Dina Florena ir ģimenes ārste ar piecu gadu darba pieredzi. Kopā ar vīru viņa audzina trīs bērnus – piecpadsmit gadus vecus dvīņu puikas un septiņpadsmit gadus vecu meitu –, bet viens viņu bērniņš ir debesīs. Dina gan kā profesionāle, gan kā jauniešu mamma interesējas par jauno seksuālās izglītības programmu*, ko plānots ieviest skolās, un kā ārste viņa ir pārliecināta, ka svarīgākā pieeja izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem būtu sniegt bērniem daudzpusīgas zināšanas par cilvēka ķermeni, fizioloģiju, par visām norisēm cilvēka organismā. Tāpat, viņasprāt, ir ļoti svarīgi jauniešus izglītot par veselīgu dzīvesveidu, kā arī stāstīt par dažādiem riskiem un savas rīcības sekām.

Arnolds Brūders, pēc izglītības ģeogrāfs, ir jautrs, dzīvespriecīgs un rosīgs pensionārs. Viņš joprojām aktīvi darbojas Baložu senioru biedrībā un rīko neatkārtojamas ekskursijas pa visiem Latvijas novadiem. Arnolds spēj visur pamanīt tikai viņam vien redzamas saiknes un allaž ierauga jaunas iespējas, nevaimanā, ka viss ir slikti, bet turpina dzīvot ar prieku. Patlaban sirmais kungs kopā ar dzīvesbiedri daļu laika pavada Jelgavas novada Zaļeniekos pašu atjaunotā mājā. Neviens no abiem senioriem pat nedomā pensijas gadus aizvadīt dīvānā pie televizora, bet aktīvi rosās un iedvesmo arī citus.

Teju ikviens Baložu bibliotēkas apmeklētājs viņu ir saticis. Un kā nu ne, ja viss Dainuvītes Markelovas darba mūžs piecdesmit gadu garumā aizvadīts bibliotēkas mājīgajās telpās starp grāmatu pilnajiem plauktiem, palīdzot to burvību atklāt arī neskaitāmiem jaunās paaudzes lasītājiem. Pēc ražīgā darba mūža bibliotēkā aktīvā Baložu iedzīvotāja devusi iespēju jaunajiem un pievērsusies citiem dzīves izaicinājumiem, vairāk domājot arī par sevi un atpūtu. Sarunā ar Dainuvīti par viņas mūža ritējumu, profesijas izvēli un arī to, kā aktīvā seniore vada savas dienas pēc darba gaitu beigām.

Agnese Irbe ir antīko valodu filoloģe ar filozofa aicinājumu. Arī portāla "Telos.lv" izveidotāja un galvenā redaktore. Cilvēks ar savu stingru pārliecību par tēmām un situācijām, kurās cilvēks pārkāpj dabas paredzētās, ētiskās un morālās robežas. Agneses pārliecība visbiežāk ir nepopulāra, jo cilvēce pēdējos pāris desmit gadus sliecas aizstāvēt un legalizēt amorālas izvēles. Pavisam nesen izdota viņas grāmata "Principiāla dzīvības aizsardzības ētika", kuras piecās nodaļās Agnese runā par tik jutīgām tēmām kā aborts, eitanāzija, nāvessods un dzīvnieku dzīvība. Šādas grāmatas nav ne tikai latviešu valodā, bet vispār pasaulē. "Nevienu brīdi neesmu nožēlojusi, ka esmu uzrakstījusi grāmatu ar nepopulāru nostāju," saka Agnese Irbe.

Selga Feldmane-Bedrīte kopš 1992. gada dzīvo skaistā vietā Saulkrastos pie Inčupītes, kur ģimene savulaik uzbūvēja māju. Viņa ir ļoti priecīga šeit mitināties un uztver šo vietu kā Dieva dotu. Selga (tā viņa lūdz sevi uzrunāt) ilgus gadus dažādos amatos strādājusi Latvijas Televīzijā, bet kopš 1997. gada līdz iešanai pensijā vadīja ekskursijas Latvijas Televīzijas muzejā Zaķusalas ēkā. Tieši tolaik abas satikāmies pirmo reizi un iepazināmies. Selga vienmēr sūtīja uz svētkiem apsveikumus, ap prieku un pacilājumu sirdī rādīja arī savu perfekti sakopto dārzu.

