Menu
 

Gāzes terminālis Skultē: riski un ieguvumi Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola, Dzintris Kolāts
Iecerētā Skultes termināļa vizualizācija. Tā veidotāji pat nav papūlējušies izveidot krasta reljefu daudzmaz atbilstošu reālajiem apstākļiem. Iecerētā Skultes termināļa vizualizācija. Tā veidotāji pat nav papūlējušies izveidot krasta reljefu daudzmaz atbilstošu reālajiem apstākļiem.

Skultes ostas vārds pēdējā laikā daudz ir locīts un mocīts masu saziņas līdzekļos. Kaislības un pretrunīgus vērtējumus izraisījusi iecere veidot sašķidrinātās gāzes termināli. Tā kā projekts ir cieši saistīts ar vairākiem Pierīgas novadiem, “Rīgas Apriņķa Avīze” (“RAA”) nolēma izpētīt tā iespējamos ieguvumus, riskus un arī ieceres īstenošanas ticamību.

Šā projekta virzītājs – AS “Skulte LNG Terminal” plāno sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Rīgas jūras līcī, Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos, 2,5 kilometrus no krasta. Sašķidrinātās dabasgāzes terminālī plānots uzņemt piegādes kuģus ar ietilpību no 40 000 kubikmetriem līdz 174 000 kubikmetriem.

Bet gāzes pārvadīšanai plānots izbūvēt pazemes gāzes cauruļvadu ar kopējo trases garumu apmēram 39,5 kilometri no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.

Ja vērtē subjektīvo fona informāciju no pietiekami zinošiem avotiem, tad tā ir aptuveni šāda: iecere nav jauna – esot bijuši mēģinājumi arī iepriekš. Projektu šoreiz “bīdot” amerikāņi vai Amerikas latvieši. Esot uzstājīgs Jaunās Konservatīvās partijas (turpmāk – JKP) atbalsts. Drošības un enerģijas avotu diversifikācijai tā ir vērtīga iniciatīva. Mulsinot viena lieta – projekta finansētāji vēloties, lai Latvija katru gadu garantētu konkrēta apjoma sašķidrinātās gāzes iepirkumu. Esot dīvaini, ka privāta kompānija iegūtu privilēģijas pār citiem, saņemot valsts garantētu pasūtījumu. Paanalizēsim, ciktāl šie pieņēmumi atbilst patiesībai.

Uzziņai – kas ir LNG?

Sašķidrinātā dabasgāze (angliski: LNG – Liquified Natural Gas) ir dabasgāzes šķidrā forma, kas tiek iegūta mīnus 160oC temperatūrā. Dabasgāzei ieņemot šķidru agregātstāvokli, tās tilpums samazinās aptuveni 600 reizes. Šāds dabasgāzes tilpuma samazinājums sniedz iespēju ekonomiski to transportēt ar kuģiem lielos attālumos. Ierasti LNG tiek uzskatīta par alternatīvu, kas mazina atkarību no Krievijas piegādātās dabasgāzes, taču svarīgi zināt, ka arī Krievija attīsta savu LNG potenciālu un ir izvirzījusi mērķi – iegūt 20% pasaules tirgus daļas šajā jomā, ko eksperti uzskata par grūtu, bet ne par neiespējamu uzdevumu.

Baltijas valstīs tiek uzskatīts, ka iespējamās LNG termināļu vietas varētu būt Skultē (Latvija), Paldiskos (Igaunija), Tallinā (Igaunija). Vienīgais darbojošais terminālis šobrīd atrodas Klaipēdas ostā Lietuvā.

Skultes osta – izdevīgākā vieta Latvijā

Šobrīd projekta attīstīšanā iesaistījušies investori, lai īstenotu LNG termināļa būvniecību Skultes ostā, nodibinot AS “Skulte LNG Terminal”. Par šī uzņēmuma patiesā labuma guvējiem norādīti Arnfinn Unum (Norvēģijas pilsonis) un Pēteris Aloizs Ragaušs (ASV pilsonis), taču uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka drīzumā akcionāru sastāvs varētu mainīties, gan nekonkretizējot vārdus un uzvārdus.

