Latvijā cūkgaļas tirgus cena 2025.gada janvārī bija 197,86 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 5,7% vairāk nekā pērn decembrī un par 15,5% mazāk nekā 2024.gada janvārī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 1,1%, eksportētajai produkcijai – par 4,7%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas palielinājās par 7,5%, eksportam uz valstīm ārpus eirozonas – par 2,1%.
2024.gadā gaļas ražošanā Latvijā vērojams samazinājums – saražots 90,6 tūkstoši tonnu gaļas, kas ir par 0,4 tūkstošiem tonnu jeb 0,4% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Ražošanas apjoms pieauga cūkgaļai – par 3,5%, savukārt samazinājums vērojams liellopu gaļai – par 6,3%, putnu gaļai – par 0,3%, aitu un kazu gaļai – par 4,8%.
Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".
Lai noteiktu nodokļu nomaksas kārtību skolēnu mācību uzņēmumiem, Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.
“Turības” biznesa indeksa rādītājs, kas raksturo Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokli kopumā, 2024. gadā ir paaugstinājies no mīnus 21 līdz mīnus 19 punktiem, taču joprojām saglabājas negatīvā līmenī – 63% uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā novērtē kā sliktu un tikai 29% kā labu. Latvijas uzņēmēju aptaujas rezultāti tika prezentēti 19. martā Biznesa augstskolas “Turība” starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025".
Divdesmit viens Ropažu novada uzņēmējs tika godināts un saņēma balvas ikgadējā pasākumā “Uzņēmēju gada balva 2024”. Kā ik gadu, balvas tika pasniegtas uzņēmējiem, kurus aptaujā bija nominējuši novada iedzīvotāji, un uzņēmējiem, kuri tika godināti pēc nomaksātajiem nodokļiem, kā arī pašvaldības sadarbības partneriem.
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Ekonomikas ministrija (EM) ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starpniecību palīdzēs pašmāju militārās industrijas uzņēmumiem attīstīt eksportspēju un biznesa plānus, meklējot inovatīvus risinājumus un sniedzot atbalstu jaunu eksporta tirgu apgūšanā, otrdien preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja premjere Evika Siliņa (JV).
Neformālā, brīvā un draudzīgā gaisotnē 14.martā Mercendarbes muižā Baldones pagastā norisinājās pasākums, ar kuru noslēdzās projekts “Pierīgas tūrisma reģiona konkurētspējas paaugstināšana ar ilgtspējīgiem un digitālajiem risinājumiem”, informē Ķekavas novada pašvaldībā.
Tūrisms ir viena no Jūrmalas ekonomikas pamata nozarēm, kas nodrošina darbavietas un veicina vietējo uzņēmējdarbību. Sestdaļa pilsētā nodarbināto strādā tūrisma nozarē, tādējādi sekmējot Jūrmalas attīstību. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2024.gadā tūristu skaits Jūrmalā pieaudzis par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, nostiprinot pilsētas pozīcijas kā otrajam populārākajam tūrisma galamērķim Latvijā. Vislielākais skaits tūristu Jūrmalā bijis no Latvijas (46% no kopējā tūristu skaita), kam seko Lietuva (25%) un Igaunija (7%), informē Jūrmalas valstspilsētas administrācijā.
