Gada sākumā algu pieaugums joprojām bija pārsteidzoši spēcīgs, bet ir skaidrs, ka tam jābremzējas. Vidējās algas 1. ceturksnī pieauga par 11,0%, sasniedzot 1623 eiro. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1180 eiro.
Ikviens no mums dzīvē var piedzīvot negaidītas situācijas, kurās nepieciešami lieki naudas līdzekļi. Zaudēts ikmēneša ienākumu avots, nepieciešamība steidzami veikt finansiāli lielus pirkumus vai segt negaidītus ārstēšanas izdevumus – situācijas var būt dažādas, tostarp arī negaidīti pozitīvām vajadzībām, tāpēc nozīmīgu atbalstu var sniegt veidotie uzkrājumi jeb “drošības spilvens”. “Luminor” bankas aptaujas rezultāti kopumā liecina par pozitīvu tendenci Latvijas iedzīvotāju vidū – 73% aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir izveidoti lielāki vai mazāki iekrājumi neparedzētām situācijām, tomēr 19% tādu nav vispār.
Tuvojoties izlaidumu laikam, kad godinām arī savus un savu bērnu pedagogus, rosinām aizdomāties par savām mīļākajām skolotājām skolas laikā.
Aprīlī mazumtirdzniecībā Latvijā, pēc straujas izaugsmes martā, atkal ir fiksēts neliels tirdzniecības apjomu samazinājums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar pērno gadu. Pēc gandrīz 4 % kāpuma martā, nelielais kritums ir nepatīkams pārsteigums, taču tas, visticamāk, ir saistīts ar Lieldienām, kas pērn bija aprīlī, bet šogad marta beigās un sakrita ar netipiski siltiem laikapstākļiem.
Pēkšņa nieze, izsitumi, apsārtums, pietūkums, vēdera darbības traucējumi, negaidīti tekošs deguns un asarojošas acis. Katram no šiem simptomiem var būt dažādi iemesli, bet šoreiz runāsim par to, kas tos visus var apvienot – alerģijām. Meklēsim atbildi arī uz vienu aktuālākajiem jautājumiem, proti, vai cilvēks pats var konstatēt sev alerģiju.
Mākslīgais intelekts jau šobrīd radījis neatgriezeniskas pārmaiņas visās mūsu dzīves jomās, tostarp izglītībā, turklāt visos līmeņos. Lai gan daudzas augstskolas aktīvi mācās un pilnveido mācībspēku prasmes, lai integrētu mākslīgo intelektu studiju procesā, patiesībā lielākā daļa nemaz vēl neapzinās, kādas ir mākslīgā intelekta iespējas. Domājot par ieguvumiem un izaicinājumiem, ko tas sniedz, svarīgi atcerēties, ka mākslīgais intelekts būs noderīgs tik ilgi, cik ilgi spēsim to kontrolēt. Lai to paveiktu, nepieciešams nepārtraukti mācīties.
Nespēju sadzīvot ar faktu – ar 2022. gada 24. februāri –, kas mūs un visu Eiropu satrieca baisi, turpina iznīcināt Ukrainu. Čērčils teicis: “Es neticu, ka Krievija grib karu. Tā tikai vēlas kara laupījumu.” Pat šie pravietiskie vārdi nobāl baisās īstenības priekšā. Bet mēs?
Maijs ir mēnesis, kad, jūtot skolēnu brīvlaika un atvaļinājumu perioda tuvošanos, rodas vēlme atgūt enerģiju pēc spraigas darba sezonas un izbaudīt atpūtu, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā. Pēdējo gadu laikā ir mainījušies ceļotāju paradumi – ceļojumu iespējas arvien vairāk tiek meklētas internetā un pakalpojumi iegādāti digitālajā vidē. Pieaudzis arī PTAC saņemtās informācijas skaits par nelicencētiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas liecina par tūrisma nozarē esošo problemātiku saistībā ar nelicencētu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem.
Saules paneļi, atrodoties zem klajas debess, neizbēgami ir pakļauti dažādu dabas stihiju ietekmei - vēja, krusas, zibens un citu dabas spēku untumiem. Apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” atlīdzību dati liecina, ka saules paneļus visbiežāk apdraud vēja postījumi. Viena no lielākajām atlīdzībām 25 000 eiro apmērā pieteikta Lietuvā, kur kādā komercīpašumā vētra norāva paneļus, kas bija nekvalitatīvi piestiprināti uz plakana jumta. Kas jāņem vērā, lai saules paneļus pasargātu no dabas stihijām un vai tas vispār iespējams?
Daļa sabiedrības, izdzirdot vārdus “kristīgās vērtības”, tūlīt reaģē negatīvi: “Latvija ir sekulāra valsts… Valsts un baznīca ir šķirtas…” vai kaut kā tamlīdzīgi. Un tomēr – kristīgās vērtības ir mūsu valsts pamatdokumentā, Satversmē, ierakstīta vārdkopa. Kristīgās vērtības ir viena no Satversmes preambulā ierakstītām Latvijas identitāti veidojošām sastāvdaļām. Tāpēc, ja kāds vēršas pret kristīgām vērtībām, ir vietā jautājums par šī cilvēka attieksmi pret visu mūsu likumu ietvaru. Piekritīšu – jautājums ir nedaudz provokatīvs, un tomēr tajā ir vairāk patiesības nekā uzspēlējuma.
Salīdzinot ar bērniem, kuri auga pirms vairākiem gadu desmitiem, bērni mūsdienās aug, mācās un attīstītās tehnoloģiju vidē. Tas nozīmē, ka viņi ne tikai ir pieraduši pie digitālo rīku izmantošanas, bet arī pielāgojušies digitālajai pasaulei jau no agras bērnības. Viņu prasmes un zināšanas ne tikai atspoguļo viņu ikdienu, bet arī sniedz iespēju uzņemties lomu kā digitālās paaudzes līderiem. Palīdzot bērniem saprast, kā tehnoloģijas izmantot jēgpilni un droši, varam palīdzēt viņiem attīstīt digitālās kompetences un kļūt konkurētspējīgiem.
