Pasaki, kā tevi sauc… Apriņķis.lv
- Autors: Anna Lejiņa
Latvijā ir vairāk nekā 60 cilvēku, kam vārdā Irbe. Publicitātes attēls
Latvijā vārda došana bērniem vienmēr ir bijusi radoša. Laiku pa laikam apritē atgriežas sen aizmirsti, reiz populāri vārdi, bet dažkārt vecāki izvēlas vārdus, kas skan gluži kā no zoodārza vai pasaku meža. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes informācijas, pirms pieciem gadiem populārākie vārdi bija Olivers un Sofija, taču mēs nolēmām papētīt, cik bieži bērniem tiek doti vārdi, kas saistīti ar faunu, ierakstot dzīvnieku un putnu nosaukumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāzē. Šis ir neliels eksperiments, kad, kā ienāca prātā, ievadījām datubāzes meklētājā dzīvnieku un putnu nosaukumus, lai atklātu, cik bieži tie kļuvuši par cilvēku vārdiem. Rezultāti ir pārsteidzoši un atklāj kaut ko par mūsu attiecībām ar dabu un iztēli.
Simboliska nozīme
Latviešu mitoloģijā robeža starp cilvēku un dzīvnieku bieži ir plūstoša. Lāčplēsis – dzimis no lāča un sievietes – simbolizē spēku, kas nāk no dabas. Ķēves dēls Kurbads, pārdabiski spēcīgs varonis, uzveic trīsgalvu, sešgalvu un deviņgalvu milzi. Starp citu, Lāčplēša vārdu pašlaik nes divi zēni vai vīri, bet Kurbada – trīs.
Šie tēli mums met tiltiņu uz mūsdienām, kur vārda izvēle bērnam nereti kļūst par simbolisku aktu – apzinātu vai neapzinātu saikni ar dabu, dzīvniekiem, putniem un to īpašībām. Raksturojam cilvēkus salīdzinot, piemēram, čakla kā irbīte vai stiprs kā lācis. Jā, mēdzam teikt, ka kāds guļ kā lācis – ciešā miegā un ilgi.
Trīs Lāči
Lai atceramies Andreja Upīša stāstu “Sūnu ciema zēni” par Laimes lāci! Tēlu, kam autors devis pozitīvas īpašības, lai tas mudina cilvēkus pamosties no garīgās snaudas, sākt domāt un darboties pašiem. Izrādās, ir arī teiciens “izvadāt lāci” – tā saka, vēloties novērst nekārtības, trūkumus, strīdus. Jāteic, neesmu dzirdējusi tā runājam.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ar šā dzīvnieka vārdu var lepoties Gustavs Lācis, Kurts Regnārs Lācis un Konrāds Lācis.
Kurš ir Afrodītes putns?
Kādā nelielā kabinetā, kur ikdiena ritēja starp dokumentiem, sarunām un kafijas krūzēm, strādāja divas kolēģes. Viena no viņām – Irbe – bija ne tikai sirsnīga un atsaucīga, bet arī ar īpašu vārdu. Kad otrai kolēģei piedzima meitiņa, viņa lūdza Irbi kļūt par bērna krustmāti. Un tad notika kas neparasts – māmiņa bija tik ļoti iemīļojusi kolēģes vārdu, ka lūdza atļauju savu meitiņu nosaukt tieši tāpat, par Irbi. Tā nu vienā kabinetā satikās divas Irbes – viena lielāka, otra pavisam maza, un starp viņām izveidojās īpaša saikne.
Personvārds Irbe Latvijā sastopams vairāk nekā 60 reižu, un daļai meiteņu tas ir ietverts dubultvārdā. Nevaram izslēgt iespēju, ka vārds, kas mūsu ausīm skan dabiski, citās valodās iegūst pavisam citu nokrāsu. Vārdu salikumi Polarise Irbe vai Irbe Andike uzvedina uz šādu versiju – iespējams, tie ir vecāku pašu radīti, izvēlēti ar viņiem vien zināmiem apsvērumiem, varbūt ņemta vērā to nozīme citā valodā. Bet arī puisim dots šī mazā, čadīgā putna vārds – Edvards Samuels Irbe.
Kopumā reģistrētas 43 Irbes kā pirmais vārds un 25 Irbes – kā viens no vārdiem. Daži vārdu salikumi apvieno floru un faunu tik tieši, ka šķiet gandrīz poētiski, piemēram, Irbe Egle vai Īve Irbe. Šis putns folklorā un simbolikā tiek saistīts ar auglību un dažkārt pat dēvēts par Afrodītes – mīlas, skaistuma, kaisles un seksualitātes dievietes – putnu, kas piešķir tam mitoloģisku un sievišķīgu spēku.
Daudzveidīgā lapsa
Savukārt lapsa mūsu pasakās ir viltīgs, izmanīgs dzīvnieks – tas ir pirmais, kas iešaujas prātā. Taču šis tēls ir daudz plašāks, nekā sākotnēji šķiet. Lapsa ir iemīļots tēls dažādu pasaules tautu mitoloģijās – no Āzijas līdz Eiropai un Ziemeļamerikai – un bieži simbolizē viltību, gudrību, pārdabiskas spējas vai pat garīgus vēstījumus.
