Kartupeļu un ābolu ražas laiks – kā tos uzglabāt?

Kartupeļu uzglabāšana

Kartupeļi vislabāk glabājas vēsās, tumšās un labi vēdināmās telpās. Pirms ievietošanas pagrabā vai glabātavā, bumbuļus ieteicams pāris dienas paturēt sausā, no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Tas palīdz kartupeļiem apžūt un veido aizsargslāni, kas pagarina to noturību.

Svarīgi – bojātus vai ar slimību pazīmēm inficētus kartupeļus nekad nedrīkst likt kopā ar veseliem, jo tie var ātri sabojāt visu krājumu. Uzglabāšanai izvēlas vidēja izmēra bumbuļus, jo ļoti lielie ātrāk bojājas, bet mazie izkalst.

Glabātavas temperatūrai jābūt aptuveni +2 līdz +4 grādiem, bet relatīvajam gaisa mitrumam – ap 85–90%.

Kāds ir novirzes no temperatūras un mitruma apstākļiem risks uzglabāšanas posmā:

• kad gaisa temperatūra paaugstinās, kartupeļi sāk «pamosties», tas ir, bumbuļi gatavojas stādīšanai pavasara augsnē. Uz kartupeļa pamostas acis, sāk augt dīgsti. Šī procesa sekas ir ne tikai nepieciešamība ar rokām noņemt dīgstus no katra kartupeļa, bet arī toksiskas vielas – solanīna – uzkrāšanās bumbuļu ādas augšējā slānī.
• Ja, gluži pretēji, termometrs sāk tuvoties nullei, kartupeļos esošā ciete sāks pārvērsties cukurā. Tas noved pie kartupeļu garšas īpašību pasliktināšanās, kas kļūst pārāk salds un sabojā jebkura ēdiena garšu. Pēc tam sasaldētie kartupeļi vienkārši gūst puvi un pazūd.
• Kartupeļiem uzglabāšanā ir nepieciešams augsts mitrums, lai nezaudētu svaru, glabāšanas laikā vienkārši «neizžūtu». Ja kartupeļu krātuvē gaiss ir pārāk sauss, sakņu kultūras kļūst letarģiskas un sausas, šādu kartupeļu garša strauji samazināsies.
• Gluži pretēji, pārāk augsts mitrums noved pie kartupeļu bumbuļu puves, sēnīšu infekciju straujas attīstības.
• Nav pieļaujams arī tas, ka saules stari skar ziemā uzglabāto kartupeļu ražu. Ir zināms, ka saule noved pie sakņaugu apzaļumošanas, ko savukārt izraisa toksiskā glikozīda uzkrāšanās kartupeļu bumbuļos – šādus kartupeļus vairs nevar ēst.

Svarīgi! Kartupeļu uzglabāšanas grūtības ir liels ūdens un cietes saturs bumbuļos.

Lai saglabātu sakņu kultūras uzturvērtību un garšu, jānodrošina tādi apstākļi, kuros šo vielu līdzsvars netiek traucēts vai traucēts līdz minimumam.

Lai novērstu puves izplatību, kartupeļus parasti glabā koka kastēs, grozos vai vienkārši kaudzēs, kuras pārklāj ar salmiem vai audeklu. Svarīgi, lai starp kaudzēm būtu gaisa spraugas un laba ventilācija. Pieredzējuši saimnieki iesaka laiku pa laikam pārbaudīt bumbuļus un savlaicīgi izņemt bojātos.

Ābolus uzglabā atsevišķi

Ābolu ražas pareiza novākšana ir pirmais solis uz veiksmīgu saglabāšanu. Ābolus plūc saudzīgi, cenšoties nenoraut kātiņu un nesabojāt mizu, jo pat nelieli skrāpējumi var kļūt par bojāšanās ierosinātājiem.

Glabāšanai piemērotākās šķirnes ir rudens un ziemas āboli – piemēram, ‘Auksis’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Antejs’ un citas. Vasaras āboli paredzēti ātrākai apēšanai un ilgstoši neizturēs.

Ābolus ieteicams glabāt koka vai plastmasas kastēs, kuras izklāj ar papīru. Katru ābolu var arī atdalīt ar papīra loksni, lai bojājuma gadījumā tas nesabojā citus augļus. Ideālā temperatūra ir no 0 līdz +4 grādiem, bet mitrums – 90–95%. Pārāk sausā telpā āboli ātri savīst, bet pārāk mitrā – sapelē.

Svarīgi ir regulāri pārbaudīt augļus un bojātos nekavējoties izņemt.

Svarīgi ievērot, ka āboli jāglabā atsevišķi no kartupeļiem un citiem dārzeņiem – āboli izdala etilēna gāzi, kas paātrina citu produktu nogatavošanos un bojāšanos.

Nelietojiet plastmasas maisus ilgstošai glabāšanai – tajos krājas kondensāts.

Ja pagraba nav, āboliem piemērota būs vēsa pieliekamā vai ledusskapja atvilktne.