Vasaras saulgriežu skaistākā un svarīgākā rota ir Jāņu vainags. To veidojot, varam radoši izpausties, pieskaņot to tērpam, sekot tradīcijām… Turklāt Jāņu zālēm, ko pinam vainagos un ar ko rotājam svinību vietu, piemīt arī ārstnieciskās īpašības. Ko tās var dot mūsu veselībai un kāda piesardzība jāievēro, tās lasot?
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina svētkus svinēt ģimenes un draugu lokā savā mājā, dārzā vai citur brīvā dabā, neaizmirstot par profilakses pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Epidemioloģiskā situācija rāda, ka vīrusa izplatība ir stabilizējusies, tomēr ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai jābūt pakāpeniskai. Tāpēc iesakām sekot speciālistu ieteikumiem, lai svētku svinēšana būtu droša.
Mūsu zemē gada ritums nav iedomājams bez vasaras saulgriežu un Jāņu svinēšanas, kas vai katram ir ikgadējo svinību plānā, un daudz nekļūdīšos, sakot, ka tie ir vispopulārākie mūsu tautas svētki. Vai tajos viss ir pašsaprotams? Varbūt kaut ko vēl var iepazīt?
Ik gadu Jāņos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi ar ieslēgtām bākugunīm traucas pie vairākiem desmitiem līgotāju, kuri cietuši dažādos nelaimes gadījumos vai guvuši smagas traumas. Lielākā daļa negadījumu notiek, zaudējot modrību un neievērojot drošību pie ugunskuriem, griliem vai ūdens tuvumā, tāpat gadu no gada mediķiem svinību laikā nākas veikt reanimācijas pasākumus kādam, kuram, pēc aiztrīšanās ar gaļu, apstājusies sirdsdarbība un elpošana.
E-komercijas attīstība nes jaunus izaicinājumus komercplatību īpašniekiem un izīrētājiem, jo liela daļa patērētāju pēc pandēmijas tradicionālajos veikalos vairs arī neatgriezīsies, tā vietā izvēloties iepirkšanos internetā. Savukārt e-veikaliem konkurence pieaugs un arvien svarīgāk būs, cik ātru un ērtu iepirkšanos katrs varēs nodrošināt.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Ekonomikas nodaļas eksperti secinājuši, ka bioloģiskā augkopība efektivitātē pagaidām atpaliek no konvencionālās.
Šogad vairāk nekā puse jeb 53% iedzīvotāju atzīst, ka svētku galdu iecerējuši veidot, improvizējot no akcijas produktiem un veikalu bukletu piedāvājumiem, liecina "Maxima Latvija" veiktā aptauja.
Pirms neilga laika rakstīju par to, kāpēc masveida vakcinēšana pret Covid-19 nenotiks tik ātri un ar kādiem izaicinājumiem vakcīnas veidotājiem ir jāsaskaras tās izstrādes gaitā. Lai arī Latvija uz pasaules fona šobrīd Covid-19 izplatības ierobežošanā ir sasniegusi lielisku rezultātu, dati liecina, ka pasaule joprojām nav tikusi galā ar pandēmijas “pirmo vilni” un vairākās valstīs pēc īslaicīga atslābuma ir sācies infekcijas atkārtots pieaugums. No Latvijas kaimiņvalstīm pašlaik sliktākā situācijā ir Krievija, Baltkrievija un arī Zviedrija, kur situācija uzlabojas pavisam lēni, un ieviestie atvieglojumi ļauj prognozēt, ka vīruss sabiedrībā būs vēl ilgāku laiku.
Ārkārtējā situācija ir beigusies, bet ne ar to saistītie ierobežojumi, un tie attieksies arī uz Līgo vakaru un Jāņu dienas sagaidīšanu. Šogad publisko pasākumu ierobežojumi nozīmēs citādu svētku norisi, izpaliekot tradicionālajām Jāņu ballēm un lielajiem ugunskuriem.
Visaktīvākie atkritumu šķirotāji ir Vidzemē – 82% vidzemnieku regulāri šķiro vismaz vienu atkritumu veidu –, savukārt zemākais rādītājs ir Rīgā – atkritumu šķirošanai pievērsušies 74% galvaspilsētas iedzīvotāju, liecina "Mežpils alus" un pētījumu centra "Norstat" kopīgi veiktās aptaujas "Par Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem" dati.
Šajā skaistajā, ziediem pilnajā vasaras mēnesī mēs pieminam divas drūmas un augstākajā mērā traģiskas dienas: 1940. gada 17. jūniju – Latvijas okupācijas dienu – un 1941. gada 14. jūniju – Latvijas iedzīvotāju masveida izvešanas dienu.
