Laikā, kad jautājums par iekļaujošo izglītību kļūst aizvien aktuālāks, nepieciešams pievērst uzmanību arī interešu izglītībai, atceroties, ka arī bērni ar īpašām vajadzībām ir pelnījuši pulciņus, mākslas un sporta nodarbības. Šobrīd interešu izglītība īpašajiem bērniem balstās vienīgi uz privāto iniciatīvu un daudzās ģimenēs nav risinājuma, ko darīt pēc skolas.
“Swedbank” aptaujas dati rāda, ka 64% Latvijas iedzīvotāju tuvākajā laikā plāno labiekārtot vai remontēt savu mājokli. Piektdaļai (19%) respondentu mājokļa labiekārtošanas jautājumam pievērsties rosinājusi Covid-19 krīzes sniegtā iespēja vairāk laika pavadīt mājās un attiecīgi iespēja pievērsties mājas darbiem.
“Kad bērnudārzā visiem vajadzēja uzzīmēt rakstus uz papīra cimdu šabloniem, ieraudzīju, ka mans zīmējums ir pārsvītrots. Tātad – nepareizs, jo atšķīrās no pārējiem,” bērnības atmiņās dalās gaišā un starojošā ādažniece, trīs dēlu māmiņa un Montesori pedagoģe Ilze Šterna, jautāta par pirmo impulsu, kas mudinājis domāt par alternatīvu apmācības sistēmu savu dēlu izglītošanā.
Sākoties karstajam laikam un pat tveicei, ikdienā uzņemtā ūdens daudzums pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai ir vitāli svarīgs. Zaudējot vien 1-2% organisma šķidruma, iespējama organisma dehidratācija jeb organisma atūdeņošanās, cilvēka organismam radot nelabvēlīgas sekas.
Latvijā 12% iedzīvotāju Covid-19 radīto pārmaiņu ietekmē aktīvāk pievērsušies uzkrājumu veidošanai, vēstīts banku veiktajās aptaujā. Tajā arī secināts, ka iekrājumi Latvijā ir apmēram 64% iedzīvotāju, savukārt 33% iedzīvotāju to nav vispār.
Lai gan no daudziem tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmējiem šobrīd izskan neapmierinātība ar pastāvošo situāciju, valda neziņa par nākotni un darbinieki joprojām atrodas dīkstāvē, nozare kopumā turpina pastāvēt un darbosies arī nākotnē. Šobrīd nozare saņēmusi ievērojamu finansējumu mārketinga aktivitātēm, tāpēc būtiskākais ir strādāt pie atšķirīgiem produktiem un to pasniegšanas metodēm.
Šopavasar iznākušajā Vizmas Belševicas “Dienasgrāmatā” lasāms šāds ieraksts 1950. gada 30. septembrī: ""Figaro kāzas” Dailes teātrī. Grāfs Almaviva saka saviem kalpiem: “Kā jums, biedri, liekas?""
Pavisam drīz 12. klašu skolēni visā Latvijā saņems diplomus un daudzi no viņiem kļūs par augstskolu studentiem. Jauniešiem būs jāizdara būtiska izvēle, kas var ietekmēt turpmāko karjeru un dzīvi kopumā. Arī 9. klašu absolventiem būs jāizvēlas, kādā virzienā mācīties vidusskolā. Palīdzību sarežģītās izvēles izdarīšanā var sniegt mentors.
Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā “Luminor” bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.
Pagājušajā nedēļā uzņēmums “Food Union” atsauca diskusijas raisījušās saldējuma reklāmas ar saukli “Krāsainais starp baltajiem!” Reklāma izsauca sašutumu daļā sabiedrības, jo cilvēki to sasaistīja ar protestiem par rasu vienlīdzību ASV. Reklāma būtu izsaukusi neapmierinātību arī tad, ja nebūtu ASV protestu, jo tās mērķis bija provocēt. Uzskats – arī slikta reklāma ir reklāma, galvenais, lai par uzņēmumu vai tā radīto produktu runā – ir maldīgs, bet divdomības reklāmās liecina par to veidotāju radošuma trūkumu.
Desmit ekspresjautājumus ierasti esam uzdevuši ar kultūras nozari saistītiem cilvēkiem kāda drīzumā paredzēta pasākuma sakarā – jauna loma, pirmizrāde, grāmatas iznākšana vai cita tamlīdzīga aktualitāte. Taču valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir ieviesusi korekcijas ikviena dzīvē, tāpēc izmantojam iespēju iepazīstināt jūs ar vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kuri piedalās “Rīgas Apriņķa Avīzes” un tās pielikuma “Kodols” veidošanā.
