Katrs būs dzirdējis apgalvojumu, ka zemeņu sezonā jānotiesā vismaz 5 kg ogu – tad dzelzs rezerves organismā būs nodrošinātas ilgam laikam. Visas kārtis uz šo apgalvojumu vien nevajadzētu likt, sevišķi mazasinības gadījumos.
Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību. Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta.
Peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, atpūtnieku drošību Jūrmalas pludmalē uzraudzīs 36 glābēji piecās glābšanas stacijās un divos glābšanas posteņos. Bulduros, Majoros, Mellužos, Kauguros un Jaunķemeros glābēji strādās jau esošajās ēkās. Dzintaros un Dubultos, sākoties aktīvajai peldsezonai, tiks ierīkoti glābšanas posteņi, kuros dežurēs glābēji. Peldētājiem īpaša uzmanība jāpievērš signālkarogiem, kas uzstādīti visās jūras piekrastes peldvietās, – ja pludmalē plīvo sarkans karogs, tas nozīmē, ka peldēties ir aizliegts. Sarkans karogs ar dzeltenu, zem kura ir dzeltens karogs, nozīmē, ka peldēšanās ir bīstama. Tikai viens karogs – sarkans ar dzeltenu – norāda, ka peldēties ir atļauts.
Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā,
Visi sīki žagariņi
Sidrabiņu vizināja.
Maijā Latvijā pirmo reizi kopš 2016. gada uz laiku ir atgriezusies deflācija un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Mēneša laikā cenas Latvijā samazinājās par 0,4%, un tik straujš cenu kritums ir ļoti neraksturīgs maija mēnesim, taču tas jau iepriekš bija gaidāms un faktiski apstiprina būtisku ekonomikas aktivitātes kritumu otrajā ceturksnī.
Aizvadīts maijs ar plauksmi un skaistu ziedoni, ar negantiem vējiem, salnām un vietumis pat 16 centimetrus biezu sniega kārtu. Vienlaikus šis maijs mums bijis svinamu dienu un atzīmējamu datumu pārbagāts, ir teiktas runas, nākuši vēstījumi, turklāt nereti tikpat kontrastaini cik dabā ziedonis un sniegs. Cik no visa sarunātā, sarakstītā, ēterā palaistā paliks un vai jel kas vispār paliks vēsturei – tas ir tikpat liels nezināmais kā viss ar koronavīrusu saistītais.
Noslēdzoties šim mācību gadam, gan vecāki, gan pedagogi un izglītības eksperti var novērtēt pēdējo mēnešu pieredzi, skolēniem mācības apgūstot attālināti. Publiskajā telpā par to vispozitīvāk izsakās eksperti, uzsverot, ka šāda pieredze paver jaunas iespējas un skolēni apgūst jaunas prasmes, gan īpaši nepiepūloties paskaidrot, kādas konkrēti.
Nepielūdzami pienācis eksāmenu un pārbaudes darbu laiks – 2019./2020. mācību gada noslēgums un gatavošanās iestājeksāmeniem augstskolās, arodskolās un citās izglītības iestādēs. Pārbaudes darbi nereti ir izaicinājums ne tikai zināšanām, bet arī spējām pārvarēt stresu, kas ietekmē pašsajūtu un var izraisīt vēdergraizes, galvassāpes, bezmiegu un koncentrēšanās pasliktināšanos. Papildu satraukumu šogad rada arī Covid-19 ierobežojumu un higiēnas pasākumu ievērošana.
No nākamā mācību gada skolēniem 10. klasē tiks piedāvāti izvēles grozi. Katrai skolai jāspēj izveidot vismaz divus izvēles grozus, ļaujot skolēniem turpināt mācības sev piemērotākajā virzienā. Skolām būtu jānodrošina ne tikai izvēles grozi, bet arī atbalsts un konsultācijas izvēles izdarīšanas procesā. Izvēles grozu mērķis ir radīt izpratni par katru virzienu, piemēram, par zināšanām, kas katrā jomā nepieciešamas, karjeras iespējām u.tml., nevis jānoslogo skolēns ar grūtiem priekšmetiem.
Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī, tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.
Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu tīklā ietilpstošā Eiropas labāko galamērķu organizācija izveidojusi sarakstu ar desmit drošākajām pludmalēm Eiropā atpūtai pēc koronavīrusa krīzes, un to skaitā ir arī Jūrmala Latvijā un Nida Lietuvā. Pludmales atlasītas pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, inficēšanās līmeņa ar koronavīrusu, pludmaļu izmēra un vienai personai pludmalē pieejamās platības kvadrātmetros.
