Energoresursu cenu sadārdzinājuma dēļ, kas iesākās jau pirms kara Ukrainā, valsts ir apņēmusies segt daļu izdevumu iedzīvotājiem, taču limitētu laika periodu. Pēdējā nedēļā ir piedzīvots straujš degvielas cenu kāpums. Tāpat eksperti brīdina par strauju cenu pieaugumu pārtikai un citām precēm. Kā iedzīvotāji var tam sagatavoties? Vai tiek domāts par ikdienas paradumu maiņu?
Pagaidām nav saskatāmas pazīmes, kas norādītu uz Krievijas pret Ukrainu sāktā kara iesaldēšanu, turklāt pašreizējā krievu taktika liecina, ka nākamajās nedēļās sagaidāmas ļoti sīvas cīņas, aģentūrai LETA atzina Mācību vadības pavēlniecības komandieris, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) rektors Oskars Kudlis.
Ukrainā notiekošā karadarbība un pret Krieviju ieviestās sankcijas uz dažādu preču un pakalpojumu iepirkumiem nozīmē, ka cenu pieaugums komunālo maksājumu segmentā tuvākajā nākotnē, visticamāk, būs daļa no lielākās iedzīvotāju daļas dienaskārtības. Kādi ir soļi, lai ar lielākiem un mazākiem ieguldījumiem padarītu sava mājokļa apdzīvošanu efektīvāku gan uzreiz, gan ilgtermiņā?
Tuvojoties termiņam, kad izpildīt Satversmes tiesas spriedumu lietā par tēva atvaļinājuma piešķiršanu mātes draudzenei, divas pretējās ideoloģiskās nometnes velk ģimenes jēdzienu katra uz savas patiesības pusi. Un, lai arī diskusija ir par ģimeni, vājākie un mazāk aizsargātie ģimenes locekļi – bērni – šajā diskursā paliek otrajā plānā. Tādi apgalvojumi kā “bērna vislabākajās interesēs ir laimīga mamma” un “bērna vislabākajās interesēs ir uzaugt tādā vidē, kurā viņa ģimenes modelis tiek akceptēts, nevis diskriminēts” ļoti labi ilustrē vispārējo diskusiju ievirzi, ka bērna dabīgās tiesības un pamatvajadzības tiek pakārtotas pieaugušo vēlmēm. Laimīga mamma un labvēlīga sabiedrības attieksme ir nenoliedzams labums bērnam, bet vai ar to šajā jautājumā aprobežojas bērnu vislabākās intereses? Šobrīd arī daudzi citi jautājumi, kas saistās ar ģimeni, piemēram, atvieglotā laulības šķiršana, starp pāriem izplatītā nereģistrētā kopdzīve, mākslīgā apaugļošana ar donora dzimumšūnām, liek izvērtēt to ietekmi uz bērnu labbūtību.
Plašās sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, būtiski ietekmēs ikvienu iedzīvotāju daudzās jo daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā. Būsim spiesti maksāt vairāk par energoresursiem. Jau šobrīd jūtam degvielas, gāzes un elektrības sadārdzinājumu. Palielinās arī preču cenas veikalu plauktos.
Ja cilvēki ar augstāko izglītību kādā jomā jūt aicinājumu sniegt savas zināšanas jaunajai paaudzei, projekts “Mācītspēks” ir iespēja divu gadu laikā kļūt par pilntiesīgiem pedagogiem. Tas ir arī veids, kā sekmēt pedagogu vakanču jautājuma atrisināšanu, - protams, tas neatrisinās visu, bet palīdzēs ienest skolās citu skatījumu.
Gan Latvija, gan virkne citu valstu visā pasaulē saskaras ar pedagogu trūkumu – to ietekmējusi ne tikai pandēmija, bet arī augstais pedagogu vidējais vecums, ģeogrāfiski nevienmērīgais sadalījums un citi aspekti. Piemēram, tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam Somijā trūks 4000 pirmsskolas izglītības skolotāju un 2000 klašu audzinātāju.
Progress sarunās starp Ukrainu un Krieviju netiek panākts, jo abas puses pieturas pie savām sarkanajām līnijām, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Krievijas militārā agresija Ukrainā radījusi satraukumu arī pasaules finanšu tirgos, par to liecina cenu svārstības daudzu valstu akciju tirgos. Tomēr kopumā finanšu tirgi šobrīd darbojas pragmatiski, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa kritums joprojām ir “korekcijas” līmenī (kritumu finanšu tirgos, kas nepārsniedz 10% atzīmi, mēdz dēvēt par “korekciju”). Citviet, piemēram, Eiropā akciju cenu lejupslīde uz 4. martu jau sasniegusi 12%-15% atzīmi.
Jau trešo reizi Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums “Iespējamā misija” īsteno skolotāju izglītības projektu “Mācītspēks”, kura pamatā ir darba vidē balstītas studijas. Proti, projekta dalībnieki universitātēs apgūst un nostiprina savas zināšanas un prasmes pedagoģijā, vienlaikus strādājot skolās.
Šī gada februārī inflācija Latvijā turpināja augt un patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 8,7%, liecina Centrāla statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir augstākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2009.gada sākuma, taču februāra inflācijas rādītājos pagaidām vēl neatspoguļojas ietekme no Krievijas iebrukuma Ukrainā.