Ķīniešu mitoloģijā lapsas gars tiek saistīts ar pārdabiskām būtnēm, kas spēj pārvērsties par cilvēkiem, bieži sievietēm. Tā tiek uzskatīta par gudru, spēcīgu un dažkārt aizsargājošu, arī ļaunu, kas padara šo tēlu daudzslāņainu un pretrunīgu. Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tradīcijās lapsa ir gan gudrs un cēls tēls, gan izjokotāja, kas pārkāpj robežas. Ņemot vērā šo daudzveidību, personvārds Lapsa iegūst plašu nozīmju spektru – no viltības līdz gudrībai, no spējas pārvērsties līdz garīgai aizsardzībai. Šis vārds dots trim dāmām – Ivetai Ingai Lapsai, Mārai Luīzei Lapsai un Līvai Lapsai.
Vāverīte, kuplastīte
Ak, un vāvere! Kā mēs par šo kustonīti sakām? Skrienu kā vāvere ritenī, bet nepagūstu visu izdarīt. Toties vāvere ir strādīga, vāc krājumus ziemai. Un viņai ir skaista, kupla aste, ausis ar pušķīšiem un mīlīgs deguntiņš.
Starp citu, parastā vāvere kā sugas nosaukums no grieķu valodas nozīmējot ‘tas, kas sēž savas astes ēnā’. Ja jau runājam par vāverēm, tad mums ir pa vienai Amēlijai Vāverei un Annai Vāverei.
Un te brīdinājums latviešiem kā sēņotāju tautai:
To jums saku, bekotāji,
Rītos ilgi neguļat!
Vāverīte agri ceļas,
Tā tās bekas nolauzīs.
Kaija – par godu krustmātei
Arī Kaija nav izplatīts sieviešu vārds Latvijā: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzē kā vienīgais vārds tas reģistrēts 74 dāmām, bet kā viens no vārdiem – vēl 40 sievietēm. Piemēram, ir Kaija Annamarija, Kaija Marisandra, Kaija Lija, Kaija Marlena Ilsa, Kaija Mērija Emma, Kaija Naomi, Ženevjeva Kaija, Kaija Railija Ena, Kaija Danika. Kaijas kā sieviešu vārda izcelsme esot ziemeļnieciska, tam tiek piedēvēta pozitīva, dziedinoša simbolika, saistība ar dabas spēkiem.
Kaija Balode stāsta: “Man vārdu deva krustmātes dēļ. Viņu sauca Kaija. Viņa bija vitāla, enerģiska, ar labu humora izjūtu. Varbūt tieši tāpēc man tika šis vārds. Agros skolas gados savs vārds man īsti nepatika. Nebija nekādu lielu neērtību, neviens nekacināja, tomēr tolaik tas man nešķita tīkams. Vēlāk pieradu, un jāsaka, vārds nekad nav sagādājis problēmas.
Tēvs gan bija iecerējis citu – viņš gribēja, lai mani sauc par Silvu. Kā mežkopis viņš bija iemīļojis šo vārdu, jo silva latīņu valodā nozīmē ‘mežs’. Es esot tēva meita, – viņš ļoti gribēja meitu un bija neizsakāmi priecīgs, kad piedzimu. Bet, jā, par Silvu mani tomēr nenosauca.
Reiz bija amizants atgadījums, kad studēju universitātē, juristos. Mana krustmāte strādāja pašvaldībā, un es aizbraucu pie viņas uz darbu. Ienāk kabinetā pašvaldības vadītājs, paskatās uz mums abām un saka: “Neticami! Tik ilgi nebija nevienas Kaijas, bet tagad četrās sienās uzreiz divas!”
Uzvārda dēļ draugi mēdz mīļi dēvēt mani par Albatrosu vai Divputni. Jāatzīstas – ne reizi neesmu bijusi Rīgas zoodārzā, kad tur rīko “Dzīvnieku dienas”. Interesanti, cik man būtu jāmaksā par ieeju, ja man vārdā un uzvārdā ir divi putnu nosaukumi?”
Un te nu varam iepriecināt Kaiju un citus: oktobrī, kad notiek “Dzīvnieku dienas”, cilvēki, kuru vārdā vai uzvārdā ir dzīvnieka nosaukums, Rīgas zooloģisko dārzu un tā filiāli “Cīruļi” var apmeklēt ar 50% atlaidi. Turklāt šī ir akcija, kad atlaides summējas – ja dzīvnieku nosaukums ir gan vārdā, gan uzvārdā, zoodārzā iekļūsiet bez maksas!
Alnis un citi “zvēri”
Uz pārējo tālāk nosaukto vārdu fona Alnis ir populārākais – kā vienīgais vārds vai dubultvārds Alnis ir dots 55 cilvēkiem. Latvijā zināmākais Alnis bija latviešu vijolnieks, komponists, saksofonists, klarnetists Alnis Zaķis. Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte Latvijas Radio stāstīja, ka Alnim Zaķim bijusi iesauka “dubultzvērs”, turklāt viņa vecāki deva savam dēlam vārda dienu tajā pašā dienā, kad viņš bija dzimis.
Alnis un staltbriedis ir lielākie Latvijas sauszemes savvaļas zvēri, un, ja domājat, ka vecāki dēlam nav devuši Brieža vārdu, tad kļūdāties. Ir mums viens Gabriels Silabriedis un Turaids Briedis. Arī Lūsis un Vanags. Un Klāvs Ronis. Un divi vilki – Hugo Vilks un Olivers Vilks.
No lidoņu pasaules retākajiem vārdiem jāpiemin (pa vienam vārda īpašniekam) Ilga Vālodze, Rubenis, Pauls Rubens Mednis, Alise Elizabete Sloka. Ir divas gaigalas – Gaigala Lībe un Patrīcija Gaigala. Un trīs dziedātājputni zīlītes – Zīlīte, Rasma Zīlīte un Aleksandra Zīlīte.