Trīs ministrijām 2027. gada budžetā vismaz pusei no saviem izdevumiem jāsāk piemērot "nulles budžeta" princips

Pēc ziņojuma uzklausīšanas Ministru kabinets uzdeva FM, Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai līdz 2026. gada 15. augustam veikt savu budžeta resora publiskās pārvaldes pakalpojumu sistematizēšanu un rezultātu sasniegšanas izmaksu noteikšanu iekļaušanai likumprojekta par valsts budžetu 2027. gadam paskaidrojumos. Tāpat minētajām trīs ministrijām uzdots konkrēto politikas jomu līmenī pilotprojektā piemērot "nulles budžeta" pieejas principus sava budžeta resora budžeta programmām/apakšprogrammām, kas veido vismaz pusi no budžeta resora valsts pamatfunkciju programmu izdevumiem.

Valsts kancelejai kopīgi ar nozaru ministrijām, sākot ar 2027. gada valsts budžeta likumu un ievērojot kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafiku, uzdots sagatavot kopsavilkuma informāciju par galvenajiem politikas jomu rezultatīvajiem rādītājiem, uz kuru sasniegšanu vidējā termiņā ir vērsts attiecīgā gada valsts budžeta likumprojekts, un budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā iesniegt to FM iekļaušanai valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos.

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā noteikto nozaru ministrijas turpinās pārskatīt savu budžeta resora struktūru, saskaņojot to ar budžeta politikas jomu un attīstības plānošanas dokumentu struktūru un saturu, un atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam 2026. gadā izmantos to 2027. gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanai. Ministrijām 2026. gadā budžets 2027. gadam būs jāplāno, pamatojoties uz sniegumā balstīto budžetēšanas pieeju.

FM ziņojumā teikts, ka patlaban gadskārtējā budžeta veidošanas procesā ministrijas daudz lielāku uzsvaru liek uz papildu finansējuma piešķīrumu. Papildu finansējuma pieprasījumi vienlaicīgi pārklājas gan ar finansējuma palielinājumu esošo funkciju nodrošināšanai, gan ar jaunām prioritātēm un funkcijām.

Tādējādi pamatā notiek diskusijas tikai par papildu līdzekļu sadali prioritāriem pasākumiem, secina FM. Informācija par to, kādiem mērķiem katrs budžeta resors plāno izlietot pieprasītos līdzekļus un kādi rezultāti tiks sasniegti, tiek sagatavota budžeta paskaidrojumu veidā, iesniedzot valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Tāpat snieguma informācija tiek prezentēta un pievienota finanšu informācijai arī pārējos budžeta procesa posmos, tomēr tai ir vairāk informējoša loma, teikts ziņojumā.

Lai nodrošinātu efektīvāku un caurspīdīgāku valsts budžeta pārvaldību un uzlabotu valsts budžeta izdevumu sasaisti ar nozaru politiku mērķiem un rezultātiem, turpinās stratēģiskās un finanšu vadības pilnveide, skaidro FM. Tās mērķis ir pilnveidot snieguma rādītājus visās budžeta programmās, uzlabot publisko finanšu vadību un veicināt sabiedrības uzticību, palielinot budžeta caurspīdīgumu.

FM norāda, ka attiecībā uz valsts budžeta turpmāko politikas attīstību tas nozīmē fokusa maiņu no budžeta izlietojuma pieejas uz sasniedzamo mērķi un rezultātu, veicinot skaidru saikni starp piešķirtajiem resursiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Šobrīd budžeta programmām pastāv daudzi rezultatīvie rādītāji, kas ir ietverti valsts budžeta likumā. Tomēr tiem ir sekundāra ietekme budžeta sarunās par resursu sadali programmām. Uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas princips paredz, ka ministriju budžetiem plānošanas posmā ir jāatbild uz trim galvenajiem jautājumiem - kādus rezultātus plānots sasniegt, kā tie tiks sasniegti un kā piešķirtais finansējums tiks izmantots, lai sasniegtu izvirzītos mērķus efektīvā un pārskatāmā veidā, ziņojumā skaidro FM.

Ziņojumā teikts, ka pašlaik norisinās pāreja no pieejas, kas balstīta uz papildu līdzekļu piešķiršanu, uz pieeju, kas koncentrējas uz konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem, efektīvāk izmantojot esošos resursus. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta izdevumu efektivitātei un budžeta plānošanai, kas balstīta uz skaidri definētiem mērķiem un ilgtermiņa izmaiņām sabiedrībā. Valsts budžeta procesam jāatspoguļo valdības politikas prioritātes, vienlaikus nodrošinot optimālu līdzekļu sadali un uzlabojot publisko pakalpojumu kvalitāti, uzsver FM.

