Septembrī Saeimas namā notika konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”, kuras mērķis bija “identificēt aktuālākās bērnu un jauniešu psihoemocionālās veselības problēmas un diskutēt par iespējamiem risinājumiem”. Redakcijas uzmanību piesaistīja atbalsta centra “Tilts” vadītāja Kaspara Prūša runa paneļdiskusijā. “Tilts” palīdz ģimenēm, kas uzņem bērnus no bērnunama. Kopā ar diviem pašu bērniem Kaspara ģimene audzina arī adoptētu dēlu – “foršu puiku”, kā viņš vienmēr uzsver.

Pagājušā gada 26.oktobrī Tieslietu ministrijas vadībā tika uzsākts darbs, lai meklētu labāko risinājumu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā bērniem ar smagām uzvedības problēmām jeb tiem bērniem, kuri ir izdarījuši Krimināllikuma pārkāpumus. Šobrīd valstī nav terapeitiskas iestādes, kur šiem bērniem tiktu nodrošināta dzīvošana uz vietas un  komplekss, mērķtiecīgs, profesionāls darbs ar šiem pusaudžiem, tāpēc, analizējot līdz šim pieļautās kļūdas un pētot citu valstu pieredzi, darba grupa ir izstrādājusi terapeitiskās skolas koncepciju. Terapeitskā skola nodrošinātu profesionālu terapeitisko pakalpojumu tiem pusaudžiem, kam ir smagas uzvedības problēmas, un tiem, kam ir ļoti augstas mentālās un cita veida vajadzības.

Somijas parlamenta deputāte Peivi Resenena (Päivi Räsänen, 63) ir ilggadēja politiķe, kas četrus gadus – no 2011. līdz 2015. gadam – ieņēma arī augsto iekšlietu ministra posteni Somijas parlamentā. Viņa  nekad nav slēpusi savu kristīgo pārliecību, un tieši tā viņu ir aizvedusi līdz šobrīd visā Eiropā rezonansi ieguvušai tiesas prāvu virknei, kurās kāds politiķis tiek pratināts konkrēti par savu reliģisko pārliecību un tās iespējamo veicināto “naida runu” un apdraudējumu, ko varētu izjust seksuālās minoritātes. Somijas politiķe jau atkal gaida jaunu apelācijas tiesas lēmumu, kas tiks paziņots pēc trim mēnešiem.

Komponistam un uzņēmējam Zigmaram Liepiņam šis ir notikumiem piepildīts gads: 2022. gada nogalē līdz ar 70 gadu jubileju iznākusi (turklāt talantīgi uzrakstīta) autobiogrāfiskā grāmata “Mūzaīka”, 2023. gada Dziesmu svētku koncertā “Tīrums. Dziesmas ceļš” izskanējusī tituldziesma “Tīrums” ir viņa autordarbs, jaunu iestudējumu piedzīvojusi rokopera “Lāčplēsis” – daudz iemeslu sarunai par talantu, sasniegumiem un latviskumu. Tiekamies Latvijas Televīzijā pēc rokoperas “Lāčplēsis” montāžas.

Vardarbība skolās. Vai tas ir kaut kāds mūsdienu fenomens vai vardarbība skolās ir bijusi vienmēr, tikai par to nerunāja? Tomēr ir kaut kādi faktori, notikumi, kas pēdējos gados ir vairāk ietekmējuši sabiedrības, tai skaitā bērnu, psihoemocinālo veselību un pacēluši gaismā daudzas ielaistas problēmas. Iespējams, tas ir Covid-19 pandēmijas laiks, karš Ukrainā, varbūt iekļaujošā izglītība, kas tika ieviesta “uz papīra”, nenodrošinot visus nepieciešamos instrumentus skolām un vecākiem. Arī likumdevēju dienaskārtībā ir šie jautājumi. 18.septembrī Saeimā sadarbībā ar biedrību “Vecāku alianse” un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tiek rīkota starptautiska konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”.

Allaž esmu ļoti cienījis un augstu vērtējis skolotāju, kas savā skolā, pilsētā, pagastā nav tikai skolotājs. Ar to nedomājot tiešo stereotipu iz senām dienām, kad par gudriem ik miestā uzskatīja trīs cilvēkus – skolotāju, dakteri, mācītāju. Laiki mainījušies līdz nepazīšanai, bet kaut kāda saikne no tālās pagātnes joprojām dzīva. Šoreiz ceļš aizved uz Madlienu, kas var lepoties ar daudziem saviem cilvēkiem, arī ar skolotāju Rasmu Vērpēju. Skolotāja daudzus gadus pilda arī Madlienas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieces misiju – jā, tā ir misija, nevis baznīcas amats.

Ar Parīzes latviešu kora “Latve” diriģenti Ināru Braži sarunājamies dziesmu svētku laikā “Daugavas” stadionā pirms deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs”. Ināra atnākusi kopā ar dzīvesbiedru – francūzi –, jo koncertā dejos viņu četrpadsmitgadīgais dēls Karloss, kurš dzimis un audzis Francijā. Ināra ir īstena kurzemniece, no Aizputes. Beigusi Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Latvijas Mūzikas akadēmiju. “Zināju, ka mans ceļš vedīs ārpus Latvijas. Domāju, ka tā būs Vācija vai Austrija, bet dzīve aizveda uz Franciju.”

Narkotisko vielu pieejamība un lietošana jauniešu vidū Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi un narkologi ceļ trauksmi par strauji pieaugošo izsaukumu skaitu uz narkotiku pārdozēšanas gadījumiem. Parādās arvien jauni, dzīvībai īpaši bīstamu narkotiku veidi. Oficiālā policijas statistika liecina, ka gada laikā aptuveni divi tūkstoši jauniešu tiek aizturēti alkohola reibumā, aptuveni trīs simti – narkotiku reibumā. Tie ir tikai statistikas dati, kurus, kā atzīst neatliekamās palīdzības mediķi, var vēl krietni pareizināt. Neesot dienas, kad viņi nesaņemtu izsaukumu pie kāda gados jauna cilvēka, kura dzīvība jāglābj pārdozēšanas dēļ. Un ir dienas, kad vairākus neizdodas glābt.

Režisori Virdžīniju Lejiņu pazīst pēc tautā iemīļotās daudzsēriju filmas “Likteņa līdumnieki”. Par to viņa ir saņēmusi augsto valsts apbalvojumu – Atzinības krustu. Tagad TV pirmizrādi gaida režisores jaunākais darbs – dokumentālā filma “Es esmu runājusi” par 103 gadus jauno aktrisi Elvīru Baldiņu, kuru vecākā un vidējā paaudze noteikti atceras Paula Putniņa lugā “Gaidīšanas svētki” toreizējā Jaunatnes teātrī.

Artūra un Elmas Petrovsku ģimenē aug četri bērni. 2009. gadā, lai pārvarētu finansiālo krīzi, ģimene pieņēma lēmumu doties uz Angliju. Lēmums nenāca viegli, bet tobrīd viņiem bija trīs mazi bērni, vīrs bija vienīgais apgādnieks. Anglijā Artūram bija labi apmaksāts darbs, ģimenei bija labi dzīves apstākļi, tomēr pēc pieciem gadiem svešumā viņi nolēma atgriezties Latvijā.

Latvijas valstij ļoti nozīmīgs datums šogad būs 31. maijs, kad Saeimas deputāti vēlēs valsts augstāko amatpersonu – Valsts prezidentu. Tikmēr žurnālisti medijos mēģina skaidrot, kādam šī amata kandidātam būtu jābūt un ko no savas valsts prezidenta sagaida iedzīvotāji.