Lieldienu laiks Latvijā tradicionāli tiek pavadīts ar dažādām aktivitātēm brīvā dabā, un viena no iecienītākajām ir šūpošanās. Taču, lai šis jaukais rituāls nepārvērstos nelaimē, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina pievērst uzmanību šūpoļu drošībai un ievērot dažus būtiskus piesardzības pasākumus.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina iedzīvotājus Lieldienās pievērst pastiprinātu uzmanību pareizai olu uzglabāšanai vai pagatavošanai, informēja SPKC.
Iestājoties pavasarīgākiem laikapstākļiem, satiksmē atgriežas aizvien vairāk elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītāji. Diemžēl šogad ir jau notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši šo transportlīdzekļu vadītāji. Tāpat ir arī bojā gājuši trīs velosipēdu vadītāji, tādēļ Valsts policija atgādina par drošības noteikumiem un padomiem, kas jāņem vērā, lai šī sezona būtu droša gan pašiem braucamrīku vadītājiem, gan apkārtējiem satiksmes dalībniekiem.
Lieldienu brīvdienas ir laiks, ko pavadām, baudot dabu, atpūtu un svētku noskaņu. Taču arī svētku laikā negaidīti var saslimt, gūt traumu vai rasties cita situācija, kad vajadzīgs steidzams ārsta padoms. Tādēļ svarīgi zināt, kur meklēt vajadzīgo palīdzību. Nacionālais veselības dienests (NVD) sagatavojis praktisku informāciju par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām svētku brīvdienu laikā.
Diemžēl pēdējās nedēļas laikā Valsts policija ir fiksējusi vairākus gadījumus, kad uz ielas vieni paši pamanīti nepieskatīti bērni. Tāpat jāuzsver, ka vakar, 15. aprīlī, tika iesaistīti plaši Valsts policijas resursi, lai atrastu deviņus gadus vecu zēnu, kurš bija pametis mācību iestādi un pazudis. Visos šajos gadījumos izšķiroša nozīme bijusi apkārtējo cilvēku vērīgumam un iesaistei. Valsts policija izsaka pateicību ikvienam, kurš nav palicis vienaldzīgs un savlaicīgi ziņojis, jo svešu bērnu nav!
Pirms Lieldienām, Kristus augšāmcelšanās svētkiem, jau esmu dalījies savās pārdomās par taisnīguma izjūtu, vārdu un sarunu – mūsu sabiedrībai tik pašsaprotamām lietām, kas, daudziem nemaz nezinot, ir nākušas no kristietības vai spējušas nostiprināties ciešā saistībā ar kristīgo baznīcu. Šo apcerējumu sēriju vēlos noslēgt ar pārdomām par augšāmcelšanās noslēpumu.
Lai rosinātu pirmsskolas vecuma bērnu zinātkāri, iesaisti un vēlmi apgūt ko jaunu, kā arī spēju labāk iegaumēt apgūto, svarīgi, lai bērni tiktu iesaistīti jau aktivitāšu plānošanas procesā. Kopīgi izdomāt un plānot aktivitātes, no vienkāršiem materiāliem izveidot spēles, būvēt papīra namiņus vai kosmosa kuģus – tas viss iespējams gan pirmsskolā, gan mājās. Galvenais, atcerēties, ka bērni mācās caur spēlēm, rotaļām un kustību – teju no katras tēmas var radīt veselu projektu, kurā bērni ar prieku iesaistīsies.
Klusā nedēļa ir laiks pirms Lieldienām, kad kristieši piemin Jēzus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos. Zaļajā Ceturtdienā tiek pieminēts pēdējais vakars, kad Jēzus iedibināja Svēto Vakarēdienu. Lielajā Piektdienā pieminam Jēzus nāvi pie krusta – tas ir sēru un pārdomu laiks. Svētdienā, Lieldienās, svinam Kristus augšāmcelšanos – cerības, dzīvības un gaismas uzvaru pār tumsu.
Krievi arī pamieru karā Ukrainā definēs kā savu uzvaru, un tas rada satraukumu par iespējamu spēku pārgrupēšanos un draudiem mūsu reģionā, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Kad pats esi izgājis cauri neskaitāmām grūtībām un vienmēr esi centies atrast tām risinājumu, raksturs norūdās daudz agrāk. Tas arī ļauj skaidrāk saredzēt sarežģījumus citu jauniešu dzīvē un palīdz tos kopīgi šķetināt. Tieši ar šādu apņemšanos un tādu kā misijas apziņu – atbalstīt un stiprināt jaunos cilvēkus – kopš pagājušā gada beigām Ķekavas novada pašvaldības darbā ar jauniešiem strādā allaž smaidīgais un atsaucīgais kurzemnieks Ainis Kuzņecovs. Tieši gads brīvprātīgajā darbā Portugālē izmainīja viņa dzīvi pilnībā – Ainis sajuta savu īsto aicinājumu un vienlaikus ļāvās pilnībā atpestīties no smagās depresijas nastas.
Pirms Lieldienām, Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ar taisnīguma izjūtai un vārdam veltītām pārdomām aizsāku nelielu rakstu sēriju par vairākām mūsu sabiedrībai tik pašsaprotamām lietām, kas, daudziem nemaz nezinot, ir nākušas no kristietības vai spējušas nostiprināties ciešā saistībā ar kristīgo baznīcu. Līdzīgi taisnības izjūtai un vārdam, kas jau antīkajā pasaulē rada filozofu atbalstu, bet ar kristietību kļuva par sabiedrības un pat plašāk – politisku – vērtību, šoreiz pievērsīšos sarunai.
