Gaidāms ģimenes pieaugums, pirmā diena jaunā darbavietā, priekšā kāzas vai pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu, bērna skolas vai bērnudārza gaitu uzsākšana – tie ir vien daži piemēri, kas, nenoliedzami, ir emocionāli bagāti dzīves notikumi un var prasīt ievērojamus mentālās un fiziskās veselības resursus.
Šā gada maijā tika izsludināti Saeimā pieņemtie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz pienākumu veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti. Norāde cenu zīmē par produkta ražotāju ir būtiska, lai pircējs netīšām nenopirktu produktus, kuru izcelsmes vai ražotājvalsts ir Krievija vai Baltkrievija. Prakse liecina, ka šo valstu produkti joprojām ir pieejami atsevišķās mazumtirdzniecības vietās, norāda pētījumu kompānijā "Kantar", kas veica aptauju ar mērķi noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotāji, iegādājoties pārtiku, pievērš uzmanību tās izcelsmes valstij un vai dod priekšroku Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem.
Augusts ir ne tikai noslēdzošais vasaras mēnesis, bet arī laiks, kad vecāki un pedagogi sāk domāt par jauno mācību gadu. Viens no tematiem, kas bijis aktuāls iepriekšējos mācību gados un būs dienaskārtībā arī šogad, ir bērnu un jauniešu lasītprasme, tostarp spēja izprast lasīto tekstu. Lasītprasme ir jautājums, kas jārisina jau pirmsskolā un sākumskolā, liekot spēcīgus pamatus turpmākajam mācību procesam. Dažādi starptautiski pētījumi liecina par to, ka skolēnu sniegums lasīšanā samazinās, taču problēmai ir risinājumi – pedagogu un vecāku sadarbība, mācību līdzekļu pieejamība, kvalitāte un atbilstība laikmeta aktualitātēm u.c.
Šajā nedēļas nogalē tiks svinēti Ogres pilsētas un novada svētki. Šobrīd Ogres novads iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākais Latvijā, apvienojot 4 pilsētas un 16 pagastus, tostarp arī savulaik Pierīgas novadiem piederošo Ikšķiles pagastu. Bet kā Ogrē sastaptie ļaudis vērtē dzīvi novadā?
Neatkarīgi no tā, vai ģimenē aug pirmklasnieks vai bērndārznieks, jauns mācību gads vecākiem ir izaicinājumiem piepildīts. Rūpēs par jaunajam mācību gadam nepieciešamajām lietām parasti neatliek laika, lai padomātu un pārrunātu ar atvasēm būtisko – drošību, tostarp internetā. Bieži vien mācību gada sākums ir brīdis, kad bērnam tiek pasniegts pirmais viedtālrunis vai dators.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība (LPPB) veikusi aptauju, lai noskaidrotu, kādi šobrīd ir lielākie izaicinājumi pirmsskolu izglītības jomā. Aptaujā, kurā piedalījās virkne privāto pirmskolu, secināts, ka lielākie izaicinājumi šobrīd saistās ar nevienlīdzīgu līdzfinansējumu starp pašvaldību un privātajām pirmsskolām, kā arī sarežģītu līdzfinansējuma aprēķināšanas kārtību (to atzinuši 30% respondentu), tāpat problemātika iezīmējas arī pedagogu trūkumā (to norādījuši 27% aptaujāto) un zemā izpratnē par pirmsskolu nozīmi bērna attīstībā (27% respondentu).
Valdība piešķīrusi 300 000 eiro rudzu maizes izdalīšanai izglītības iestādēs, lai iepazīstinātu skolēnus ar rudzu maizi kā tradicionālu un reģionam raksturīgu produktu, kā arī ar tās nozīmi uzturā.
Ļaudis, kuri saglabā pilsonisko modrību arī atvaļinājumu laikā, aktīvi apspriež valdības apstiprināto "rudzu maizes programmu". Ņemot vērā citu krāšņu notikumu trūkumu pašmāju politikā, pievēršanos šai programmai (jo īpaši tai atvēlētajam finansējumam 300 000 eiro apmērā) var saprast. Es savukārt vēlos programmu izmantot kā ieganstu, lai atgādinātu par mūsu zinātniekiem, kuri ir pētījuši nacionālās virtuves jautājumus vēstures gaitā.
Latvijā ir ļoti talantīgi un radoši bērni un jaunieši – to apliecina ne tikai panākumi mūzikā un mākslā, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA” dati, kas liecina – skolēnu radošuma ziņā Latvija ar 92% sniegumu ir viena no līderēm pasaulē, apsteidzot pat Somiju, Dāniju, Kanādu u.c. Mūsu jaunieši plūc laurus starptautiskās olimpiādēs, bet Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sajūsmina ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī viesus no ārvalstīm, sekmējot Latvijas vārda atpazīstamību visā pasaulē. Tomēr šie sasniegumi lielā mērā ir iepriekš paveikto darbu augļi, un, ja šobrīd nemainīsim attieksmi pret radošajiem priekšmetiem skolām, tostarp pret mūziku, un nesniegsim nepieciešamo atbalstu pedagogiem, jau pavisam drīz būs ļoti grūti piepildīt Mežaparka estrādi ar dziedātājiem.
Šī gada 9.klases centralizētajā eksāmenā matemātikā vidējais vērtējums bija vien 43,2%, kas ir zemāks rezultāts nekā iepriekšējā mācību gadā. Turpretim Valsts izglītības satura centra (VISC) provizoriskie rezultāti liecina, ka vidusskolēnu vidējais vērtējums optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā ir 34%. Vienlaikus strauji tuvojas jaunais mācību gads, kad skolēni atgriezīsies skolās, un daudzi no viņiem uzsāks mācības tieši sākumskolā. Lai pārrautu apburto loku, kas gadu no gada noved pie pārsteidzoši negatīviem matemātikas centralizēto eksāmenu rezultātiem gan pamatskolā, gan vidusskolā, risinājumam jābūt jau sākumskolā. Tieši šajā posmā veidojas skolēnu pamatzināšanas un tādas būtiskas prasmes kā kritiskā domāšana, spēja risināt problēmjautājumus un saskatīt kopsakarības. Matemātika palīdz pilnveidot šīs prasmes, tāpēc ir svarīgi nezaudēt bērnu dabisko interesi par šo mācību priekšmetu. Bērnu interesi par matemātiku var sekmēt ar pavisam vienkāršu formulu – kvalitatīvi un mūsdienīgi mācību līdzekļi, savlaicīga pedagogu un vecāku iesaiste un tehnoloģiju integrēšana mācību procesā.
