras vidū, kad lielākā daļa izglītības nozares profesionāļu ir atvaļinājumā, kas būtiski ierobežo iespējas pilnvērtīgi izvērtēt ietekmi un iesaistīties diskusijās.

Pirms 50 gadiem, 1975. gada 19. jūlijā, pirmo reizi latviešu valodā atskanēja 30 minūšu gara “Radio Brīvība” programma. To veidoja seši cilvēki – bijušais Latvijas diplomāts Valdemārs Kreicbergs, kādreizējais LETA žurnālists un vēsturnieks Vilis Skultāns, dzejniece Margarita Ausala, žurnālists Juris Kaža, komponists un diriģents Egils Švarcs un pastāvīgā līdzstrādniece Ņujorkā Dagmāra Vallena. Ar laiku programma pieauga līdz stundu gariem ikdienas raidījumiem, pieauga arī līdzstrādnieku skaits.