CSP: Pagājušajā gadā Latvijas preču eksporta vērtība pieauga par 3,7 %, importa – par 6,9%
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2025.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7 % vairāk nekā 2024. gadā, bet importa – 23,19 miljardus eiro, par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro – par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2024. gadā.
2025.gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta vērtība pēc kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 4,5 %, bet importa – par 7 %. Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti – par 353,5 milj. eiro jeb 24,7 %, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti – par 212,3 milj. eiro jeb 22,4 %, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas – par 135,6 milj. eiro jeb 4,7 %. Savukārt samazinājums vērojams tādās preču grupās kā augu valsts produkti – par 66,4 milj. eiro jeb 5,1 %, koks un tā izstrādājumi, kokogle – par 38,1 milj. eiro jeb 1,3 %.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle (15,3 % no eksporta kopapjoma), elektroierīces un elektroiekārtas (10,2 %), minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti (8,5 %). Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (24,8 %), Zviedriju (9,3 %) un Lietuvu (7 %), savukārt elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (25,2 %), Igauniju (11,1 %) un Franciju (8 %), bet minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (17,4 %), Nigēriju (15,9 %) un Igauniju (9,6 %), liecina CSP dati.
Pagājušajā gadā no Latvijas preces tika eksportētas uz 201 pasaules valsti. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 47,4 % no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu, Igauniju un Vāciju visvairāk tika eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Apvienoto Karalisti un Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.
Pērn Latvijas kopējā eksporta vērtībā preču izvedums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm sasniedza 13 661,9 milj. eiro jeb 69,9 %, tai skaitā uz eirozonas valstīm 10 432,8 milj. eiro jeb 53,4 %. Eksports uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm bija 1 399,5 milj. eiro jeb 7,2 %, bet uz pārējām valstīm – 4 476,3 milj. eiro jeb 22,9 %.
2025.gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, vērojams importa pieaugums tādās preču grupās kā mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas – par 652,7 milj. eiro jeb 16 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – par 174,3 milj. eiro jeb 7,1 %, kā arī satiksmes līdzekļi un to aprīkojums – par 171,5 milj. eiro jeb 8 %. Savukārt samazinājums vērojams tādās preču grupās kā pārtikas rūpniecības ražojumi – par 73,4 milj. eiro jeb 3,3 %, dzīvnieku vai augu tauki un eļļas – par 50,2 milj. eiro jeb 23,1 %.
Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija elektroierīces un elektroiekārtas (11,7 % no importa kopapjoma); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti (10,7 %); sauszemes transporta līdzekļi, to daļas (9,4 %). Elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika importētas no Lietuvas (16,4 %), Ķīnas (12,6 %), Vācijas (8,4 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – no Lietuvas (47 %), Somijas (21,5 %), Igaunijas (9 %); sauszemes transporta līdzekļi, to daļas – no Vācijas (37 %), Igaunijas (20 %), Polijas (9,8 %).
2025.gadā uz Latviju tika importētas preces no 167 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Somija. To īpatsvars veidoja 58,4 % no kopējās importa vērtības. No Lietuvas un Somijas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas – satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas un Igaunijas – lauksaimniecības un pārtikas preces.
Eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 7,3 % un veidoja 962,5 milj. eiro. Eksports uz Ukrainu samazinājās par 13 % un bija 316,7 milj. eiro, vēsta CSP.