2024.gada koks – zemais bērzs

Zemais bērzs ir viena no četrām Latvijā sastopamajām bērzu sugām. Āra bērzs un purva bērzs ir lieli koki ar raksturīgo balto mizu (tāsi), savukārt pārējās bērzu sugas ir nelieli krūmi. Pundurbērzs (Betula nana), kas Gada koka godā tika celts 2005.gadā, ir ļoti reti sastopams augsto purvu un purvaino priežu mežu iemītnieks, savukārt zemo bērzu Latvijā var sastapt samērā reti – vairāk Latvijas austrumu un ziemeļu daļā. To var novērot pārejas un zāļu purvos, pārmitros zālājos, kā arī pārpurvotos ezeru krastos un mitros, skrajos mežos.

LDB vēsta, ka zemais bērzs ir neliels krūms, kas var sasniegt līdz 2 metru augstumu. Tam raksturīgi stāvi zari, brūna miza un iegarenas, nedaudz ādainas lapas ar zobainu malu un noapaļotu lapas galu. Līdzīgi kā citiem bērziem, arī zemajam bērzam ir spurdzes, kas izkārtotas lapu žāklēs. Zemais bērzs zied maijā, bet sievišķās spurdzes saglabājas arī pēc lapu nokrišanas rudenī.

Zemo bērzu apdraud pārmitru zālāju, zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar lielākiem krūmiem un kokiem, kā arī mitrāju nosusināšana un pārveidošana, piemēram, par kūdras ieguves vietām vai lauksaimniecības zemēm. Pētījumi Polijā apliecina, ka traucētās ekosistēmās zemais bērzs mēdz veidot hibrīdus ar citām bērzu sugām, kas var novest pie lokālas zemā bērza izzušanas.

Kopumā zemais bērzs izplatīts samērā plašā areālā Eirāzijā. Latvijā tas atrodas uz sugas izplatības apgabala rietumu robežas, tādēļ aktuāls jautājums – vai sugai Latvijā nedraud izzušana klimata pasiltināšanās, kā arī mitrāju nosusināšanas un dzīvotņu aizaugšanas ietekmē? Lietuvā zemais bērzs jau ir iekļauts Sarkanajā grāmatā un novērtēts kā gandrīz apdraudēta suga, savukārt Polijā tas ir īpaši aizsargājams.

Papildinot dārza kolekciju, zemo bērzu ir iespējams iegādāties arī Latvijas kokaudzētavās, norāda LDB.