Jāuzsver, ka Pētera Aloiza Ragauša vārds nav svešs Latvijas politikā, proti, pirms Saeimas vēlēšanām JKP līderis Jānis Bordāns kopā ar partijas biedru Gati Eglīti devās uz ASV. Partijas mājaslapā tika publicēta ziņa, ka politiķiem no Latvijas notika tikšanās ASV Kongresā un domnīcās, kā arī viņi apmeklējuši Amerikas Latviešu apvienības kongresu Vašingtonā. Klāt pievienota fotogrāfija, kurā abi, tobrīd vēl Saeimas deputātu kandidāti, nofotografējušies kopā ar kādu kungu. Tas ir Pēteris Aloizs Ragaušs – viens no 18 Latvijas goda konsuliem ASV. Mēnesi pēc partijas līderu tikšanās ar Ragaušu viņš partijai pārskaitījis 10 000 eiro, šādi kļūstot par vienu no lielākajiem partijas sponsoriem, – noskaidrojis raidījums “Nekā personīga”. Latviešu izcelsmes amerikānis Pēteris Aloizs Ragaušs pirms kļūšanas par goda konsulu veidojis karjeru gāzes un naftas biznesā. Pabeidzis Mičiganas un Hārvardas universitātes, strādājis “British Petroleum” un citās lielās kompānijās.

Projekta īstenotāji uzskata, ka Skultes LNG termināļa projektam ir unikālas ģeogrāfiskas, ekonomiskas un tehnoloģiskas priekšrocības, salīdzinot ar jebkuru citu salīdzināmas jaudas LNG importa termināļa projektu. LNG uzglabāšanas infrastruktūra Skultes projektā nav nepieciešama (parasti LNG uzglabāšanas rezervuāru izbūve veido 70– 80% no termināļa investīciju apjoma) – tās vietā tiks izbūvēts tiešs cauruļvada savienojums ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

AS “Skulte LNG Terminal” projektu vadītājs Edmunds Bērziņš atzīst, ka ir plānots projektā piesaistīt 75% Eiropas līdzfinansējumu; pārējā nauda būšot privātas investīcijas. Uz jautājumu, vai ir iecerēts prasīt tiešu vai netiešu atbalstu no Latvijas valsts, Bērziņš atbild noliedzoši.

Aloizs Pēteris Ragaušs, klaida latvietis no Teksasas (ASV), ir viens no projekta virzītājiem. Arī viens no lielākajiem JKP ziedotājiem. Foto – rezeknesvestis.lv

Dabasgāze vai alternatīvas?

Toties enerģētikas jomas pārzinātājs Einārs Cilinskis (NA) izsaka šaubas, vai vēl viens LNG terminālis Baltijas valstīs spēs darboties brīvā tirgū bez valsts atbalsta un vai notiks gāzes piegādes diversifikācija. To, ka gāzi varētu iepirkt arī no Krievijas, ja tā spēs piedāvāt zemāko cenu, nenoliedz arī uzņēmuma pārstāvji.

“Latvijai vispirms būtu jābūt skaidrai stratēģijai, kā nodrošināt vajadzību pēc enerģijas, ņemot vērā, ka kādā brīdī var nākties ļoti strauji samazināt dabas gāzes patēriņu un to aizstāt ar alternatīviem resursiem, pildot Eiropas Savienības prasības par atjaunojamo energoresursu izmantošanu,” uzsver Cilinskis. Politikā šobrīd notiekot aktīva LNG projekta lobēšana, turklāt pretestību sajūtot arī plānotie alternatīvās enerģijas ieguves veidu attīstītāji.

AS “Skulte LNG Terminal” projektu vadītājs Edmunds Bērziņš atzīst, ka LNG projekts varētu darboties tādā kā pārejas periodā – 20 gadus: “Ja mēs runājam par fosīliju izmantošanu enerģijas nodrošināšanā, jāsaprot, ka apgādāt visu Eiropu ar dabas gāzei alternatīviem resursiem šobrīd nav iespējams, jo alternatīvu nav tik daudz. Un gāze joprojām ir vistīrākais un dabai draudzīgākais fosilā kurināmā veids.” Paredzētā termināļa jauda ir plānota līdz 4 mljrd. kubikmetri gadā, regazifikācijas jauda – 17 milj. kubikmetri dienā, LNG piegādes kuģa izmēri – no 40 000 līdz 170 000 kubikmetri, LNG kuģu izlāde – 4 līdz 6 dienas (atkarībā no kuģa izmēra).

