Aizvien vairāk novērtētas tiek dažādas ērtības un iespējas, kas ļauj ietaupīt laiku, optimālāk izmantot iespējas, apzināties savas rīcības mūsdienīgumu atbilstoši izpratnei par pareizu rīcību rūpēs par savu veselību.
Kopš ir atcelti pandēmijas dēļ ieviesti ierobežojumi, bagātīgs dažādu kultūras pasākumu piedāvājums birst kā no pilnības raga. Skatītājiem un klausītājiem tiek piedāvāti koncerti un teātra izrādes, kuros piedalās gan uzaicinātie mākslinieki, aktieri un režisori, gan vietējie mākslinieki un pašdarbības kolektīvi. Turklāt Pierīgas novadu kultūras namos piedāvātās kultūras norises kļūst arvien profesionālākas, konkurējot ar galvaspilsētas piedāvājumu, – tās ir daudzveidīgākas un interesantākas un apmeklētājiem pievilcīgākas.
Vērtīgā olbaltumviela kolagēns organismā atbildīga kā par ādas, matu un nagu skaistumu, tā arī par saistaudu, kaulu un muskuļu veselību. Lai gan šo proteīnu ķermenis spēj izstrādāt pats, ar gadiem tā daudzums samazinās un to nepieciešams uzņemt papildus. Kāda ir kolagēna nozīme organismā un kā veicināt tā veidošanos?
Labi zināms, ka ir medikamentu kombinācijas, kuras nevajadzētu lietot kopā – nevēlama vai novājināta efekta dēļ. Mazāk zināms fakts, ka arī noteikti ēdieni un dzērieni iespaido zāļu efektivitāti. Pirms uzsākt lietot jaunu medikamentu, svarīgi aprunāties ar ārstu vai farmaceitu, kā arī uzmanīgi izlasīt zāļu lietošanas instrukciju, lai uzzinātu vai preparāts draudzējas un vai nav konfliktā ar kādu jūsu iemīļotu kārumu.
Pieprasījums pēc zaļās enerģijas arvien pieaug, un paplašinās arī valsts atbalsts tehnoloģijām, kas to ražo. Šobrīd privātpersonām ir iespēja saņemt līdzfinansējumu dabai draudzīgu tehnoloģiju uzstādīšanai, taču kā novērtēt, vai konkrētajai mājsaimniecībai tās būs piemērotas? Skolēnu erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" ekspertu komanda ir apkopojusi svarīgāko, kas palīdzēs pieņemt lēmumu par saules paneļu uzstādīšanu individuālām vajadzībām.
Dievs sacīja uz Mozu: " Es esmu, kas Es esmu" (2 Moz 3, 14)
Jūs, brāļi, esat aicināti brīvībai Gal 5, 13 (2012)
Šodien svinam savu valstgribu un tās īstenošanos pirms 32 gadiem. “Latviešu literārās valodas vārdnīca” vārdu “svinēt” definē šādi: “Veikt parasti tradicionālas, neikdienišķas darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu.” Šodienas datums – 4. maijs ir nozīmīgs un svarīgs. “Neikdienišķa darbība” ir apjēgt toreiz notikušo lielās līnijās, kopsakaros, aptvert tā būtību un nepārejošo vērtību. Un nepazaudēt toreiz iegūto šodienas aktualitātēs.
Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste, vairāku filmu un grāmatu autore, kopš kara sākuma Ukrainā ir publicējusi vairākus rakstus, iedziļinoties kara iemeslos, sekās un kopsakarībās. Arī šajā intervijā viņa stāsta par to, kā nepazaudēt orientierus sarežģītajā laikā, kad patiesība tiek sajaukta ar meliem un ar uzkonstruētiem stāstiem tiek pievilti cilvēki un tautas.
Gan marta, gan 1.ceturkšņa rūpniecības dati ir lieliski. Diez vai kāds varēja iedomāties, ka martā, kas bija pirmais "pilnais" kara mēnesis, apstrādes rūpniecības apjoms attiecībā pret februāri augs par 3,3%, palielinot izaugsmi gada griezumā līdz 10%. 1.ceturksnī kāpums pret iepriekšējo periodu un gadu bija attiecīgi 2,9% un 7,4%. Rūpniecībā kopumā pieaugums gada griezumā bija lēnāks (6,3% martā un 4% 1.ceturksnī), jo bija lieli mīnusi enerģētikas datos, kurus savukārt noteica neparasti mazie mīnusi dabā jeb laika apstākļi un arī augstās gāzes cenas.
Teju ikviens no mums ir kādreiz pieķēris sevi uzdodam jautājumus – vai es aizslēdzu durvis? Vai es izslēdzu gludekli? Vai es aiztaisīju logu? Ja vēl neesi tālu no mājas, tad, visticamāk, atgriezīsies, lai apstiprinātu vai noliegtu savas šaubas, bet, ja tomēr jau esi darbavietā vai brīvdienu izbraukumā, šie jautājumi nodarbinās prātu visas dienas garumā. “Gjensidige Latvija” sadarbībā ar “RigaBrain” skaidro, kas vainojams pie “melnajiem caurumiem” atmiņā un ar kādu mehānismu palīdzību varam tos izskaust.
Aktieris Gundars Āboliņš dzīvo Garciemā, klusā un mierpilnā vietā netālu no jūras, un sniedz pajumti kādai ukraiņu ģimenei. Arī viņa dzimtai ir nozīmīga saikne ar Ukrainu – Gundara vectēvs bija ukrainis, bet mamma dzimusi Ukrainā. Intervijā “Ādažu Vēstīm” viņš sniedz savu skatījumu uz pašlaik notiekošo.
4.maijā svinam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Neatkarības deklarācija bija ne tikai vēsturisks pagrieziena punkts, bet arī juridiska uzvara. Tās preambulā tika konstatēts, ka Satversmes sapulces 1922.gada 15.februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme joprojām ir spēkā de iure. Neatkarības atjaunošanas dienas svinēšanā ir mēģināts ieviest dažādas tradīcijas, kas šos svētkus atšķirtu no valsts svētkiem 18.novembrī, piemēram, nosaucot tos par baltā galdauta svētkiem, taču “Rīgas Apriņķa Avīzes” aptaujāto cilvēku viedoklis liecina, ka šī tradīcija tautā nav īsti iedzīvojusies.
