Šā gada budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti 28,30 eiro vienam skolēnam, bet nākamgad — 35,20 eiro, ar ko nav pietiekami, lai izglītības iestādes varētu iegādāties visu nepieciešamo. Lai gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uz šādas problēmas iespējamību uzmanību vērsa jau laikā, kad sākās pilnveidotā mācību satura izstrāde projektā “Skola2030”, tolaik palikām nesadzirdēti. Tagad problēma ir samilzusi, to daļēji cenšas risināt pašvaldības un pedagogi, bet tas rezultējas ar plaisu un nevienlīdzību starp vietvarām. Rezultātā diemžēl cieš bērni, kuri būtībā tiek apzagti.

Kārkliņu ģimene septiņu gadu laikā savās mājās uzņēmusi piecus bērniņus. Audžuģimenes kursus vecāki apguva 2017. gadā. Rakstniece, stāstu grāmatas “Ellīgi skaisti noslēpumi” (2023) autore Rute Kārkliņa saka: “Katrs no šiem bērniem mums uzdāvinājis atšķirīgu emociju un pieredzes gammu.” Savā blogā viņa labprāt stāsta, kā šo gadu laikā ir klājies un kādēļ reizēm rodas pārdomas, vai audžuģimenes statusu turpināt.

Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes otrā kursa studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu priekšmetu skolotāja Izolde Helma Gūtmane varētu izvēlēties apgūt teju vai jebkuru profesiju un, visticamāk, tajā būtu izcila. Izteikta līdere un sava ceļa gājēja, kura ne tikai māca skolēniem dabas zinātnes, bet arī iedrošina jauniešus mērķtiecīgi īstenot iecerēto.

Lai gan par nepieciešamību lietot drošības jostas gan auto priekšējā, gan aizmugurējā sēdeklī tiek runāts ļoti aktīvi un Ceļu satiksmes drošības direkcija regulāri īsteno informatīvās kampaņas, liela daļa autovadītāju aizvien mēdz braukt nepiesprādzējušies, turklāt nelūdz lietot drošības jostas arī saviem pasažieriem. Daudzi uzskata, ka aizmugurējā sēdeklī drošības jostu lietošana nav obligāta, taču patiesībā ceļu satiksmes negadījumā tieši aizmugurē sēdošie, kuri nav piesprādzējušies, var gūt vissmagākās traumas.