Gāzes terminālis Skultē. Riski un ieguvumi (turpinājums) ^{Apriņķis.lv}

Inčukalna gāzes krātuvē mazrunīgi

Skaidrs, ka terminālis būs saistīts ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), ko šobrīd apsaimnieko akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”. Uzņēmuma viedoklis, ko publiskojusi preses sekretāre Kristīne Baltiņa, ir piesardzīgi optimistisks

“AS “Conexus Baltic Grid” speciālisti ir iepazinušies ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par plānoto termināļa celtniecību. AS “Conexus Baltic Grid” izvērtē arī projekta attīstības perspektīvas un tā ietekmi uz visu tautsaimniecību. Šobrīd vienīgā alternatīvā dabasgāzes piegāde reģionam ir Klaipēdas LNG terminālis, kura ekspluatācija ir dārga. Tādēļ, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību, projekta attīstība ir jāizvērtē.

Gāzesvada trases izvēles aktu veidoja “Skulte LNG Terminal” pārstāvji, tādēļ šobrīd nav iespējams izvērtēt un ir pāragri komentēt, kādas investīcijas Inčukalna PGK ir paredzamas.”

Saulkrastos gaida informāciju

Jau iepriekšējā publikācijā Saulkrastu novada domes vadītājs Normunds Līcis pauda satraukumu, ka pašvaldībai nav pietiekami plašas informācijas, lai varētu spriest par iecerētā projekta ieguvumiem un riskiem. Iepriekšējās nedēļas beigās, atkārtoti sazinoties ar Saulkrastu pašvaldību, “RAA” noskaidroja, ka šajā laikā saņemta oficiāla informācija no Vides pārraudzības valsts biroja, kurā lielākoties skaidrota sabiedriskās apspriešanas procedūra un pašvaldību tiesības lēmumu pieņemšanā. Neformāli sazinājušies arī pārstāvji no SIA “Vides Konsultāciju birojs” (tiešie izpildītāji projekta vides ietekmes novērtēšanai), vēlreiz uzsverot savas reputācijas nozīmīgumu, tādēļ vērtējums tikšot veidots maksimāli objektīvi.

Neformāli noskaidrojām arī, ka projekta īstenošanai īsā laikā ir parādījies ļoti daudz pretinieku. Spriežot pēc pašvaldībās saņemto protesta vēstuļu parakstītāju skaita, tie esot aptuveni 2,5 tūkstoši, kas šajā īsajā laikā ir daudz. Var vērtēt, ka pretinieki prot ātri rīkoties. Toties Saulkrastu uzņēmēji esot pragmatiskāki un savu kopējo viedokli formulēšot tikai pēc ietekmes uz vidi novērtējuma un citu attiecīgo dokumentu izlasīšanas.

Tikmēr “RAA” ir saņēmusi arī par šo projektu nosacīti atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) atbildes uz saviem jautājumiem. Tās sagatavojuši ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisti, un nav šaubu, ka tajās pausta arī politiskās vadības nostāja.

Vai ministrija ir informēta par projekta gaitu?

EM ir informēta gan par projektu, gan arī par tā attīstības gaitu. Vienlaikus norādām, ka šis projekts nav radies pēkšņi – tā ideja bijusi jau kādu laiku iepriekš, un par to ir notikušas arī vairākas diskusijas, kurās, cita starpā, ir piedalījušies ministrijas speciālisti.

Kāds ir ministrijas izvērtējums par projekta ietekmi uz Latvijas enerģētikas politiku? Kādi būtu iespējamā projekta riski?

No enerģētikas politikas viedokļa: mēs skatāmies uz šo projektu kā tādu, kas stiprina Latvijas enerģētisko drošību, jo tas dos iespēju diversificēt energoresursu piegādes avotus un ceļus. Tas dotu iespēju Latvijai un visam reģionam mazināt atkarību no dominējošā dabas gāzes piegādātāja un veicinātu konkurenci nozarē, kas ilgstoši varētu nozīmēt arī pozitīvu ietekmi uz dabasgāzes cenām. Tādējādi tā ietekme uz kopējo enerģētikas politiku ir uzskatāma par pozitīvu.

Par projekta īstenošanas riskiem: atbilstoši publiski pieejamajai informācijai viens risks ir saskatāms jau šobrīd – sabiedrības negatīvais viedoklis par projektu. Tādēļ šeit būs jāpievērš uzmanība, lai skaidrotu sabiedrībai projekta nozīmīgumu, tā ietekmi un ieguvumus, tādējādi novēršot bažas un mēģinot gūt sabiedrības atbalstu. Otrs risks varētu būt sašķidrinātās dabasgāzes konkurētspēja ar cauruļvadu dabasgāzi brīvajā tirgū.

No vairākiem avotiem izskanējis, ka projekta īstenotāji vēlas, lai Latvijas Republika nodrošinātu noteikta apjoma gāzes iegādi ilgākam laikam. Vai tas atbilst patiesībai? Vai ministrijai ir nostāja vai nosacījumi šajā jautājumā?

Ministrija nevar komentēt projekta īstenotāju vēlmes, taču norāda, ka šobrīd EM neplāno atbalstīt plānoto projektu. Ministrijas uzskata, ka projekta panākumu atslēga ir spēja konkurēt brīvajā tirgū ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, tāpat kā citiem tirgus dalībniekiem.

Vai jautājumu par termināli tiek plānots skatīt valdībā?

Tā kā šis projekts tiek plānots kā privāto investīciju pasākums, šobrīd jautājumu skatīt valdībā nav plānots. Turklāt projekts šobrīd ir agrīnā stadijā, tādēļ ir grūti prognozēt tā attīstības gaitu.

Vai ministrijai ir zināmi projektu attīstītāja AS “Skulte LNG Terminal” akcionāri un patiesā labuma guvēji?

Ministrija nav veikusi projekta attīstītāja akcionāru un patiesā labuma guvēju izvērtējumu, tādēļ EM rīcībā ir publiskajā telpā pieejamā informācija.

Vai ir aplūkoti apstākļi, kuros ministrija šo projektu neatbalstītu?

Šobrīd šādu apstākļu vērtējumu ministrija nav veikusi.

Nozari pārraugošās ministrijas viedokli nekomentēsim, bet pieņemsim zināšanai, rūpīgi sekojot tālākajam šajā termināļa lietā. Būtu tikai loģiski, ja turpmāk mēs ļautu izteikties arī projekta oponentiem. Aicinām arī savus lasītājus sekot, uzdot jautājumus un izteikt viedokļus par šo ieceri.