Saule vēl kveldē kā sakaitināta, kā cenzdamās parādīt, ko vēl spēj. Tikai par pāris stundām garākajās naktīs zeme atdziest septembrim piedienīgi. Tas itin pa prātam tam, ko audzējam dārzos. Brīžam jāiedomā, kāpēc audzējam.
Pēdējo gadu augstskolu dati liecina, ka Latvijas studenti arvien biežāk izvēlas studēt tehnoloģiju un inženierijas nozarē, taču šīs jomas viennozīmīgi jāturpina attīstīt, lai apmierinātu nākotnes darba tirgus vajadzības, uzskata eksperti.
Inflācija Latvijā saglabājas zema. Augustā, salīdzinot ar situāciju pirms gada, cenas vidēji pieaugušas par 0,7 %. Pašlaik saistībā ar cenu pieaugumu iestājies relatīvs miers – globālās resursu cenas ir salīdzinoši zemas, savukārt iekšzemē, lai gan pakalpojumu cenu pieaugums ir spēcīgs, vidējais cenu līmenis būtiski nepieaug, atsevišķos mēnešos pat mazinās.
Rīgas reģiona iedzīvotāji, kuri dotu priekšroku dzīvokļa īrei īres dzīvojamā namā, kā būtisku priekšrocību uzsver drošību (54%) un skaidrus un caurskatāmus īres līguma noteikumus (37%), liecina jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” un “Kantar” aptaujas rezultāti. Kam pievērst uzmanību, slēdzot īres līgumu, un kādus nosacījumus tajā noteikti iekļaut, lai pasargāts būtu gan īrnieks, gan izīrētājs?
“CVMarket.lv” augustā veiktajā aptaujā par aiziešanu no darba pēc loterijas laimesta saņemšanas darba ņēmēji pauda pretēju viedokli gandrīz vienlīdzīgi. No aptaujas dalībniekiem 49,8% teica, ka pamestu pašreizējo darbu, ja laimētu loterijā, bet 50,2% izvēlētos palikt.
Finanšu pratība ir nozīmīgs aspekts ikviena cilvēka dzīvē, un, lai to veiksmīgi attīstītu, svarīgi jau no mazotnes bērnus iepazīstināt ar naudas pārvaldības pamatiem. Taču kad un kā bērns ir gatavs kļūt par bankas klientu un sākt izmantot finanšu pakalpojumus?
Mazuļa ienākšana ģimenē ir emocijām bagāts un arī vienlīdz satraucošs laiks. Tās ir nozīmīgas pārmaiņas, kas maina ne tikai ģimenes paradumus un ierasto kārtību, bet būtiski ietekmē arī finanses. Līdz ar jauna ģimenes locekļa ienākšanu ierastais ģimenes vai individuālais budžets var vairs neatbilst tās vajadzībām, tāpēc nepieciešams pielāgoties un ieviest kādas izmaiņas.
Pensiju 2. līmeņa iemaksu mazināšana par 1/6 daļu ir īstermiņa domāšana uz nākotnes paaudžu rēķina. Ar šo priekšlikumu mēs sagraujam jauniešu iespēju saņemt jebkādu cieņpilnu pensiju. Tieši jaunieši, kuriem šobrīd netiek prasīts viedoklis, būs lielākie zaudētāji. Diemžēl šādas kļūdas valdība ir pieļāvusi arī iepriekš, mazinot pensiju 2. līmeņa iemaksas 2009. gadā. Toreiz bija starptautiska mēroga krīze, taču šobrīd nav nekāda pamata pārkāpt Satversmes tiesas 2010. gada spiedumu, kas paredz, ka pensiju uzkrājumus nedrīkst izmantot īstermiņa budžeta caurumu “aizlāpīšanai”.
Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, nav iespējams nedzirdēt aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?
Sastaptajiem iedzīvotājiem vaicājām, kas, viņuprāt, valdībai būtu jādara ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic” – jāturpina subsidēt vai jāpārdod?
Sākoties skolas un bērnudārza gaitām, vecākiem atkal raizes sagādā bērnu slimošana. Kā uzlabot bērnudārznieku un skolēnu imunitāti? Vai mans bērns neslimo pārāk bieži? Kā slimniekiem palīdzēt ātrāk atveseļoties? Šie un citi jautājumi nodarbinās vecāku prātus.