Jautāts par laika grafiku, kurā plānota projekta izbūve, AS “Skulte LNG Terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš atbild: “Projekts vēl ir sākuma stadijā, tādēļ par precīzu laika grafiku runāt būtu pāragri. Atbilstoši mūsu iecerei plānojam termināli izbūvēt līdz 2024. gadam.”

Salmiņš neapstiprina iepriekš izskanējušo informāciju, ka projekta īstenotājiem ir jāiegūst visu iesaistīto pašvaldību atbalsts: “Saskaņā ar Teritoriju attīstības plānošanas likumu valdība var lemt par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu arī bez pašvaldību piekrišanas. Tomēr, mūsu ieskatā, pašvaldību akcepta saņemšana ir ļoti vēlama, lai šo jautājumu virzītu lemšanai valdībā.” Būtiski, ka šobrīd ir uzsākts iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšanas process, ko veic SIA “Vides konsultāciju birojs”.

Pašvaldības – ierasti piesardzīgas

Saulkrastu novada vietvara redakciju informēja, ka ir nosūtījusi aicinājumu AS “Skulte LNG terminal”, Vides pārraudzības valsts birojam un SIA “Vides konsultāciju birojs” sniegt detalizētu informāciju par paredzēto projektu, tā ietekmi uz vidi, iespējamo apdraudējumu un projekta attīstības statusu, tajā skaitā arī par projekta darbības soļiem līdz iespējamās būvniecības uzsākšanai, kā arī konkrētiem ieguvumiem pašvaldības iedzīvotājiem no termināļa un gāzes pārvades cauruļvada būvniecības.

Šobrīd pašvaldībai ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Sējas novadā par AS “Skulte LNG Terminal” dabasgāzes termināļa un cauruļvada būvniecības ieceri jūtama neapmierinātība un satraukums, – aģentūrai LETA pēc ietekmes uz vidi sabiedriskās apspriedes sapulces atzina novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš.

Uzņēmumu viņš dēvē par noslēpumainu, jo tas iedzīvotājiem nav atklājis, kuru gāzesvadu trašu variantu izskata par atbilstošāko savām iecerēm.

Liepiņš prognozē, ka domes viedoklis par projektu būs negatīvs, jo šāda ir iedzīvotāju nostāja, bet domei “jāpārstāv iedzīvotāji”.

Salīdzinoši pozitīvāks skatījums uz projektu ir Krimuldas novada pašvaldības vadītājam Linardam Kumskim. Sarunā ar “RAA” viņš norāda, ka pašvaldība nostāju vēl neesot formulējusi. Iniciatīva neesot jauna, jo līdzīgs projekts novadā esot ticis prezentēts jau pirms pāris gadiem.

Kā vienmēr, projekti ir jāvērtē pēc to ietekmes uz vidi, par ko visvairāk droši vien būtu ko teikt Saulkrastu pašvaldībai, – vērtē Kumskis. Viņš plāno pat tikties ar Saulkrastu novada vadību, lai šos jautājumus pārspriestu. Par Krimuldas novada iespējamiem vides ietekmes riskiem viņš pārāk nesatraucas – galu galā, novads jau tagad ir pieradis “dzīvot kopā ar gāzi” Inčukalna pazemes krātuvē. Kumskis atzīst, ka enerģijas avotu diversifikācija, ko veicinātu šis projekts, ir labs pasākums. Turklāt novadam tas ir arī gluži praktiski izdevīgi – jo vairāk gāzes ir krātuvē, jo lielāku dabas resursu nodokli saņem pašvaldības kase.

Novada pašvaldības vadītājs gan norāda, ka zināmas problēmas varētu rasties, atpērkot zemju īpašumus projektētās trases vietā. Taču īpašumu tur neesot daudz un tai nevajadzētu būt nepārvaramai problēmai.

