Deviņdesmito gadu sākumā, atgūstot neatkarību, Latvijā uzplauka jaunas radošo darbu iespējas. Tieši šajā gaisotnē radās ideja par “Čučumuižu” – raidījumu bērniem, kas atšķirtos no ierastā, piedāvājot kaut ko jaunu, neparastu un iedvesmojošu. Aizrautīgo dvēseļu radītā rūķu pasaule iekaroja bērnu un viņu vecāku sirdis. Pat pēc 30 gadiem “Čučumuižā” aktivitātes nerimst – top jauni projekti un iestudējumi. Rūķi gatavi doties ciemos pie katra, kurš viņus aicinās. Šoreiz uz interviju aicinājām mārupieti Dinu Kristīni Bitēnu.

Mūsdienās daudz tiek runāts par vienlīdzību un nojauktas robežas starp izteikti vīrišķajām un sievišķajām profesijām. Tomēr, atskatoties uz senākiem laikiem, redzams, ka iespēja izvēlēties ir bijusi arī agrāk, tostarp – hobiju ziņā. Hobiji mēdz būt gan ierastāki, gan arī retāk sastopami. Viens kolekcionē markas, otrs ceļo pa neparastām vietām, bet vēl kāds – piemēram, valdlaucietis Māris Lapiņš, – izšuj krustdūrienā.

Floriste un bijusī cietuma psiholoģe. Biodejas vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore. Smilšu terapeite un pirtniece. Kā to visu var paspēt un apvienot? Kas ir tas dzinulis, kas virza Ilzi Ušacku? Aicinājām viņu uz sarunu un mēģinājām uzzināt šīs visnotaļ interesantās ķekavietes pieredzi un dzīvesziņu.

Medicīnas māsas profesija ir neaizstājama un ārkārtīgi nozīmīga, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā to, ka medicīnas joma kļūst aizvien robotizētāka, arī māsām ir iespēja izmantot inovatīvas metodes gan praksē, gan nodarbojoties ar pētniecību starptautiskā līmenī. Darbu ar pacientiem katrā veselības aprūpes iestādē vada virsmāsa. Viens no virzītājspēkiem šajā profesijā ir spēja būt labam līderim, lai vadītu komandu un apzinātu cilvēkresursus – ārstus, māsas un viņu palīgus. Lielai daļai pacientu tieši virsmāsa palīdz izprast situāciju, atbalstot praktiski un emocionāli, lai pacients un viņa tuvinieki saņemtu vislabāko pieejamo aprūpi un būtu informētāki, zinošāki un nezaudētu dzīves kvalitāti. Par dažādām šīs atbildīgās profesijas darba niansēm un daudzām citām interesantām lietām mūsu sarunā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas nodaļas virsmāsu Mg. sc. sal. Janu Živu.

Zane Rēvalde strādā medicīnas nozarē jau no sešpadsmit gadu vecuma. Zinot, ka viņa nāk no mediķu ģimenes, tas nav nekāds pārsteigums. Tomēr, lai gan Zane ir ieguvusi ārsta diplomu, viņa izvēlējās turpināt studijas un kļūt par veselības aprūpes vadības speciālisti. Tagad Zane Rēvalde ieņem vadošus amatus vairākos ar “Veselības centrs 4” saistītos ģimenes uzņēmumos. Pēdējo piecu gadu laikā papildus šiem pienākumiem viņa aktīvi darbojas preventīvās jeb profilaktiskās medicīnas jomā un vada pašas izveidoto “Anti-Aging Institute”. Pēc dabas viņa ir novatore un uzstājas arī forumā “Līdere”.

Roberta un Agritas Otomeru ģimene, kas dzīvo Bauskas novadā un kurā aug septiņas meitas un divi dēli, izraudzīta par “Latvijas Goda ģimeni 2024”. Turpinot 2023. gadā aizsākto tradīciju, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība aicināja pašvaldības pieteikt daudzbērnu ģimeni, kuras apgādībā šobrīd ir vismaz trīs bērni un kura ir sumināms piemērs darba, ģimenes dzīves un sabiedriskās līdzdalības veiksmīgai sabalansēšanai un būtu godam pelnījusi saņemt titulu “Latvijas Goda ģimene”. “Kodols” uz sarunu aicināja abus Goda ģimenes vecākus – Robertu un Agritu.

Saukts par latviskāko somu pasaulē, Marko Ojala ar lepnumu atzīst, ka tā tik tiešām ir taisnība. Latvijā viņš dzīvo jau teju ceturtdaļgadsimtu, šurp atveda līgava. Ar to brīdi Marko iemīlējās Latvijā un latviešu mūzikā. Pašlaik viņš vairs nestrādā par pedagogu, bet, kā pats saka, ir pilnīgs brīvmākslinieks, kurš koncertē. Visa dzīve Marko ir liels un nebeidzams ceļojums, bet mīlestība pret Latviju kļūst arvien dziļāka.

Kādas ir mūsdienu sociālisma izpausmes un sekas, kādas ir latviešu attiecības ar to un kāda ir konservatīvā attieksme pret mūsdienu sociālismu – atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas konservatīvās domas konferences “Demos” piektajā sesijā “Nost ar sociālismu!”. Viens no runātājiem konferencē bija daudzu “Telos.lv” publikāciju par ekonomiku autors, austriešu ekonomikas skolas interesents Ģirts Brūders, kurš savā referātā atklāja mūsdienu sociālisma lienošās izpausmes.

Salaspilietis Jānis Amoliņš ir profesionālis ar lielo burtu, jo, būdams fizioterapeits, dabūjis kājās ne vienu vien pacientu, kuram ārsti izteikuši pesimistiskas prognozes par iespējām normāli kustēties – pat staigāt, kur nu vēl skriet. Jānis strādā “Veselības centra 4” rehabilitācijas nodaļā un mīl savu darbu. Taču ir vēl viena lieta, kas arī viņam tuva – Jānis aktīvi nodarbojas ar ārmreslingu jeb roku divcīņu, kur savā svara kategorijā uzvarējis visos iespējamajos turnīros. Un vēl viņš ir fantastisks tētis trim bērniem.

Ķekavietis Toms Grīnvalds ir viens no plaši pazīstamās vīru kopas “Vilkači” dalībniekiem jau desmit gadus. Viņa ģimenē aug trīs bērni, kuriem Toms velta iespējami daudz kopā būšanas laika. Viņš joprojām turpina gan muzicēt, gan doties medībās un kalpot Zemessardzē, taču sakarā ar prāvo bērnu pulciņu tagad daudz mazākā apmērā. Toms Grīnvalds uzskata, ka diviem cilvēkiem ne vien jārada bērni, bet abiem kopā tie arī jāaudzina. Tā nav tikai nejauša sakritība, ka Toma IT uzņēmums SIA “TAPP” profilējas tieši interaktīvu datorspēļu veidošanā, lai sniegtu bērniem un jauniešiem iespēju daudzveidīgi un aizraujošā veidā paplašināt savas zināšanas.

Pasaulē, arī Latvijā, ir ne mazums policistu, advokātu un izmeklētāju, kas raksta grāmatas, īpaši kriminālromānus vai dokumentālo prozu. Bet nekas nav dzirdēts par praktizējošiem prokuroriem, kas būtu arī rakstnieki. Džena Andersone šai ziņā ir unikāla vismaz Latvijā – prokurore un vienlaikus izcila rakstniece.