Rast spēku, dzīvojot caur mūziku, dzeju, bērniem un, protams, ar Dievu, un pabūt vietās, kuras var saukt par savām. Allaž censties būt patiesam pret sevi un līdzcilvēkiem. Arī tad, ja otrs ir svešinieks. Un vienmēr spēt apzināties savas dzīves vienreizējo skaistumu. Tādas ir dzejnieces un dziesminieces Elīnas Līces dzīves galvenās vērtības. Viņa strādā pie sava trešā dzejas krājuma un pirmās īsprozas grāmatas, sekojot mātes, pazīstamās dzejnieces un prozaiķes Andas Līces, pēdās. Elīna aktīvi darbojas arī mūzikā. Viņu saista dažādu tautu mūzika, bet no latviešu mūzikas šobrīd galvenā ir etnomūzika – ne velti viņa darbojas etnomūzikas grupā “Ogas”.

Gada sākumā pie lasītājiem devās literatūrkritiķes un žurnālistes Lāsmas Gaitnieces grāmata “Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē” (izdevējs “Latvijas Mediji”). Grāmata vēsta par laika posmu no 1947. gada, kas kriminālistikas vēsturē slavens ar kanibālisma jeb Šakāļu lietu, līdz 1994. gadam, kad viena gada laikā Latvijā notika vairāk nekā četrsimt slepkavību. Grāmatā pārsvarā apkopots leģendārās Ritas Aksenokas (bijusī Ģenerālprokuratūras Sevišķi bīstamu lietu izmeklēšanas nodaļas priekšniece) stāstījums un atklāsmes, pieraksti un atmiņas.

Komponists Gaitis Lazdāns dzimis Jēkabpilī, kur savulaik pabeidza mūzikas skolu sitaminstrumentu specialitātē. Viņš uzauga pavisam parastā ģimenē, taču vecāki pamanīja dēla interesi par mūziku un nolēma Gaiti aizvest uz mūzikas skolu. Skolas laikā viņš bija liels grupas “Depeche Mode” fans. Jēkabpilī Gaitis Lazdāns profesionālā mūziķa gaitas sāka kā bundzinieks grupā “Ilūzija” un taustiņinstrumentālists grupā “Svīta”. Agri sāka koncertēt ballēs un kāzās, iepazina šlāgermūzikas pasauli.

Var droši teikt, ka Latvija ir ērģeļu zeme. Bet kas gan tā būtu bez saviem ērģelniekiem! Pazīstamāko Latvijas ērģelnieku vidū noteikti minama Edīte Alpe. Viņa ir ne tikai Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelniece, bet arī muzikālās dzīves vadītāja un koncertu producente, starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “Vox angelica” dibinātāja un vadītāja. Viņas vadītie projekti vairākkārt ieguvuši Jūrmalas Gada balvu kultūrā dažādās nominācijās. Jau ceturtdaļgadsimtu viņa ir Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagoģe un kopš 2007. gada pasniedz ērģeļspēli. Viņa bieži uzstājusies nozīmīgākajās Latvijas ērģeļmūzikas koncertu norises vietās un sadarbojusies ar daudziem solistiem un instrumentālistiem.

Kaspars Markševics ir gan profesionāls mūziķis un “Radio 2” ētera personība, gan Latvijas Bērnu atbalsta fonda un centra “Augstāk par zemi” vadītājs. Atbalsts bērniem ar uzvedības problēmām un darbs ar ģimenēm ir viņa dzīves aicinājums un darbs, līdz kuram viņu aizveda paša bērnībā piedzīvotais. 26. janvārī, kad sarunājāmies ar Kasparu, Latvijas Bērnu atbalsta fonds svinēja savu trīsdesmito dzimšanas dienu.

Varētu vaicāt, vai tiešām šodien kāds vēl nezina, ar ko atšķiras sieviete no vīrieša, un ko vēl jaunu un pārsteidzošu par šo tēmu varētu atklāt zinātne. Šī būs saruna ar ārstu epidemiologu Renē Ekošāru (René Ecochard) no Francijas, kurš bieži no rītiem pie brokastīm savai sievai pārstāsta savus jaunākos atklājumus un zinātnisko pētījumu kopsavilkumus. Zinātne ir viņa dzīve, bet lielākā bagātība – četri bērni un nu jau piecpadsmit mazbērnu. Pēdējos gadus Renē Ekošārs, emeritētais profesors Kloda Bernāra universitātē Lionā, ir veltījis antropoloģijas neirozinātnei, par ko viņš ir gatavs pastāstīt “Kodola” lasītājiem, ļaujot mazliet ieskatīties arī savā jaunākajā grāmatā “Vīrietis, sieviete… Ko mums stāsta neirozinātne”, kas satricinājusi ne vienu vien prātu, jo sniedz atbildi uz jautājumu, ko jaunu par vīrieti un sievieti atklājusi neirozinātne.

Juriste Inga Bite kopā ar ģimeni dzīvo Salaspils novadā, taču bērni mācās Ropažu novada Garkalnes pagastā. Uz sarunu Ingu aicināju, lai runātu par Pierīgas novados aktuālo tēmu – pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pieejamību un, protams, izglītības saturu.

Pagājušā gada nogalē klajā nāca Anda Kudora grāmata “Russia and Latvia: A Case of Sharp Power”. Tā ir nopērkama izdevniecības ”Routledge” internetveikalā. Grāmata ir veltīta Krievijas asās varas īstenošanas Latvijā izpētei, sevišķu uzmanību veltot Krievijas ārpolitikai Vladimira Putina valdīšanas laikā.

Ar arhibīskapu Jāni Vanagu par kristīgo un tradicionālo tradīciju rīvēšanos sarunājamies Adventa otrās svētdienas priekšvakarā. Divas dienas vēlāk mediji ziņos, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ilggadējais vadītājs drīzumā dosies emeritūrā jeb pensijā. Sarunā šo faktu viņš nepieminēja ne ar vārdu, vien pajokoja, ka nesen pamanījis – kāds lielveikalu tīkls viņam piedāvā senioru atlaides. Ar Skolotāju esam pazīstami kopš 80. gadu sākuma, kad Jānis Vanags mācīja ķīmiju Rīgas 31. vidusskolā. Biju viņa skolniece.

Rakstniece un žurnāliste, daudzu “Kodola” interviju autore Guna Roze ir tukumniece. Tātad piederīga pirmajai un pagaidām vienīgajai Latvijas pilsētai, kas nupat, 31. oktobrī, iekļauta UNESCO Radošo pilsētu tīklā kā Literatūras pilsēta. Jau pāris dienu vēlāk Guna devās uz Angliju, jo viņas romāns “101. kilometrs” ir starptautiska vēsturiska pētījuma objekts.

Grāmatas un mācību materiāli, kuros pieauguši cilvēki maziem bērniem māca par dzimumu kā sociālu konstruktu, pornogrāfijai un pedofilijai pielīdzināmā veidā attēlo dzimumorgānus un ataino bērnus seksualizētās situācijās ar pieaugušiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, – tas viss ir izsaucis skarbu to vecāku reakciju, kuri pilnīgi noteikti nevēlas, lai viņu bērniem šāda indes ideoloģija tiktu indoktrinēta. “Kodola” sarunā ar kinorežisori un esejisti Viju Beinerti – par šiem un arī citiem satraucošiem tematiem.