Latvijas Dabas fonds par gada dzīvotni izvēlējies dobumu

Dobumi var pastāvēt lielos, pietiekami resnos un vecos kokos, tāpēc ar šo gada dzīvotni  Latvijas Dabas fonds vēlas pievērst uzmanību vecu koku nozīmei mežos, kā arī nepieciešamībai saglabāt dabiskās struktūras mūsu mežos un kultūrainavā.

Dobumi kokos rodas divos veidos. Retāk tas notiek mehāniska bojājuma dēļ – kokam vējā nolūzt zars, uz lūzuma vietu iedarbojas mitrums un koksnes sēnes, izveidojot stumbrā tukšumu. Šādi dobumi rodas ilgākā laikā un galvenokārt vecos kokos. Taču lielāko daļu dobumu kokos pavasarī izkaļ dzeņi un dzilnas, parasti martā un aprīlī. Dobuma veidošana notiek divas līdz trīs nedēļas, pēc tam izveidotājs to izmanto kā mājvietu, kur ligzdot, dēt olas, perēt un audzināt mazuļus. Tad, kad mazuļi ir izauguši, putni dobumu atstāj, taču tas reti paliek tukšs.

Eiropas boreālajā reģionā, kurā ietilpst arī Latvija, dobumos ligzdo apmēram 20% no visām  putnu sugām, tāpēc dobumi ir ļoti  nozīmīgi meža putnu daudzveidības nodrošināšanai, taču dobumus kā mājokli izmanto ne tikai putni, bet arī daudzi citi meža iemītnieki – kukaiņi un zīdītāji.

Lielākajos (ar skrejas diametru apmēram 10 cm un vairāk) mēdz mājot meža pūces, gaigalas un meža baloži. Mazākos dobumos apmetas tādi putni kā mājas strazdi, zīlītes, melnie mušķērāji, kā arī šī gada putns – mūsu mazākā pūce apodziņš. Dobumos dzīvo klaidoņpeles, vāveres, meža strupastes zemākajos dobumos uzglabā barības krājumus, lielākos dobumos mēdz iemājot meža caunas. Latvijā arvien retāk sastopamais zīdītājs susuris, kurš miegā pavada gandrīz pusi gada, dobumus izmanto siltajā sezonā kā patvērumu un bērnistabu.  Dobumos apmetas arī bites, kuras ir ļoti nozīmīgas meža augu apputeksnētājas, kā arī lapsenes un sirseņi.

Dobumi ir ļoti nozīmīga dzīvotne arī  tām bezmugurkaulnieku sugām, kas apdzīvo atklātos apstākļos augošus kokus.  Spilgtākais piemērs ir  reta vaboļu suga – lapkoku praulgrauzis, kuram ir nepieciešami vecu koku dobumi ar prauliem labi apgaismotos  apstākļos – parkveida pļavās, alejās, turklāt lapkoku praulgrauzis teju visu mūžu nodzīvo vienā dobumā vai ciešā tā tuvumā. Dobumi nepieciešami arī spožajām skudrām un dobumu māņskorpionam, kuram Latvijā ir tikai 10 atradnes, visas no tām – dobumos. Arī apmēram pusei no Latvijas sikspārņiem dobumi ir nozīmīga mītnes vieta.

Lai nodrošinātu dzīvotņu pieejamību no dobumiem atkarīgajām sugām, svarīgi, lai mežos būtu pietiekami daudz lielu, vecu un arī stāvošu atmirušu koku. Būtiski, lai šādas meža struktūras būtu ne tikai aizsargājamās meža teritorijās, bet arī saimnieciskajos mežos.

Latvijas Dabas fonds iesaka dobumainus kokus gan mežā, gan ārpus meža saglabāt kā nozīmīgu dabas vērtību. Publiskās vietās – parkos, apstādījumos un ceļmalās – dobumaini koki dažkārt var radīt draudus cilvēku drošībai, tāpēc to saglabāšana izvērtējama sadarbībā ar arboristiem un dabas ekspertiem. Ja koks apdraud iedzīvotājus un tiek nozāģēts, būtu vēlams tā stumbru atstāt turpat uz vietas.

Ja dobumains koks ir nokritis, tad vislabākais būtu to atstāt tieši tajā pašā vietā, jo dobumos mītošās bezmugurkaulnieku sugas varēs turpināt to apdzīvot. Savukārt ja atrodat dobumainu koku malkas grēdā, tad šo koka daļu vislabāk ir atdot atpakaļ mežam un putniem, no tā izgatavojot putnu būrīti.

“Putnu būrīši ir cilvēka veidoti dobumu aizstājēji, kas dod mājvietas gan mazākajiem dobumperētājiem putniem – zīlītēm, strazdiem un mušķērājiem, gan arī lielākiem, izmēros līdz lielajai gaurai un urālpūcei. Tāpēc putnu būrīšu izgatavošana ir labs darbs, ko ikviens var pateikt dabas labā – būrīšus var taisīt visu gadu, bet tos vislabāk uzstādīt agrā pavasarī – aprīlī, vai rudenī. Tomēr jāpiebilst, ka būrīšus izmanto tikai daļa dobumos ligzdojošo putnu sugu – citām dobumi ir neaizstājami,” norāda Latvijas Dabas fonds.