Lai paspētu pabeigt pēdējos remontdarbus savā mājoklī pirms ziemas sezonas iestāšanās, pie darba jāķeras tūlīt pat. Laika nav daudz, tādēļ resursu taupīšanas nolūkā, iespējams, ir vērts vismaz daļēji paļauties uz jaunākajām tehnoloģijām un mākslīgo intelektu (MI). Kā un vai MI var atvieglot diagnostiku, darbu plānošanu un pat pārbaudīt remontdarbu kvalitāti?
Kaut kad Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vedināja uz iedziļināšanos domā, ka Latvijas valstij vajadzīga jauna derība ar sabiedrību, derība, kas cilvēkiem neatņem Dieva sapni par dzīvi, kas ļauj Latviju piedzīvot kā savu valsti, kur attiecību konteksts akcentē jēdzienu “savējais”, kur ikviens pelnījis justies kā savējais. Gan vārdu patosā, gan to sakritībā ar darbiem... Ja nebūtu šo domu nēsājis, būtu aizmirsis kā daudz ko nebūtisku. Bet šajā atklāsmē ir būtības tik, cik to prasa skaudrā šodiena.
Par jauno vērtēšanas sistēmu skolās tiek diskutēts ļoti plaši, jo gan skolēniem, gan vecākiem, gan pašiem pedagogiem aizvien ir daudz jautājumu. Kā mainīsies vērtēšana sākumskolā (1.–3.klasē), kur jau līdz šim aktīvi tika izmantota pilnveidotā satura vērtēšana, un 1.–3.klasē arī turpmāk tiks vērtētas prasmes kādā no STAP līmeņiem (S – sācis apgūt; T – turpina apgūt; A – apguvis; P – apguvis padziļināti), un kas jāievēro vecākiem un pedagogiem?
Latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas. Latviešu literārā valoda veidojusies uz Vidzemes vidus dialekta pamata.
Mūzika ir mācību priekšmets, kas sekmē radošuma, kognitīvo spēju, uzstāšanās prasmju un citu nozīmīgu kompetenču attīstību, kā arī palīdz iepazīt latvisko dzīvesziņu un tradīcijas. Tomēr tam aizvien, salīdzinot ar eksāmenu priekšmetiem, netiek veltīta pienācīga uzmanība un nereti ar vārdiem “tā ir tikai mūzika” tiek mazināta šā mācību priekšmeta nozīme un vērtība.
Slikta elpa un zobakmens ir ļoti bieži sastopama problēma, un tikpat bieži saimnieki pat nenojauš, kāds ir suņa mutes dobuma veselības stāvoklis, kamēr nav sajutuši nejauko aromātu vai manījuši izmaiņas suņa ēšanas paradumos. Zobu kvalitāte būtiski ietekmē veselības stāvokli un pašsajūtu, tādēļ to stāvoklim ir noteikti jāseko līdzi un reizi pa reizei jāieskatās sava suņa mutē.
Attīstoties mākslīgajam intelektam, mēs nereti dzirdam, ka būs profesijas un darbinieki, kurus izkonkurēs un aizstās mākslīgā intelekta risinājumi. Patiesībā daudzus no mums aizstās nevis mākslīgais intelekts, bet citi cilvēki, kuri būs apguvuši tehnoloģiju prasmes, tostarp, mākslīgā intelekta rīku izmantošanu. IT nozare virza arī citu jomu attīstību, mainot veidu, kā strādājam, mācāmies, studējam un darām arī daudzas citas ikdienas lietas, tāpēc tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pieņemt un būsim gatavi mācīties, vai zaudēsim konkurences cīņā.
Kad kļūst vējaini lietains un krietni vēsāks, biežāk paši sev mēdzam uzdot jautājumu, kas būtu nepieciešams mūsu imūnsistēmai, lai tā nevainojami pildītu savas funkcijas, aizsargājot organismu no vīrusiem un infekcijām. Speciālisti atgādina vairākas it kā pavisam vienkāršas, taču pārbaudītas veselību un labbūtību sekmējošas darbības, kuru nozīmi bieži vien ikdienā pietiekami nenovērtējam.
Nolūzis zars, auksti radiatori vai izdegusi spuldzīte kāpņu telpā – šie ir tikai daži no gadījumiem daudzdzīvokļu mājā, kad nepieciešams ātri un kvalitatīvi novērst ķibeli. Lai šie ikdienas darbi noritētu raiti un bez aizķeršanas, mājas apsaimniekošana ir jāuztic kompetentai dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai namu apsaimniekošanas uzņēmumam. Kam dot priekšroku un kādas ir stiprās un vājās puses katrai no pārvaldības formām?
Ticat vai ne, bet ir gadījumi, kad traģiskā situācijā neiztikt bez jautrības. Nonākt slimnīcā reti kad ir cilvēka brīva griba. Bet dzīve ir dzīve – gadās neplānotas ķibeles. Par to arī šis stāsts, lai cik neticams tas izklausītos.
Pirms ķeros klāt saviem priekšlikumiem, zināšanu atsvaidzināšanai der atcerēties, ka pirmo valsts mēroga vecuma pensiju programmu izstrādāja Vācijas kanclers Otto fon Bismarks 1889. gadā. Uz apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau 135 gadus, bet vēljoprojām to ir jācenšas pilnveidot. Nesen lsm.lv veiktajā pētījumā parādījās katastrofāli fakti par to, ka 70% Latvijas iedzīvotāji netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.
