Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arvien biežāk saņem patērētāju iesniegumus un sūdzības saistībā ar apdrošināšanas jomu - apdrošināšanas pakalpojumiem, noslēgtajiem līgumiem, atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju praksi.
Katram no mums ir nācies saskarties ar situāciju, kad apsolāmies lieki netērēt savu naudu, tomēr "nejauši" tiek iegādāta viedierīce, apģērbs vai kāds dārgāks pirkums, kas nemaz nav bijis nepieciešams. Kādēļ tiek veikti šādi impulsīvi pirkumi un kā no tiem izvairīties?
Latvijas ekonomika šobrīd neaug un nekrīt, un aizvadītais gads ekonomikā ir noslēdzies ar nelielu recesiju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2023. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 0,1 % salīdzinājumā ar 2022. gada pēdējo ceturksni, savukārt pērn kopumā Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,3 %.
Vairāk nekā puse autovadītāju (53%) uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada šoferu paradumi un braukšanas kultūra, savukārt, teju ceturtā daļa (24%) vaino ceļu stāvokli. Vēl 10% norāda, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis, bet 9% uzskata, ka papildus riskus rada laikapstākļi, savukārt, 3% norāda, ka lielākais risku avots ir automašīnu tehniskais stāvoklis, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
“Kopā ar Ukrainu līdz uzvarai!” Nepārprotami bija jaušams, ka todien tik bieži dzirdētie vārdi nāk no sirds. Un mītiņā pie Brīvības pieminekļa vizuāli pasniegtais “Putins ir bende” – tikpat nepārprotams dusmu izvirdums. Atzīmējot divus gadus, kopš Krievija sāka karu Ukrainā, daudzo un dažādo pasākumu atspoguļošanā visas diennakts garumā no medijiem jo spilgti izcēlās Latvijas Televīzija ar kulmināciju emocionāli pārpilnajā koncertā “Kopā ar Ukrainu”. Bet pašam sanāca tā, ka, ik pa brīdim izslaukot miklumu acīs, ļāvos arī aizklīst kaut kur vēstures plašumos.
Laikapstākļi martā mēdz būt mainīgi – brīžiem spīd saule, bet jau pēc mirkļa var sākties spēcīgs putenis, taču, neraugoties uz to, 17% autovadītāju steidz mainīt ziemas riepas uz vasaras riepām tiklīdz tas ir oficiāli atļauts – jau martā. 59% vadītāju riepas maina aprīlī, bet 15% - maijā. 8% autovadītāju atzīst, ka visu gadu brauc ar ziemas riepām, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
2023.gadā Latvijā bija spēcīgs algu kāpums, kas turklāt diezgan vienmērīgi aptvēra gan dažādas nozares, gan reģionus. Nodarbinātība pērn bija stabila, bet kopējais algu fonds auga pat nedaudz straujāk nekā vidējās algas. Stāstu par vispārējo un spēcīgo labklājības kāpumu bojā tikai inflācija. Par laimi nominālo algu kāpumu dzīves dārdzības pieaugums neapēda pilnībā. Salīdzinot algu fonda kāpumu ar inflāciju, uzzinām, ka algota darba veicēju kopumā nopelnītās naudas pirktspēja pērn auga apmēram par 4%.
Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas ekonomika faktiski nav augusi, taču darba tirgu un algu dinamiku Latvijā tas pagaidām nav būtiski ietekmējis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, darba samaksa Latvijā turpina strauji palielināties, un 2023. gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,6 % salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo ceturksni, sasniedzot 1610 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pērn kopumā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,9 %, un vidējā darba samaksa ir jūtami augusi visās tautsaimniecības nozarēs.
Algu kāpums 2023. gadā Latvijā bijis viens no vēsturiski augstākajiem pēdējos gados. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga 2023. gadā bija 1537 eiro, un vidējais nominālo algu kāpums ir sasniedzis 11,9 %, salīdzinot ar 2022. gadu. Tomēr algu pieaugums 2023. gada pēdējā ceturksnī bijis nedaudz lēnāks par vidējo gadā un sasniedzis 11,6 %, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni.
Pārtikas cenu kāpums satrauc 64 procentus iedzīvotāju Latvijā, liecina banku aptaujas dati. Tāpat no ikdienas pakalpojumiem iedzīvotājiem aktuālas ir arī elektrības cenas un to pieaugums – to minējuši 50 procenti respondentu. Vienlaikus ir iestādes un pakalpojumu sniedzēji, par kuriem cilvēki priecājas un izsaka atzinīgus vārdus.
Mēs katrs esam dažādi, bet lielajos jautājumos, visticamāk, iedalāmies divās grupās: tie, kam nemitīgi vajag pārmaiņas, katru dienu jāpaveic neskaitāmi darbi, tātad vajadzīga nemitīga spriedze, un tajos, kas labāk jūtas nesteidzīgā vidē, kur bez steigas visu var pārdomāt. Pirmos nosauksim par ātrajiem, otros – par apdomīgajiem.