Uz rezultātu vērsta budžeta pieeja ir viens no publiskās pārvaldības attīstības virzieniem, kas sekmē sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu un efektīvāku publisko pakalpojumu nodrošināšanu visās valsts pārvaldes jomās, skaidro FM. Tāpēc, FM ieskatā, ir būtiski nepārtraukti pilnveidot budžeta plānošanas un izpildes procesu, izveidojot nepieciešamos priekšnosacījumus tālākai attīstībai.

Ziņojumā skaidrots, ka uz rezultātu vērsta budžeta ieguvumi ir skaidri noteiktas lomas un pienākumi, kas nodrošina atbildību par sasniegtajiem rezultātiem, ko apstiprina vadība un iekļauj budžeta plānošanā un gada pārskatos. Valsts iestādes skaidri norādīs sniegtos pakalpojumus un to izmaksas, nodrošinot publisku piekļuvi darbības rezultātiem un veicinot uzticamu pārvaldību.

Uz rezultātu vērsta darbība nozīmē pieejas maiņu no resursu pārvaldības uz rezultātu sasniegšanu, kur budžets tiek veidots, pamatojoties uz politikas programmām un ir saskaņots ar ministrijas struktūru, norāda FM. Savukārt stratēģiskie mērķi būs cieši saistīti ar budžetu, uzlabojot koordināciju, sadarbību un nodrošinot efektīvu informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu darbību finanšu un darbības rezultātu pārvaldībai. Dati un analīze uzlabos lēmumu pieņemšanu, budžeta dokumentācijā ietverot būtisku informāciju un veicinot mācīšanos un salīdzinošo novērtēšanu, skaidro FM.

Latvija jau vairākus gadus sistemātiski uzlabo valsts budžeta plānošanas un izpildes procesus, norāda FM. Kopš 2016. gada tiek īstenota regulāra budžeta izdevumu pārskatīšana, kas ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus un veicināt ekonomiskāku valsts pārvaldi. Šajā procesā būtiska loma ir nozaru ministrijām, jo tās nodrošina aktuālo vajadzību identificēšanu un budžeta prioritāšu izvērtēšanu.

Lai veicinātu budžeta elastību un racionālāku līdzekļu izlietojumu, 2021. gadā tika ieviests mehānisms, kas ministrijām ļauj izmantot iepriekšējā gada neizlietotos asignējumus. FM skaidro, ka tas sekmē augstāku rezultativitāti un efektīvāku finanšu plānošanu. Latvija, līdzīgi citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, regulāri pārskata izdevumus un dalās pieredzē ar starptautiskajiem partneriem. OECD eksperti ir atzinuši Latvijas budžeta pārvaldības procesu par labas prakses piemēru.

Kopš 2017. gada valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos ir ieviestas Politikas un resursu vadības kartes, kas uzlabo informācijas uztveramību par investīcijām un resursu izlietojumu. FM norāda, ka tās veicina sabiedrības izpratni par nodokļu izlietojumu un publisko pakalpojumu sniegtajiem ieguvumiem.

FM tīmekļa vietnē ir pieejams interaktīvais budžets, kas atspoguļo ne tikai konkrētā gada budžetu sadalījumā pa jomām, bet arī katras jomas politikas rezultatīvos rādītājus - plānu un pēdējo pieejamo izpildi. Tāpat pēc budžeta apstiprināšanas tiek sagatavoti un publicēti arī strukturētie ministriju un citu centrālo iestāžu budžeti gan kopsavilkumā, gan detalizēti. Atvērto datu portālā tiek publicēta informācija par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildi un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu izpildes analīzi. FM informē, ka OECD ir augstu novērtējusi Latvijas centienus uzlabot budžeta caurspīdīgumu un iedzīvotāju informētību.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, ir svarīgi panākt efektīvu mijiedarbību starp fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku, uzsver FM. Ministrija norāda, ka fiskālā politika palīdz stabilizēt ekonomiskos ciklus, ekonomiskā politika veicina investīcijas un inovācijas, savukārt monetārā politika regulē naudas piedāvājumu un inflācijas līmeni, un šo elementu līdzsvars ir būtisks valsts ilgtermiņa attīstībai. Turpmākajos gados plānots pilnveidot valsts budžeta plānošanas principus, uzsverot sasniedzamos rezultātus, nevis tikai izdevumu sadali, skaidro FM, norādot, ka šī pieeja veicinās publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un stiprinās sabiedrības uzticību valdībai.

Līdz 2027. gadam paredzēts ieviest jaunu budžeta struktūru, un no 2028. gada budžeta sistēma pilnībā tiks sasaistīta ar snieguma informāciju, fiskālajiem nosacījumiem un Eiropas Savienības plānošanas ciklu, kā arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) jauno periodu. FM uzsver, ka šīs reformas sekmēs ilgtermiņa stabilitāti un valsts ekonomisko attīstību.