Sāk vērtēt ietekmi uz vidi

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējumu daļas vecākā eksperte Vineta Maskava “RAA” skaidro, ka plānotajām darbībām – sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuves būvniecībai – ir uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Šobrīd notiekot sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes: “Sabiedrības informēšanas būtība ir nodrošināt ieinteresētajai sabiedrības daļai pietiekamu informāciju par paredzēto darbību, lai sabiedrībai būtu iespējams izlemt, vai tā vēlas iesaistīties, un tās viedoklis tiek ņemts vērā. Sākotnējā apspriešana beigsies 15. jūlijā.”

Līgumu par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu ar AS “Skulte LNG terminal” ir noslēdzis ar SIA “Vides konsultāciju birojs”, kura vadītājs Sigits Duduris informē, ka darbs varētu tikt paveikts nākamā gada jūnijā. Uz jautājumu, ka pasūtītājs var uzstāt uz sev labvēlīga ziņojuma gatavošanu, jo “kas maksā, tas pasūta mūziku”, izpildītāja pārstāvis teic, ka tas neatgriezeniski ietekmētu viņu reputāciju. Bizness pēc šī pasūtījuma neapstāšoties, taču būtu neiespējami turpmāk strādāt ar šādu “bagāžu”. Turklāt darba uzdevumu pārrauga un izpildi kontrolē Vides pārraudzības valsts birojs. Uz komentāru, ka, piemēram, Saulkrastu pašvaldībai ir ļoti daudz neskaidrību par šo ieceri, tiek skaidrots, ka Saulkrastu pašvaldības vadītājs neformāli ir informēts par iespēju saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem par šo projektu, ja vien šādas atbildes pastāv.

Vai ir iespējama situācija, kad vides izvērtējumā tiktu konstatēti pārmērīgi lieli riski un termināli celt nedrīkstētu? – Drīzāk ir reāls tāds variants, kad iespējamās izmaksas risku novēršanai kļūtu pārāk lielas un projekts – nerentabls. Taču tie ir tikai hipotētiski pieņēmumi, – vērtē “Vides konsultāciju biroja” vadītājs.

Atbalstītāju viedoklis

Jau iepriekš ziņots, ka politisks lobijs termināļa projektam ir no JKP, ko pieminējām arī raksta sākumā. Šīs partijas politiķis, Saeimas deputāts Gatis Eglītis, nenoliedz atbalstu projektam. Galvenie ieguvumi, pēc viņa domām, būšot:
- Skultes termināļa iespējamās investīcijas ir 6 reizes lētākas nekā Klaipēdai, uzturēšanas izmaksas – aptuveni 2,5 līdz 3 reizes mazākas. Ja Skultes projekts tiks īstenots, Klaipēdas terminālis neturpinās savu darbību.
- Skultes projekts nodrošinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) noslogojumu, kas šobrīd ir liela problēma. Tas samazinās slogu patērētājiem.
- Skulte nodrošinās lētāku gāzes cenu, dodot iespēju tirgotājiem diversificēt savus portfeļus.

Politiski līdz šim IPGK tika izmantota uzņēmuma “Gazprom” interesēs. Gāze tika iesūknēta vasarā, kad tās cena bija zemākā, un pārdota mums ziemā, kad gāze maksāja visdārgāk. Projekts dos mums iespēju šo sistēmu mainīt un nopirkt gāzi, kad tā ir vislētākā, un lietot visu gadu.

Eglītis nosauc arī vides riskus, vienlaikus uzsverot, ka tie ir minimāli:
- Procesā netiks izmantots hlors (novecojusi tehnoloģija, ko izmanto jūras ūdens cirkulācijas sistēmas dezinfekcijai, lai neveidotos aļģes);
- Auksta gāze nesprāgst. Process notiks pa posmiem. Uz platformu gāze tiek pārlieta porcijās pa 1000 m3 un tad tiek sildīta. Radīsies tikai CO2 izmeši no LNG izmantošanas sildīšanā, kas ir līdz 1,5% no tās, kas radīsies, visu gāzi patērējot apkurei vai rūpniecībā;
- Ūdens termālais piesārņojums (atdzesēšana) būs minimāls, jo to neplāno izmantot lielos apjomos. (“RAA” aicina šim pievērst īpašu uzmanību red.)

