Uzzinot par valsts augstāko amatpersonu (prezidents, premjere) atbalstu iecerei dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu (saglabājot sodus par tirdzniecību un glabāšanu), pirmais iespaids var būt tāds, ka Latvija seko citu Rietumu demokrātiju pieredzei. Var teikt arī tā, tomēr tikpat labi var teikt, ka mēs atgriežamies – lai cik neticami tas skan – starpkaru Latvijas regulējumā.
2024.gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs. Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.
Iepērkoties interneta vidē, viens no svarīgākajiem faktoriem, kam patērētājs pievērš uzmanību, ir tiešsaistes atsauksmes un vērtējumi – uzņēmumiem autentiskas atsauksmes sniedz lietderīgu atgriezenisko saiti, ko var izmantot produktu un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai, savukārt patērētājiem tā ir iespēja izvērtēt preces un pakalpojumus un pieņemt veiksmīgākus pirkumu lēmumus.
Pērn lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars Latvijā bija Rīgas reģionā – 16,2 % no visiem reģiona iedzīvotājiem. Tomēr to skaits 2023. gadā samazinājies par 2,4 % jeb 3,4 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pieaugot tiešsaistes iepirkšanās popularitātei, aug arī iespēja oriģinālas preces vietā neplānoti saņemt viltojumu. Ja tradicionālajās tirdzniecības vietās ir iespēja klātienē pārliecināties par preces kvalitāti un saprast, vai tā tiešām ir oriģināla, iepērkoties tiešsaistē, šādas iespējas nav.
Cerības sagaidīt mājokļu cenu kritumu, labvēlīgākas procentu likmes banku izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem vai sev izdevīgas nekustamā īpašuma tirgus svārstības, kā arī raizes par ģeopolitisko stāvokli un valsts drošību, ir tikai daži no iemesliem, kas daudziem, kuri apsver nekustamā īpašuma iegādi, liek to atlikt. Cik pamatots ir uzskats, ka nekustamā īpašuma pirkšanai ir piemērotāki un mazāk piemēroti brīži un kādi faktori patiešām jāņem vērā, izlemjot par labu nekustamā īpašuma iegādei?
Jau drīz Kūrorta rehabilitācijas centrā (KRC) “Jaunķemeri” durvis vērs galvassāpju kabinets. Tā būs iespēja migrēnas pacientiem saņemt ne tikai neirologa konsultāciu, sakārtot terapiju, veikt blokādes, bet arī rehabilitācijas pakalpojumus migrēnas profilaksei un veselības uzlabošanai.
Nereti atvaļinājumu gaidām vien tādēļ, lai beidzot padarītu mājās sakrājušos darbus, lai gan zinām, ka tas nebūt nenozīmē pilnvērtīgu atpūtu. Taču atvaļinājums ir ārkārtīgi svarīga pauze no darba vispirms jau mentālās veselības uzturēšanai – ļauj mazināt stresa līmeni, novērst izdegšanu un uzlabo psiholoģisko pašsajūtu, līdz ar to uzlabojot arī fizisko veselību.
Lai gan Latvijā braukšanas kultūra ir mainījusies, joprojām nepiedodami daudz cilvēku gūst traumas, vienkārši paļaujoties — gan jau ar mani nekas slikts nenotiks.
Laikā, kad visā Latvijā sākas ražas novākšana, biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” aicina autovadītājus pievērst īpašu uzmanību drošībai uz ceļa.
71% Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 metrus, bet katrs trešais atzinis, ka dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī, liecina Latvijas Peldēšanas federācijas un biedrības "Peldēt droši" veiktā aptauja. Tās dati arī liecina, ka tikai 5% pieaugušo iedzīvotāju savas peldēšanas prasmes vērtē kā ļoti labas, bet 32% – kā labas.
