Pirms mazliet vairāk nekā simt gadiem, 1920. un 1921. gadā, zīmīgi līdzīgā politiskās noskaņas un apdraudējuma no austrumiem kontekstā ģenerālis Pēteris Radziņš žurnālā “Latvijas kareivis” publicēja vairākus rakstus par Latvijas bruņošanos un aizsardzību.
Ņemot vērā nesenos grozījumus Darba likumā, kas nosaka prasības attiecībā uz svešvalodu lietošanu darba sludinājumos, darba intervijās un darba līgumos, personāla atlases uzņēmums "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") veica aptauju, lai noskaidrotu darba devēju un darba ņēmēju viedokļus par šo jautājumu. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa darba devēju (76%) uzskata svešvalodu prasības par pamatotām un atbilstošām reālajām darba vajadzībām.
Šā gada budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti 28,30 eiro vienam skolēnam, bet nākamgad — 35,20 eiro, ar ko nav pietiekami, lai izglītības iestādes varētu iegādāties visu nepieciešamo. Lai gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uz šādas problēmas iespējamību uzmanību vērsa jau laikā, kad sākās pilnveidotā mācību satura izstrāde projektā “Skola2030”, tolaik palikām nesadzirdēti. Tagad problēma ir samilzusi, to daļēji cenšas risināt pašvaldības un pedagogi, bet tas rezultējas ar plaisu un nevienlīdzību starp vietvarām. Rezultātā diemžēl cieš bērni, kuri būtībā tiek apzagti.
Kārkliņu ģimene septiņu gadu laikā savās mājās uzņēmusi piecus bērniņus. Audžuģimenes kursus vecāki apguva 2017. gadā. Rakstniece, stāstu grāmatas “Ellīgi skaisti noslēpumi” (2023) autore Rute Kārkliņa saka: “Katrs no šiem bērniem mums uzdāvinājis atšķirīgu emociju un pieredzes gammu.” Savā blogā viņa labprāt stāsta, kā šo gadu laikā ir klājies un kādēļ reizēm rodas pārdomas, vai audžuģimenes statusu turpināt.
Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes otrā kursa studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu priekšmetu skolotāja Izolde Helma Gūtmane varētu izvēlēties apgūt teju vai jebkuru profesiju un, visticamāk, tajā būtu izcila. Izteikta līdere un sava ceļa gājēja, kura ne tikai māca skolēniem dabas zinātnes, bet arī iedrošina jauniešus mērķtiecīgi īstenot iecerēto.
Lai gan par nepieciešamību lietot drošības jostas gan auto priekšējā, gan aizmugurējā sēdeklī tiek runāts ļoti aktīvi un Ceļu satiksmes drošības direkcija regulāri īsteno informatīvās kampaņas, liela daļa autovadītāju aizvien mēdz braukt nepiesprādzējušies, turklāt nelūdz lietot drošības jostas arī saviem pasažieriem. Daudzi uzskata, ka aizmugurējā sēdeklī drošības jostu lietošana nav obligāta, taču patiesībā ceļu satiksmes negadījumā tieši aizmugurē sēdošie, kuri nav piesprādzējušies, var gūt vissmagākās traumas.
Laikam kļūstot vēsākam un mitrākam, aktivizējas dažādi vīrusi, un tas arī ir biežākais saaukstēšanās iemesls. Saaukstēšanos visbiežāk izraisa augšējo elpceļu infekciju slimības, kuras saķert mēs varam visa gada garumā, arī vasaras sezonā, bet rudenī risks pieaug, mainoties mūsu dzīves ritmam. Drēgnajā laikā daudz vairāk uzturamies iekštelpās, kas vīrusu izplatību padara vieglāku. Tāpēc ļoti nozīmīga profilakse ir telpu vēdināšana, lai novērstu vīrusu izplatību.
Iepazīstoties ar Latvijā visdāsnāk atalgotās valsts amatpersonas Martin Alexander Gauss publisko paziņojumu valsts televīzijā un Labklājības ministrijas rosinātajām izmaiņām Eiropas Savienības pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšanas nosacījumos, nonācu pie vairākām atziņām.
Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus (1 Jņ 3, 8b)
Dzīvojam laikā, kad daudz kam tiek piemeklēts skaistāks vai iepriecinošāks apzīmējums. Tā, piemēram, problēmas vietā daudziem tagad ir izaicinājums. 11. novembrī Latvijā svinam Lāčplēša dienu, bet 18. novembrī – Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu. Rudens pēdējā mēnesī reizēm jau ir uzsnidzis sniegs, bet citreiz vēl bijusi pat atvasara, tomēr pamatā šis mēnesis ir vēss, drēgns un lietains. Tāpēc ir saprotama vēlme novembri izskaistināt.
Virgīnija Sīmansone ir Saulkrastu Pensionāru biedrības vadītāja, un pati par sevi viņa teic, ka ir liela optimiste. Tieši šī īpašība viņai ļauj ikdienā dažādos veidos uzmundrināt un atbalstīt seniorus biedrībā, lai viņi nejustos vientuļi. Jo, kā uzsver Sīmansone, vecākajai paaudzei visgrūtāk būt vieniem četrās sienās, kad nav neviena, ar ko klātienē parunāt. Šis stāsts nebūs par ikdienas grūtībām, bet par iespējām, kādas senioriem ir Saulkrastos, un gaidāmo Latvijas piejūras senioru biedrību festivālu “Pie jūras dzīve mana”.
