FM: Arī turpmākajos mēnešos Latvijā inflācija varētu saglabāties augstāka nekā eirozonā vidēji

Patēriņa cenu gada inflācija 2025.gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā cenas vidēji pieauga par 0,1%. Inflācija Latvijā joprojām ir viena no augstākajām eirozonā. Saskaņā ar "Eurostat" ātro novērtējumu vidējā inflācija šā gada jūlijā eirozonā saglabājās 2% apmērā. Augtāka inflācija ir reģistrēta Slovākijā, Horvātijā un Igaunijā.

Kā pauž FM, domājams, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā būs būtiski augstāka nekā eirozonā vidēji, jo patlaban nekas neliecina par sagaidāmu strauju inflācijas sarukumu.

Latvijas inflāciju turpina uzturēt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums, kur gada inflācija no 6,3% jūnijā pieauga līdz 6,9% jūlijā. Attiecīgi mēneša laikā tā palielinājās par 0,3%. Tas izskaidro 1,8 procentpunktus no fiksētās vidējās inflācijas. Zināmā mērā tas atbilst gaidām, ka pārtikas cenu pieaugums vasaras periodā paliks nemainīgs bāzes efektu dēļ un būs noteicošais faktors kopējā patēriņa cenu pieaugumā.

Savukārt rudenī un ziemā pārtikas cenu svārstības noteiks ražas daudzums, kvalitāte un energoresursu cenas. Laika apstākļi Latvijā šogad nav labvēlīgi pārtikas audzētājiem, tomēr pagaidām ir grūti prognozēt, kāda varētu būt augļu, dārzeņu, graudaugu raža Eiropā kopumā un citos pasaules reģionos un kā tas ietekmēs cenu dinamiku.

Zemo pārtikas cenu groza sastāvdaļu cenas kopumā bija svārstīgas - maizei/graudaugiem un pienam cena jūlijā attiecīgi pieauga par 1,2% un 0,6%, sieram un biezpienam samazinājās par 0,2%, svaigajiem augļiem pieauga par 3%, bet dārzeņiem samazinājās par 3,4%, kamēr gaļai un gaļas izstrādājumiem pieauga par 0,5%, bet zivīm un jūras veltēm samazinājās par 2,8%. Līdz ar to pilnvērtīgi novērtēt pārtikas cenu samazināšanas pasākumu ietekmi uz kopējo pārtikas cenu līmeni ir pāragri.

FM norāda, ka pārtikas mazumtirgotāju un patērētāju uzvedību varēs izvērtēt tikai pēc dažiem mēnešiem, kad būs pieejami dati par pārtikas cenām garākā laika periodā.

Inflāciju turpināja būtiski noteikt arī ar mājokļa apsaimniekošanu saistītu preču un pakalpojumu cenu pieaugums 3,3% apmērā, kas sastādīja 0,6% no kopējā inflācijas palielinājuma. Piemēram, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu, kā arī atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas gada laikā palielinājās par 6,6%. Ar energoresursiem saistītie mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 1,8%. Šajā patēriņa cenu apakšgrupā cenu pārmaiņas turpināja pieaugt elektroenerģijai un gāzei, kur cenas bija attiecīgi par 7,1% un 10,9% augstākas, kamēr siltumenerģijai par 3,5% zemākas nekā pirms gada.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina CSP dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.