Deviņdesmito gadu sākumā, atgūstot neatkarību, Latvijā uzplauka jaunas radošo darbu iespējas. Tieši šajā gaisotnē radās ideja par “Čučumuižu” – raidījumu bērniem, kas atšķirtos no ierastā, piedāvājot kaut ko jaunu, neparastu un iedvesmojošu. Aizrautīgo dvēseļu radītā rūķu pasaule iekaroja bērnu un viņu vecāku sirdis. Pat pēc 30 gadiem “Čučumuižā” aktivitātes nerimst – top jauni projekti un iestudējumi. Rūķi gatavi doties ciemos pie katra, kurš viņus aicinās. Šoreiz uz interviju aicinājām mārupieti Dinu Kristīni Bitēnu.

Mūsdienās daudz tiek runāts par vienlīdzību un nojauktas robežas starp izteikti vīrišķajām un sievišķajām profesijām. Tomēr, atskatoties uz senākiem laikiem, redzams, ka iespēja izvēlēties ir bijusi arī agrāk, tostarp – hobiju ziņā. Hobiji mēdz būt gan ierastāki, gan arī retāk sastopami. Viens kolekcionē markas, otrs ceļo pa neparastām vietām, bet vēl kāds – piemēram, valdlaucietis Māris Lapiņš, – izšuj krustdūrienā.

Floriste un bijusī cietuma psiholoģe. Biodejas vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore. Smilšu terapeite un pirtniece. Kā to visu var paspēt un apvienot? Kas ir tas dzinulis, kas virza Ilzi Ušacku? Aicinājām viņu uz sarunu un mēģinājām uzzināt šīs visnotaļ interesantās ķekavietes pieredzi un dzīvesziņu.

Medicīnas māsas profesija ir neaizstājama un ārkārtīgi nozīmīga, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā to, ka medicīnas joma kļūst aizvien robotizētāka, arī māsām ir iespēja izmantot inovatīvas metodes gan praksē, gan nodarbojoties ar pētniecību starptautiskā līmenī. Darbu ar pacientiem katrā veselības aprūpes iestādē vada virsmāsa. Viens no virzītājspēkiem šajā profesijā ir spēja būt labam līderim, lai vadītu komandu un apzinātu cilvēkresursus – ārstus, māsas un viņu palīgus. Lielai daļai pacientu tieši virsmāsa palīdz izprast situāciju, atbalstot praktiski un emocionāli, lai pacients un viņa tuvinieki saņemtu vislabāko pieejamo aprūpi un būtu informētāki, zinošāki un nezaudētu dzīves kvalitāti. Par dažādām šīs atbildīgās profesijas darba niansēm un daudzām citām interesantām lietām mūsu sarunā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas nodaļas virsmāsu Mg. sc. sal. Janu Živu.

Zane Rēvalde strādā medicīnas nozarē jau no sešpadsmit gadu vecuma. Zinot, ka viņa nāk no mediķu ģimenes, tas nav nekāds pārsteigums. Tomēr, lai gan Zane ir ieguvusi ārsta diplomu, viņa izvēlējās turpināt studijas un kļūt par veselības aprūpes vadības speciālisti. Tagad Zane Rēvalde ieņem vadošus amatus vairākos ar “Veselības centrs 4” saistītos ģimenes uzņēmumos. Pēdējo piecu gadu laikā papildus šiem pienākumiem viņa aktīvi darbojas preventīvās jeb profilaktiskās medicīnas jomā un vada pašas izveidoto “Anti-Aging Institute”. Pēc dabas viņa ir novatore un uzstājas arī forumā “Līdere”.

Roberta un Agritas Otomeru ģimene, kas dzīvo Bauskas novadā un kurā aug septiņas meitas un divi dēli, izraudzīta par “Latvijas Goda ģimeni 2024”. Turpinot 2023. gadā aizsākto tradīciju, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība aicināja pašvaldības pieteikt daudzbērnu ģimeni, kuras apgādībā šobrīd ir vismaz trīs bērni un kura ir sumināms piemērs darba, ģimenes dzīves un sabiedriskās līdzdalības veiksmīgai sabalansēšanai un būtu godam pelnījusi saņemt titulu “Latvijas Goda ģimene”. “Kodols” uz sarunu aicināja abus Goda ģimenes vecākus – Robertu un Agritu.