Runājot par valsts garantētiem iepirkumiem, Eglītis apstiprina, ka tie varētu būt. Esot plānota prioritāra jaudas termināļa izmantošana, par ko var tikt maksāta salīdzinoši neliela cena. Ja izdodas gāzi nopirkt ar biržas cenu par 1 eiro/MWh lētāk, kas ir ļoti reāli, ietaupījums vienam kuģim ir 1 milj. eiro. Maksa par šādu pakalpojumu varētu būt 2 milj. eiro gadā. Valsts vārdā šādu garantijas līgumu varētu slēgt “Latvenergo”.

Uz jautājumu: kā var tik precīzi pārzināt situāciju, ja projekts vēl tikai top un vides riski vēl nav skaidri? – politiķis atrunājas, ka reāli šī informācija nemaz tik precīza un skaidra neesot. Vienkārši viņš pietiekami labi pārzinot situāciju.

“RAA” turpinās sekot un analizēt informāciju par iecerētā sašķidrinātās gāzes termināļa projekta turpmāko gaitu.

2 komentāri

  • Zane
    Zane Otrdiena, 16 Jūlijs 2019 10:59 Komentāra saite

    Sabiedriskās apspriešanas laikā Saulkrastos teica, ka jūru sildīs (tas atbilst tehnologiju info), kad sabiedrība satraucās, tad tagad dzesēs. Kā var nesolīt.......

  • Jurģis
    Jurģis Otrdiena, 16 Jūlijs 2019 16:55 Komentāra saite

    Ticu, ka Latvijas diplomētie un titulētie biologi, vides speciālisti un citi zinātnieki spēs objektīvi novērtēt, cik liela būs termināla darbības negatīvā ietekme uz Rīgas jūras līci un piekrasti.
    Tomēr mani sarūgtina projekta virzītāju neievērojošā, „uzspļaujošā” attieksme pret termināla un gāzes cauruļvada tuvumā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Ja par pašu terminālu un gāzes vadu projekta virzītāji ir vismaz daļēji sarakstījuši „ieguvumu – zaudējumu” stabiņus, tad attiecībā par iedzīvotājiem tas pat nav mēģināts darīt – vienīgā norāde, iespējams iedzīvotāji saņems lētāku gāzi, bet tie nebūs termināla un gāzesvada tuvumā dzīvojošie. Ko tad vietējie iedzīvotāji saņems – ar industriālu būvi sabojāt skatu uz saulrietiem, palielinātu bīstamību, īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu, sarežģītāku, apgrūtinošāku un līdz ar to arī dārgāku savu īpašumu apsaimniekošanu, utt.
    Kādi tad būs ieguvumi - varbūt iespēju pieslēgt savus mājokļus dabas gāzes vadam? Ne, tas netiks piedāvāts. Šajā ziņā nekādas jaunas iespējas netiek nodrošinātas, jo atvilkt gāzes vadu no 10 km attāluma ir arī šobrīd. Kompensācija par atsavināto īpašumu? Tomēr nav zināms vai par šo kompensāciju varēs iegādāties vietā līdzvērtīgu (platības ziņā, zemes kvalitātes ziņā, attāluma no līča ziņā, izmantošanas iespēju (lauksaimniecība, privātmāju būvniecība, mežsaimniecība) ziņā, piekļuves ziņā, utt.) īpašumu. Kompensācija par īpašuma apgrūtinājumu? Tomēr vai tā būs tik liela, ka spēs kompensēt, piemēram ilgtermiņa apsaimniekošanas ienākumus, no lauksaimniecības produkcijas ražošanas, no meža ciršanas, piemēram, 35 – 40 gadu periodos, ko gūtu lauksaimnieks vai mežsaimnieks, viņa ģimene un mantinieki. Iedzīvotājiem bilance izskatās ļoti negatīva.
    Tādēļ minēto projektu vietējie iedzīvotāji salīdzina ar lielveikala būvēšanas projektu, kura rezultātā iedzīvotājam tiek atņemta zeme, lai uz tās uzbūvētu lielveikalu, kurā būtu plašāks un lētāks preču sortiments, bet zemes bijušajam īpašniekam veikalā ieiet un iepirkties ir aizliegts – viņam tāpat kā iepriekš ir jābrauc uz pārdesmit kilometrus attēlo mazo veikaliņu un jāpērk prece, kas ir sliktāka un dārgāka

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.